Sauļošanās ir modes lieta. Ja savulaik skaista skaitījās aristokrātiski bāla āda, bet brūns iedegums bija zemnieku un citu vienkāršā darba darītāju īpašība, tad pēc tam viss bija kājām gaisā, un "seksīgs iedegums" bija tas, pēc kā ļaudis kāroja. Izrādās, pie tā vainīga vismaz daļēji esot bijusi modes ikona Koko Šanele. Tā nu periodiski iedegums te atkal ir, te nav modē. Taču izskats ir tikai viens un ilgtermiņā droši vien mazāk būtiskais aspekts. Vēl ir arī ar sauļošanos saistītie riski, un tie ir gaužām nopietni.
Ko tad īsti nozīmē SPF skaitlis uz aizsargkrēmu iepakojumiem? Vai SPF 100 tiešām nodrošina divreiz labāku aizsardzību pret ultravioleto starojumu nekā SPF 50? Un vai tas vispār pasargā no UV starojuma? Vai sauļošanās ir labs veids, kā uzņemt D vitamīnu, pēc kā tik ļoti kāro katrs deviņus mēnešus zem pelēkas mākoņu segas pavadījis latvietis? Vai ar SPF krēmiem uz ādas tā aizvien sintezē D vitamīnu? Vai sauļošanās vispār var būt arī veselīga? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē pētām kopā ar dermatoloģēm Annu Bērziņu un Karīnu Zavorinu.
Iedegums un veselība
Periodiski iesauļota āda tikusi saistīta arī ar veselīgu cilvēku. Agrāk, kad vēl nebija tādu solāriju, cilvēki pat speciāli mājas apstākļos apstaroja sevi ar ultravioleto (UV) starojumu, izmantojot kvarca lampas. Ne vienā vien padomju mājsaimniecībā bija iekārta ar nosaukumu "Saule", ko tad arī uzstellēja un blieza sejā UV starojumu nolūkā uzlabot veselību.
"Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas" dermatoloģe Karīna Zavorina min, ka priekšstatam par sauļošanos kā veselīgu nodarbi ir bijuši vairāki veicinošie faktori. Viņa atsaucas uz rūpnieciskās revolūcijas laikiem, kad cilvēki arvien vairāk no lauku darbiem ārā pārcēlās uz rūpnīcām iekštelpās, kur saules gaisma bieži klāt netika. "19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā parādījās pirmie novērojumi, ka telpās dzīvojošie, sevišķi Apvienotajā Karalistē, salīdzinājumā ar Indijā tādos pašos apstākļos dzīvojošajiem biežāk slimo ar rahītu. Uzskatīja, ka šos cilvēkus jāapstaro ar sauli, un parādījās arī fototerapija, par ko 20. gadsimta sākumā tika piešķirta arī Nobela prēmija medicīnā," skaidro Zavorina. Kopā ar medicīniskiem faktoriem un arī modes ikonu – jau minētās Koko Šaneles – ietekmi nostiprinājās uzskats, ka sauļošanās un iedegusi āda ir kaut kas veselīgs.
Anna Bērziņa, "Dr. Annas Bērziņas Ādas klīnikas" vadītāja (attēlā) atgādina, ka zināšanas par UV starojuma ietekmi uz ādas veselību laika gaitā ir būtiski mainījušās. "Tās ir atrunas, ka "mūs bērnībā visus cepināja saulē, un nekas slikts nav noticis. Ir cilvēki, kam ir noticis. Kas bērnībā iegūts, ļoti atsaucas uz dzīvi turpmāk. Pētījumos pierādīts, ka katram saules apdegumam, īpaši, ja tas iegūts bērnībā, ir liela saikne ar ādas onkoloģiju turpmākajā dzīvē."
Rezumējums – ar sauļošanos prātīgi. Un no saules apdegumiem jāizvairās par katru cenu.
SPF 30, 50, 100
Kā sevi pasargāt? Ir ļoti plašas iespējas. Sākot no pavisam elementāras piesardzības, bez vajadzības ilgstoši neuzturoties saulē, līdz pat plašam klāstam aizsarglīdzekļu tiem, kam citu variantu nav, jo darbs saistīts ar atrašanos ārā, vai arī nolemts atpūsties pie dabas. Bērziņa uzskata, ka aizsarglīdzekļi pret sauli jālieto visiem un visos vecumos. Turklāt ne jau tikai tad, kad ārā +30 un saule karsē tā, ka uz ietves var olu uzcept. Arī vējainā un mākoņainā laikā aizsardzība pret sauli ir vēlama.
Abas ekspertes pat piekrīt, ka vējainā laikā risks apdegt reizēm ir pat lielāks, jo cilvēkam ir maldinoša sajūta, ka ārā ir vēsāks un saule nemaz tik spēcīgi nekarsē.
Taču – cik labu aizsardzību pret UV starojumu nodrošina aptiekās un veikalos nopērkamie līdzekļi? Un ko nozīmē SPF 30, 50, 90 un 100?
"Jo lielāks cipars, jo ilgāku laiku varam atrasties saulē bez saules apdeguma. Bet – SPF 100 nenozīmē, ka aizsardzība ir divreiz lielāka nekā SPF 50," uzsver Bērziņa. Tie procenti, cik palielinās aizsardzība, ir minimāli. "Ja runājam par SPF 15 vai 6 – ir dzirdēti arī tādi – uzskatu, ka par aizsardzību no saules te runāt nevar. Šādus produktus lietot ir bezjēdzīgi, ja mērķis ir pasargāt sevi no saules. Dermatoloģijā visbiežāk runājam par SPF 30 vai 50."
Ir cilvēki, kas uzskata, – skaitlis uz SPF krēma nozīmē, cik minūtes drīkst droši atrasties saulē. Zavorina (attēlā) norāda, ka tā gluži nav. Un atšķirība starp 50 un 100 tik tiešām ir neliela. "Nosacīti, ja 50 ir 98 % aizsardzība, tad 100 ir 99,9%. Taču 100% tie tāpat nav, un saules starojums cauri tiek," skaidro dermatoloģe. Turklāt SPF norāda tikai aizsardzību pret UVB starojumu. Papildus jādomā par aizsardzību pret UVA starojumu. "Tagad ir plaša spektra līdzekļi, kas aizsargā pret abiem starojuma veidiem."
Bet kā tad ar D vitamīnu?
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki grib sauļoties, ir ne tikai kosmētisks – tā āda sintezē D vitamīnu. Vai to var uzņemt droši, aizsargājoties ar līdzekļiem pret saules apdegumu?
Anna Bērziņa norāda, ka tāpat D vitamīns tiek sintezēts. Kaut vai tāpēc, ka kāds ādas laukums tāpat vienmēr būs neapstrādāts ar aizsarglīdzekli. "Lai ādā sintezētos D vitamīns, vajadzīgs ļoti minimāls laiks. Ir argumenti, kas no bērnības palikuši prātā, ka jāpatur bērns saulē, lai saražojas D vitamīns. Ja man jāizvērtē riski pret ieguvumiem, lielāki ieguvumi būs no iekšķīgi uzņemta D vitamīna. D vitamīna iegūšana sauļojoties nav drošs veids, kā to izdarīt."
Parasti podkāsta vadītāji mācās no viesiem. Taču šoreiz arī mūsu viesi uzzināja ko jaunu – pirms dažiem gadiem zināmās aprindās populāro trendu par yoni sauļošanu.
Visu epizodi klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube". Raidījumā uzzināsi arī, vai cilvēkiem ar dzimumzīmēm ir lielāks melanomas risks, cik ilgi SPF krēmi saglabā savu efektivitāti un to, kāpēc daži cilvēki iedeg jau pēc stundas saulē, bet daži vienkārši paliek sarkani, bet pēc tam ir tikpat bāli kā bijuši. Un galu galā noskaidrosim arī, kas ir yoni sauļošana un vai tā ir laba ideja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
