Ceremoniju, ko vadīja grieķu aktrise Katerīna Lehu kā augstā priesteriene, klātienē noskatījās gan augstākas sporta amatpersonas no Starptautiskās un Grieķijas olimpiskās komitejas, Rio spēļu pārstāvji, politiķi un interesenti.
Spožā saule olimpisko uguni aizdedzināja momentā un tā varēja sākt savu ceļu uz Brazīliju. Pirmais lāpnesis, kas uguni iznesa no Hēras tempļa un nogādāja līdz tuvumā esošā moderno olimpisko spēļu aizsācēja barona Pjēra de Kubertēna krūšutēlam, bija grieķu olimpiskais vingrotājs Elefteris Petrounijs. Pēc goda parādīšanas de Kubertēnam olimpiskā uguns nonāca brazīliešu rokās - pirmais lāpnesis no spēļu rīkotājvalsts bija bijušais pludmales volejbolists Džovane Gaviu.
Turpinājumā lāpas stafete apmeklēs dažādas Grieķijas pilsētas, ieskaitot bēgļu nometni pie Atēnām, paviesosies Šveicē, SOK mītnē Lozannā, un 3. maijā nonāks Brazīlijā, kur turpināsies šai valstī līdz spēļu atklāšanai 5. augustā.
Pirmoreiz olimpiskā uguns pirms modernajām olimpiskajām spēlēm tika iedegta 1928. gadā Amsterdamā, bet pirmā olimpiskās lāpas stafete notika pirms 1936. gada Berlīnes spēlēm - šīs idejas autors bija universitātes pasniedzējs un sporta teorētiķis Karls Dīms. Olimpiskā lāpa tika aizdegta senajā Olimpijā, Grieķijā, kā antīkajos laikos - no ieliekta spoguļa un saules stariem.
Kopš tā laika olimpiskā lāpa ir pabijusi visdažādākajos Zemes nostūros, ieskaitot okeānu, un pat pametusi mūsu planētu, nonākot kosmosā. Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotāji gan šādas ekstravagantas lietas nesola.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
