IZM piedāvā sporta centrus finansēt no valsts, pašvaldību, privātajiem un ES struktūrfondu līdzekļiem  (3)

Premjers Valdis Dombrovskis (V) gan norādīja, ka ES struktūrfondu līdzekļi šādiem mērķiem šobrīd nav paredzēti, taču tos varētu lūgt nākamajā ES budžeta plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam.

Informatīvais ziņojums arī paredz, ka valsts investīcijas valsts vai pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai tiek paredzētas attiecīgā projekta īstenotājam, tomēr šis nosacījums gan neattiektos uz jau uzsākto projektu pabeigšanu.

Valdība nolēma, ka līdz šī gada 1.augustam IZM būs jāizstrādā valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas projekts, nosakot arī kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai. Pēc tam, sagatavojot valsts budžeta projektu 2013.gadam, valdība skatīs jautājumu par valsts investīcijām valsts vai pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai.

Ziņojumā norādīts, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir zems bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis un iedzīvotāji maz iesaistās sportiskās un veselību veicinošās aktivitātēs, ir nepietiekamais sporta būvju skaits valstī kopumā. Vairākos valdībā pieņemtajos politikas plānošanas dokumentos akcentēta nepieciešamība veicināt sporta bāzu attīstību, kā arī radīt papildu finansējuma piesaistes sistēmu, kas paredzētu daudzkanālu finansējumu, lai sakārtotu un uzturētu sporta bāzes un nodrošinātu to attīstību.

Atšķirībā no citām nozarēm, sporta nozarei Latvijā līdz šim nav bijuši pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, kaut gan diskusijas par to piesaisti sporta infrastruktūras attīstībai ir bijušas, norāda IZM. Lai gan gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēta IZM valsts budžeta programma „Sports”, valsts investīcijas sporta infrastruktūras attīstībai tajā līdz šim tikušas paredzētas tikai IZM īpašumā esošo sporta bāzu attīstībai, un arī tad tikai ļoti retos gadījumos.

Nepastāvot citiem alternatīviem veidiem, kā IZM finansēt sporta centrus un līdzīgus projektus, līdz šim vienīgais iespējamais atbalsta veids ir bijis valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Pēc būtības šis mehānisms ir vērtējams kā alternatīvs finansēšanas avots salīdzinot ar tām nozarēm, kuru infrastruktūras attīstībai ir pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, teikts ziņojumā.

IZM Sporta departamenta direktore Agra Brūne otrdien žurnālistiem pastāstīja, ka prioritārie projekti, par kuriem valdības lēmums nepieciešams pēc iespējams ātrāk, ir Latvijas Nacionālā valsts sporta centra „Mežaparks” rekonstrukcija, kam nepieciešami 6,5 miljoni latu, un bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” rekonstrukcija un Siguldas sporta kompleksa būvniecība, kam vajadzīgi 4,9 miljoni latu.

Izvērtējot iespējamos valsts atbalsta veidus sporta centru un līdzīgu projektu īstenošanai, IZM ziņojumā piedāvā vairākus risinājuma variantus - valsts investīciju programmas atjaunošanu sporta infrastruktūras attīstībai; valsts galvojuma mehānisma un ar to saistītās dotācijas valsts galvotā aizdevuma atmaksai saglabāšanu; ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste un privātā kapitāla piesaiste.

Kā veiksmīgu piemēru privātā kapitāla piesaistei Brūne minēja Nacionālo sporta bāzi „Kleisti”, kuru šobrīd no sava finansējuma uztur Latvijas Jāšanas sporta federācija. Savukārt sarunu līmenī interese par privāto partnerību tiek izrādīta par Daugavas stadionu un Murjāņu sporta ģimnāziju, par ko interesējies skolas absolvents - „Lido” šefs Gunārs Ķirsons.

Informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāti arī konkrēti risinājumi valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai. Pirmkārt, IZM piedāvā piešķirt valsts investīciju pašvaldībām sporta infrastruktūras attīstībai pašvaldību nozīmes projektu īstenošanai.

Tāpat IZM piedāvā tiešā valsts atbalsta mehānisma saglabāšanu, to modificējot un valsts galvojumu vai dotācijas valsts nozīmes projektiem piešķirot attiecīgā projekta īstenotājiem. IZM uzsver, ka šāda veida atbalsta mehānisms ne tikai būtu pārskatāmāks no budžeta un finanšu vadības viedokļa, bet arī būtu saprotamāks sabiedrībai, jo valsts atbalstu tiešā veidā saņemtu projekta īstenotājs.

IZM uzsver, ka, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma varianta, līdz šim uzsāktie projekti ir jāpabeidz un nav pieļaujama šo galvojumu atmaksai paredzētās dotācijas samazināšana, jo pretējā gadījumā valstij kā galvotājam īsā laikā var nākties kā galviniekam atmaksāt kredītiestāžu izsniegto vairākus desmitus miljonu latu lielo kredītportfeli.

IZM atgādina, ka jautājums par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finansēšanu tika izskatīts arī Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē pērnvasar. Toreiz nolemts aicināt Ministru kabinetu arī turpmāk atbalstīt sporta infrastruktūras attīstību, paredzot iespēju piesaistīt daudzkanālu finansējumu - valsts, pašvaldību, privāto un ES struktūrfondu. Līdz ar to Nacionālā sporta padome pēc būtības ir atbalstījusi visu četru informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājuma variantu kombināciju, norāda IZM.