Vīrietis sieviešu turnīrā, cīņas līdz spēku izsīkumam un citas nozīmīgas spēles tenisa vēsturē  (3)

Tradicionāli "Grand Slam" turnīriem visā pasaulē tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Pilnīgi noteikti, ka divu nedēļu laikā "Flashing Meadows" kortos līdzjutēji izbaudīs visaugstākā līmeņa tenisu un iespējams, ka "US Open" laikā kritīs arī daži no tenisa rekordiem.

Pirms nozīmīgā turnīra portāls "Delfi", apkopojot ārzemju ziņu materiālus, piedāvā savu versiju par tenisā būtiskākajiem mačiem.

2010.gada 24.jūnijā, kad Latvija svinēja Jāņus, Vimbldonas kortā bezspēkā nokrita gan uzvarētājs, gan zaudētājs - Džons Isners un Nikolā Maī. Amerikāņu milzis un francūzis tajā dienā sasniedza rekordu, kuru tuvākajā laikā diez vai izdosies kādam pārspēt.

Tā bija Vimbldonas čempionāta pirmās kārtas spēle, kura kopumā ilga trīs dienas, un ar 6-4, 3-6, 6-7 (7:9), 7-6 (7:3), 70-68 uzvarēja Isners. Spēle ilga 11 stundas un piecas minūtes. Otra ilgākā spēle tenisa vēsturē ir šogad notikušais Deivisa kausa mačs starp Čehijas un Šveices duetiem - Tomašs Berdihs/ Lukašs Rosols septiņu stundu un divu minūšu ilgā cīņā pieveica Staņislasu Vavrinku/ Marko Čidunelli ar 6-4, 5-7, 6-4, 6-7 (3:7), 24-22.

Isners un Maī savu spēli iesāka 22.jūnija pēcpusdienā. Pēc nospēlētām nepilnām trīs stundām 21:07 pēc vietējā laika tenisistiem nācās pārtraukt cīņu krēslas dēļ. Nākamajā dienā tenisisti kortā devās pēcpusdienā un spēli atsāka pulksten 14:05. Pulksten 17:45 tenisisti ovāciju pavadībā laboja tenisa ilgākā mača rekordu, taču ar to vēl spēle nebeidzās. Pulksten 21:10 tiesnesis bija spiests atkal pārtraukt spēli krēslas dēļ. Tobrīd piektajā setā rezultāts bija 59-59. 24.jūnijā tenisisti spēli atsāka pulksten 15:43, un pulksten 16:48 beidzot bija noskaidrots uzvarētājs. Pēdējais sets vien ilga astoņas stundas un 11 minūtes.

Džona Isnera un Nikolā Maī spēle iegājusi tenisa vēsturē, taču mūsdienu tenisā ir vēl vairāki mači, kurus piemin saistībā ar rekordiem.

1984.gadā spēle starp Vikiju Nelsoni un Džīnu Hepneri tenisa vēsturē ierakstīta ar ilgāko izspēli. Vienu no punktiem tenisistes izspēlēja 29 minūtes, kopā izdarot 643 sitienus.

Iespējams, visu laiku sensacionālākā uzvara sieviešu tenisā pieder Katlīnai Horvatai, kura 1983.gadā "French Open" ceturtajā kārtā negaidīti ar 6-4, 0-6, 6-3 pieveica tobrīd slavas zenītā esošo Martinu Navratīlovu. Kā vēlāk izrādījās, 17 gadus vecā Horvata tajā gadā sagādāja vienīgo zaudējumu izcilajai tenisistei.

1997.gada sākumā savu vārdu tenisa vēsturē ierakstīja Martina Hingisa, kura "Australian Open" finālā ar 6-2, 6-2 pieveica franču dīvu Marī Pīrsu. Hingisa, kura pirms četriem mēnešiem bija nosvinējusi savu 16.dzimšanas dienu, kļuva par visu laiku jaunāko "Grand Slam" turnīra uzvarētāju.

1985.gadā tobrīd mazpazīstams vācu jaunietis Boriss Bekers triumfēja Vimbldonas čempionātā un kļuva par pirmo neizsēto tenisistu, kurš uzvarēja prestižajā turnīrā. Tobrīd 17 gadus vecais Bekers kļuva arī par visu laiku jaunāko "Grand Slam" vīriešu vienspēļu turnīra uzvarētāju, bet 1989.gadā viņam šo rekordu atņēma Maikls Čangs, kurš uzvarēja "French Open".

1968.gadā teniss kļuva par profesionāļu sporta veidu, jo lielajās sacensībās tobrīd varēja piedalīties ne tikai amatieri, kā līdz šim.

Pirmais mūsdienu "Grand Slam" turnīru uzvarētājs ir Kens Rouzvels, kurš bija labākais "French Open", tomēr mūsdienu tenisa ēra sākās vēl pirms "French Open".

Par mūsdienu tenisa ēras atklājējiem tiek uzskatīti Džons Kliftons un Ouens Deividsons. Pirmais jauno laiku tenisa sitiens izdarīts 1968.gada 22.aprīlī pulksten 13:43 pēc vietējā laika turnīrā Burnemūtā, Anglijā. Šajā vēsturiskajā mačā ar 6-2, 6-3, 4-6, 8-6 uzvarēja Deividsons.

Daži tenisa apskatnieki gan uzskata, ka mūsdienu tenisa ēra sākās šo sacensību kvalifikācijā, bet citi pauž viedokli, ka tenisa jaunie laiki sākās ar amatieris (Marks Kokss) pieveica profesionāli (Pančo Gonsalesu) šajā pašā turnīrā.

1984.gada Austrālijas atklātajā čempionātā pretī kārtējam "Grand Slam" titulam droši gāja leģendārā Martina Navratilova, tāpēc liels pārsteigums bija viņas zaudējums pusfinālā čehietei Helēnai Sukovai ar 6-1, 3-6, 5-7.

Tādējādi pārtrūka Navratilovas 74 uzvaru sērija, kas joprojām ir garākā mūsdienu tenisā sieviešu vienspēlēs. Ja Navratilova tajā gadā būtu uzvarējusi "Australian open" (Austrālijas turnīrs risinājās decembrī un bija sezonas noslēgums), tad viņa būtu triumfējusi jau septiņos "Grand Slam" turnīros pēc kārtas un uzvarējusi visos četros "Grand Slam" turnīros vienā kalendārajā gadā.

Tomēr Navratilovai neizdevās kļūt par piekto tenisisti, kura viena gada laikā uzvar visos "Grand Slam" turnīros un karjeras turpinājumā tenisa leģendai šo virsotni tā arī neizdevās iekarot. Tāpat Navratilova tādējādi nekļuva par vienīgo sievieti, kurai izdevies uzvarēt septiņos "Grand Slam" turnīros pēc kārtas.

Līdz šim tenisā pieci tenisisti ir vienā kalendārajā gadā uzvarējuši visos "Grand Slam" turnīros un izcīnījuši tā saucamo lielo "Grand Slam". Bet tikai viens tenisists to paveicis divreiz karjerā - Rods Leivers.

1969.gadā 31 gada vecumā austrāliešu tenisa leģenda uzvarēja ASV atklātajā tenisa čempionātā un otro reizi karjerā uzvarēja visos "Grand Slam" turnīros.

Tomēr togad "US Open" finālā viņam pretinieks bija Tonijs Ročs, kuram vienīgajam 1969.gadā bija pozitīva bilance spēlēs pret Leiveru. Fināls aizkavējās par divām dienām, jo sacensību norisi ietekmēja lietus. Leivers zaudēja pirmo setu ar 7-9, un tad palūdza tiesnesim atļauju nomainīt parastos sporta apavus pret "naglenēm". Ročs apavus nenomainīja, un uz slidenā korta nākamos trīs setus uzvarēja Leivers ar 6-1, 6-3, 6-2.

Kopš Leivera neviens tenisists nav uzvarējis visos "Grand Slam" turnīros viena gada laikā.

1977.gada ASV atklātā tenisa čempionāta pirmajā kārtā Virdžīnija Veida ar 6-1, 6-4 pieveica Renē Ričardsu, taču šī spēle ir iegājusi tenisa vēsturē ar vienu īpatnību.

1975.gadā Ričardsa veica dzimuma maiņu un kļuva par sievieti. 1976.gadā viņai neatļāva spēlēt "US Open" jo tenisiste nevēlējās iziet hromosomu pārbaudes. Tiesas ceļā Ričardsa ieguva tiesības spēlēt "US Open" kā sieviete un arī piedalījās turnīrā.

Tādējādi tikai viens tenisists/ tenisiste piedalījusies kāda turnīrā gan vīriešu, gan sieviešu vienspēlēs. 1957.gadā viņa kā Ričards Raskinds piedalījās "US Open", bet pēc 20 gadiem jau kā sieviete devās kortā šajā pašā turnīrā.

1973.gadā tenisa kortā satikās Billija Džīna Kinga un Bobijs Rigs, un šis mačs tiek uzskatīts par nozīmīgu sieviešu tenisa attīstībā.

Tenisa leģenda Kinga uzvarēja 55 gadus veco Rigsu ar 6-3, 6-4, 6-4. Kā vēlāk norādīja vairāki eksperti, iespējams, Rigsa devums sieviešu tenisa attīstībā ir vislielākais, jo vīrieša spēle pret sievieti risinājās feministu kustības aktivitāšu periodā un "apklusināja" daudzus vīriešus-šovinistus.

1980.gada Vimbldonas fināls tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem "Grand Slam" turnīru fināliem mūsdienu tenisā. Tajā divu leģendu cīņā Bjorns Borgs ar 1-6, 7-5, 6-3, 6-7 (16:18), 8-6 uzvarēja Džonu Makenroju.

Tenisa kortā tobrīd tikās divi pretstati - tenisa klasiķis Borgs un dumpīgais Makenrojs. Uzvarot mačā, Borgs piekto reizi pēc kārtas triumfēja Vimbldonā, būdams tikai 24 gadus vecs. Pirms Borga piecas reizes pēc kārtas uzvarēt prestižajā Vimbldonā bija izdevies tikai Viljamam Renšovam vēl 19.gadsimtā, bet vēlāk šo rekordu sasniedza arī Rodžers Federers.

1980.gada fināls bija episks vairākos mirkļos, bet kulminācija bija ceturtā seta "tie break", kurā tenisisti izspēlēja 34 punktus. Šī seta 13.geims ilga 22 minūtes, bet viena no izspēlēm bija gandrīz četras minūtes.

2008.gada Vimbldonas finālu starp Rodžeru Federeru un Rafaelu Nadalu daudzi salīdzina ar 1980.gada Vimbldonas finālu starp Bjornu Borgu un Džonu Makenroju.

Gandrīz piecu stundu ilgajā finālspēlē, kas ir ilgākā Vimbldonas vēsturē, ar 6-4, 6-4, 6-7, 6-7, 9-7 uzvarēja spānis, tādējādi apturot Federeru ceļā uz sesto Vimbldonas čempiona titulu. Spāņa uzvara tiek uzskatīta par vēl nozīmīgāku, jo Nadals ir grunts seguma kortu speciālists, bet Federeru uzskata par, iespējams, visu laiku labāko zālāju spēlētāju.

Mēnesi pēc vēsturiskās uzvaras Nadals kļuva par pasaules pirmo raketi, no troņa gāžot tieši Federeru.

Artūra Eša uzvara 1968.gada "US Open" finālā pār Tomu Okeru ar 14-12, 5-7, 6-3, 3-6, 6-3, iespējams, nav izcilākā viņa karjerā, taču nozīmīgākā viennozīmīgi.

Tas bija pirmais mūsdienu tenisa "US Open" fināls, lai gan finālā tribīnes bija knapi piepildītas līdz pusei. Ešs tobrīd vēl bija amatieris, bet Nīderlandes pārstāvis Okers bija "reģistrēts" spēlētājs un skaitījās daļēji profesionālis. Tādējādi Okers drīkstēja saņemt naudas balvas dažos turnīros un šoreiz viņš saņēma galveno balvu 14 000 ASV dolāru, lai gan finālā zaudēja.

Ešs tobrīd bija ASV armijas leitnants un saņēma tikai 280 ASV dolārus kā dienasnaudu (20 dolārus katru dienu 14 dienu turnīra laikā). Citi avoti norāda, ka viņa dienasnauda bijusi vien 15 ASV dolāri.

Tomēr Eša uzvara daudz svarīgāka bija citā aspektā. Ešs kļuva par pirmo afroamerikāni, kurš uzvarēja ne tikai "US Open", bet vispār kādā no "Grand Slam" turnīriem. Ešs triumfēja turnīrā tikai piecus mēnešus pēc tam, kad tika nošauts Martins Luters Kings.