Klātesošie treneru padomes locekļi katrs izteicās par piedāvāto izlases galvenā trenera amata pretendentu, un praktiski visi atzina, ka viņiem nav pretenziju pret Beresņevu kā treneri, jo viņš ir labs speciālists, kurš ļoti labi pazīst vietējo hokeju un spēlētājus, un varētu sekmīgi veikt izlases sastāva atjaunināšanu, klāstīja Stepītis. Taču treneru padomes locekļi pauda neizpratni par veidu, kā tika izraudzīta Beresņeva kandidatūra un pirms tik atbildīgas sezonas, kāda ir nākamā, izbeigta sadarbība ar iepriekšējo treneri Kurtu Lindstrēmu.
Tomēr visi klātesošie treneru padomes locekļi atbalstīja Beresņeva iecelšanu par Latvijas valstsvienības galveno treneri. Atbalstu viņam pauda arī pieci no klāt neesošajiem treneru padomes locekļiem. Diviem treneru padomes locekļiem nekas nebija iebilstams pret Beresņevu kā speciālistu, bet viņi uzskata, ka Latvijas izlasei šobrīd nav nepieciešama vadības maiņa, pauda Stepītis. Beresņevs pateicās par izteikto uzticību un vēlreiz uzsvēra, ka savā turpmākajā darbā ar izlasi cieši sadarbosies ar treneru padomi.
Beresņevs izklāstīja treneru padomei savu darbības programmu un uzsvēra, ka galvenie viņa darbības principi Latvijas izlasē būs komandas laba fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība, kā arī jauno spēlētāju izvērtēšana un iesaistīšana valstsvienības apritē. Fiziskās sagatavotības nodrošināšanai Beresņevs piedāvā noteikt individuālos uzdevumus katram izlases kandidātam, bet psiholoģiskās sagatavotības uzlabošanai iesaistīt komandā profesionālu psihologu, kurš regulāri strādātu ar spēlētājiem gan individuāli, gan grupās.
Beresņevs iesniedza treneru padomei Latvijas izlases paplašināto kandidātu sarakstu, kurā ir iekļauti seši vārtsargi, 25 aizsargi un 32 uzbrucēji. Beresņevs izteica vēlmi cieši sadarboties ar treneru padomi, kura līdzdarbotos izlases kandidātu saraksta papildināšanā un samazināšanā, kā arī sniegtu savus ieteikumus sagatavošanas procesā.
Treneru padome pieņēma lēmumu izstrādāt nolikumu, kurā būtu precīzi noteikti visi organizatoriskie jautājumi, kuri saistīti ar visu izlašu gatavošanos atbildīgām sacensībām. Nolikuma projekts jāizstrādā līdz nākamajai treneru padomes sēdei, kas notiks 20. jūlijā.
Jau ziņots, ka LHF valde pirmdien Beresņevu apstiprināja valstsvienības galvenā trenera vietas izpildītāja amatā. Sadarbību ar Lindstrēmu LHF nolēma nepagarināt tādēļ, ka abām pusēm neesot izdevies panākt kompromisu par jaunās vienošanās nosacījumiem.
Latvijas izlase Lindstrēma vadībā 2004. gada pasaules čempionātā Čehijā zaudēja ceturtdaļfinālā un ierindojās 7. vietā pēc Starptautiskās hokeja federācijas ranga. LHF uzdevums bija iekļūt astoņu labāko skaitā.
Beresņevs bija Latvijas valstsvienības galvenais treneris no 1996. līdz 1999.gadam, kad viņu aizstāja Haralds Vasiļjevs. Savukārt Lindstrēms 2001.gadā izlases galvenā trenera pienākumus pārņēma no Vasiļjeva.
Beresņevs 2003./2004.gada sezonu sāka "Liepājas metalurgā", taču pēc piedāvājuma kļūt par Krievijas superlīgas kluba Habarovskas "Amur" galveno treneri septembrī pārcēlās uz Krieviju. Beresņevs nespēja palīdzēt "Amur" saglabāt vietu superlīgā un pēc sezonas noslēguma atgriezās Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
