Kā pirmais plkst.12 kvalifikācijas sacensības kārtslēkšanā aizvadīs Mareks Ārents. Finālā, kas notiks piektdien, iekļūs kvalifikācijas normatīvu - 5,70 metri - izpildījušie sportisti vai 12 labāko rezultātu īpašnieki.

Ārents jūnija beigās vieglatlētikas sacensībās "Valmieras spēles" izpildīja Londonas olimpisko spēļu B normatīvu, pārvarot 5,60 metru augstumā novietoto latiņu, kas ir sportista jauns personīgais rekords.

Latvijas rekords kārtslēkšanā jau kopš 1987.gada pieder Aleksandram Obižajevam - 5,80 metri.

Savukārt plkst.12.10 desmitcīņas sacensības uzsāks Edgars Eriņš, kurš pirmās sacīkšu dienas gaitā aizvadīs 100 metru sprinta, tāllēkšanas, lodes grūšanas, augstlēkšanas un 400 metru skrējiena disciplīnas.

Pārējās piecas disciplīnas - 110 metru barjerskrējienu, diska mešanu, kārtslēkšanu, šķēpa mešanu un 1500 metru skrējienu - sportisti aizvadīs ceturtdien.

Eriņam pieder Latvijas rekords desmitcīņā - 8312 punkti. To viņš uzstādīja sacensībās Valmierā pagājušā gada jūnijā.

Plkst.15.48 sacensības svara kategorijā līdz 63 kilogramiem uzsāks Latvijas cīkstone Anastasija Grigorjeva. Kvalifikācijas kārtā Latvijas sportistei nav jāstartē, bet astotdaļfinālā viņas pretiniece būs Jeļena Sergeja Pirožkova no ASV.

Ceļazīmi uz Olimpiādi Grigorjeva nopelnīja maija sākumā, kad izcīnīja otro vietu noslēdzošajās Londonas Olimpiādes kvalifikācijas sacensībās.

Ikdienā 2010.gada Eiropas čempione un šī gada Eiropas vicečempione Grigorjeva startē svara kategorijā līdz 59 kilogramiem, tomēr tā nav iekļauta olimpisko spēļu programmā. Citās Olimpiādes atlases sacensībās Grigorjeva startēja svara kategorijā līdz 55 kilogramiem, bet, tā kā pirms tam traumu guva kategorijā līdz 63 kilogramiem startējošā Laura Skujiņa, maijā viņa varēja pamēģināt spēkus augstākajā kategorijā.

Savukārt plkst.17 sāksies sacensības trim Latvijas BMX braucējiem Mārim Štrombergam, Rihardam Veidem un Edžum Treimanim, kamēr sieviešu konkurencē startēs Sandra Aleksejeva.

Priekšsacīkstēs šodien notiks sacensības uz laiku. Tajās katrs sportists veiks atsevišķu braucienu, atkarībā no uzrādītā laika iegūstot numuru, ar kuru braucējs būs izlikts vēlāk. Šāds formāts tiek pielietots, lai izslēgtu iespēju, ka spēcīgākie braucēji savā starpā spēkojas vēl pirms fināla.

Vēlāk ceturtdien vīriešiem norisināsies ceturtdaļfināli, no kuriem pēc trim braucieniem tālākām cīņām kvalificēsies pa diviem labākajiem sportistiem, savukārt atlikušos divus braucienus brauks pusfinālos neiekļuvušie sportisti, kuri sacentīsies par atlikušajām divām ceļazīmēm no katras ceturtdaļfināla grupas.

Savukārt piektdien notiks pusfināli vīriešiem un arī sievietēm, kurām ceturtdaļfināla kārta nav paredzēta. Šeit sportisti aizvadīs trīs braucienus, finālā iekļūstot par četriem labākajiem sportistiem.

Finālsacensības BMX braucējiem paredzētas vēlāk piektdien, kurās medaļas tiks sadalītas vienā braucienā.

Pekinas olimpisko spēļu čempions Štrombergs karjeras laikā ticis arī pie divām pasaules čempionātu zelta medaļām un vienas sudraba godalgas, kamēr Treimanis un Veide ir šīgada Eiropas čempionāta finālsacensību pirmo divu vietu ieguvēji.

Savukārt Aleksejeva šīgada pasaules čempionātā ieņēma 16.vietu, tomēr sacensībās viņa piedzīvoja nopietnu kritienu, saraujot kājas sānu saites un krusteniskās saites, kā arī iedzīvojoties meniska plīsumā.

Citviet plkst.21.05 šķēpmešanas kvalifikācijas A grupā startēs Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals, bet 22.35 kvalifikācijas B grupā startēs Zigismunds Sirmais.

Finālā, kas notiks sestdien, iekļūs kvalifikācijas normatīvu - 82,00 metri - pārvarējušie sportisti vai 12 labāko rezultātu īpašnieki.

Vasiļevskis ir 2004.gada Atēnu olimpisko spēļu vicečempions, 2008.gada IAAF vieglatlētikas sezonas finālsacensību uzvarētājs un Latvijas rekordists (90,73 metri), Kovals ir Pekinas Olimpiādes vicečempions un divkārtējs pasaules Universiādes uzvarētājs 2005. un 2009.gadā, savukārt Sirmais ir pasaules junioru rekordists (84,69 metri) un pagājušā gada Eiropas čempions junioriem.

Visbeidzot, plkst.22.05 finālsacensības tāllēkšanā sievietēm uzsāks Ineta Radeviča.

Kā ziņots, Latvijas rekorda īpašniece Radeviča kvalifikācijas sacensībās otrdien savu labāko rezultātu uzrādīja pēdējā, trešajā, mēģinājumā, kad aizlēca 6,68 metru tālumā un sasniedza savu sezonas personīgo rekordu. Pirmajos divos mēģinājumos Latvijas sportiste aizlēca attiecīgi 6,58 un 6,59 metrus tālu.

Tikai divus centimetrus atpaliekot no kvalifikācijas normatīva, Radeviča finālam kvalificējās ar piekto labāko rezultātu.

Tikmēr finālam nespēja kvalificēties otra Latvijas pārstāve šajā disciplīnā Lauma Grīva, kura ar 6,10 metrus tālu lēcienu ierindojās pēdējā, 28.pozīcijā, no tām sportistēm, kuras tika pie ieskaitīta rezultāta.

2010.gada Eiropas čempione un pagājušā gada pasaules čempionāta bronzas medaļas īpašniece Radeviča 2004.gadā Atēnās ieņēma 13.vietu tāllēkšanā un 20.pozīciju trīssoļlēkšanā, bet pirms četriem gadiem Pekinā pašlaik 31 gadu vecā sportiste nestartēja, jo bija sava dēla gaidībās.

Radevičai piederošais Latvijas rekords ir 6,92 metri.

Savukārt 27 gadus vecajai Grīvai šī bija olimpiskā debija.

24 stundu režīmā līdzjutējiem notikumus Olimpiādē iespējams vērot arī Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanāla pārraidēs.

Jau vēstīts, ka līdz šim visās iepriekšējās vasaras olimpiādēs, kurās pēc neatkarības atjaunošanas startējusi Latvijas delegācija, tā spējusi izcīnīt medaļas - 1992.gadā Barselonā Latvijas sportisti izcīnīja divus sudrabus un vienu bronzu, Atlantā Ivans Klementjevs izcīnīja sudraba medaļu, Sidnejā Latvijas kontā pa vienai zelta, sudraba un bronzas medaļai, Atēnās - četri sudrabi, bet Pekinā atkal tika savākts pilns medaļu komplekts.

Latvijas Londonas Olimpiādes pieteikumā ir 46 sportisti, bet uz starta stāsies ne vairāk kā 45 no viņiem, jo Latvijas rekordistam 100 metru sprintā Ronaldam Arājam jūnija beigās tika veikta pārrautās Ahileja cīpslas operācija un viņš nav gatavs startiem.

Londona ir pirmā pilsēta, kurā vasaras olimpiskās spēles notikušas trīs reizes - iepriekš tās Lielbritānijas galvaspilsētā risinājās arī 1908. un 1948.gadā.

Par medaļām Londonā līdz svētdienai cīnīsies aptuveni 10 500 sportisti, kuri sadalīs 302 godalgu komplektus 36 sporta veidos.