Rezultāts - 0:2 - diemžēl nav sliktākais, kas šajā pārbaudes spēlē bija. Īsāk kā ar "nekāda" Latvijas izlases spēli nevar apzīmēt. Nebija īsti skaidrs, ko tad treneri grib šajā spēlē redzēt, ko grib pārbaudīt, nevarēja saprast, vai mūsu futbolistiem tagad ir sezonas vidus, sākums vai varbūt viņi ir izgājuši laukumā pēc garāka atvaļinājuma.

Pirms spēles pārsteidza tas, ka izlasē nav uzaicināts FK "Ventspils" pussargs Jevgeņijs Kosmačovs, kurš šosezon uz savu kolēģu fona Latvijas virslīgas čempionātā izskatās vislabāk, bet vēl vairāk pārsteidza, ka jau pirms spēles malā tika atstāti vēl divi centra pussargi - Artis Lazdiņš no FK "Jelgava" un Igors Tarasovs no "Skonto FC" - un uz spēli Latvijas izlase izgāja bez neviena spēles veidotāja laukuma vidējā līnijā. Skontietis Aleksandrs Fertovs? Jā, viņš ir centra pussargs, taču viņš galvenokārt veic aizsardzības funkcijas jeb ir tā sauktais vairāk pretinieku spēles jaucējs nekā savas komandas spēles veidotājs un šajā ziņā pret Fertovu arī pēc mača ar Somiju nav lielu iebildumu. Jurijs Žigajevs? Jā, dažkārt viņš tika izmantos centra pussarga pozīcijā vēl FK "Ventspils" rindās, taču viņš tomēr ir malējais pussargs un kā šā ampluā spēlētājs savulaik arī iekļuva Latvijas izlasē, kā arī kļuva par vienu no labākajiem vārtu guvējiem virslīgā. Vienīgais centra pussargs - Oļegs Laizāns no FK "Ventspils", kurš ir komandas spēles veidotājs, palika rezervē. Vai tas bija eksperiments? Ja tā, tad tas ar blīkšķi izgāzās jau pirmajā puslaikā un diezin vai bija liela jēga gaidīt līdz 79. minūtei, lai beidzot laistu laukumā Laizānu. Vēl vairāk - agrāk notika cita maiņa, kad Žigajeva vietā laukumā izgāja...centra aizsargs Vitālijs Smirnovs un ieņēma centra pussarga vietu. Vai arī tas bija eksperiments? Tad jau varbūt labāk vajadzēja likt centra pussarga pozīcijā Aleksandru Cauņu, jo viņš tur jau ir spēlējis "Skonto" komandā. Vēl ir Genādijs Soloņicins un Maksims Rafaļskis, kuri uz šo spēli netika aicināti, taču diezin vai pēc mača ar Somiju treneriem ir lielāka skaidrība par viņu turpmāko likteni izlasē. Tā vien liekas, ka treneriem pašiem nebija īsti skaidrs, ko tad viņi šajā pārbaudes spēlē grib pārbaudīt un par ko grib pārliecināties. Somijas izlases centra pussargs Romāns Jerjomenko laikam nekad tā nebija saimniekojis laukuma vidusdaļā, kā viņš to darīja trešdien vakarā "Skonto" stadionā. Savukārt mūsu uzbrucēji - vispirms Māris Verpakovskis un Artjoms Rudņevs, bet tad Edgars Gauračs un Vladislavs Kozlovs - bumbu galvenokārt redzēja tikai no liela attāluma vai arī bija paši spiesti doties to meklēt laukuma dziļumā un pat pie savas komandas soda laukuma.

Mest visus akmeņus tikai treneru dārziņā arī nebūtu taisnīgi. Lai kādus un cik šķietami neloģiskus lēmumus viņi pieņem, lai kādu sastāvu izvēlās, bet laukumā tomēr spēlē futbolisti. Trešdien vakarā mūsējie spēlēja... Grūti pat noformulēt, kā. Brīžiem radās iespaids, ka līdz sezonas sākumam vēl ir ļoti tālu un ka šī ir pirmā spēle pēc ilgāka atvaļinājuma. Ja viens no labākajiem laukumā ir Kaspars Gorkšs, kuram vienīgajam nav pašreiz spēļu prakses (dažiem tā ir maza, bet tomēr ir un ir vismaz skaidrība par klubu, viņi ikdienā trenējas ar savu komandu spēļu režīmā), tad komentāri laikam ir lieki. Somijas izlase ir interesanta un talantīga komanda, tās rindās bija vairāki futbolisti no U21 izlases, kas 2009. gadā piedalījās Eiropas čempionāta finālturnīrā un kuri tagad lielā skaitā ienāk nacionālajā izlasē, šie futbolisti spēlē arī labos Eiropas klubos un pēdējos divos gados jau ir krietni nobrieduši, taču somiem arī nebija vairāku līderu un šī Somijas izlase nav tā komanda, pret kuru mēs varam izskatīties tik vārgi. Bet izskatījāmies. Žigajeva trāpījums pa vārtu pārliktni otrajā puslaikā bija tikai viena (un vienīgā tamlīdzīgā!) spēles epizode nevis gandrīz veiksmīgs iznākums mūsu izlases spēlei.

Neizpratnē par savu sniegumu pēc spēles bija arī paši futbolisti. Daži bija pat ļoti nokaunējušies un tas...vieš cerību! Tieši tā - nav mūsu izlase tik slikta, cik slikti tā izskatījās mačā pret Somiju, kurā, jācer, viens ieguvums tomēr bija - proti, lielāks niknums būs Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs septembrī pret Gruziju un Grieķiju. Sliktāk spēlēt taču vairs nav iespējams...