Foto: AFP/Scanpix
Velsas regbija izlase sestdien Tvikenemā ar 28:25 (9:16) pārspēja Pasaules kausa finālturnīra saimnieci Angliju, par spīti neskaitāmajiem savainojumiem izšķirošajos brīžos nodemonstrējot apbrīnojamu gribasspēku un pašaizliedzību. Savukārt Anglija, ko pirms turnīra uzskatīja par vienu no galvenajiem favorītiem, nu ir soļa attālumā no izkrišanas jau grupas stadijā.

Pirmā A "nāves grupas" milžu cīņa pilnībā attaisnoja vētraino ažiotāžu, kas radās uzreiz pēc Pasaules kausa finālturnīra grupu izlozes tālajā 2012. gadā. Runa nebija tikai par vienā grupā ielozētajām trīs regbija lielvalstīm, kas kopskaitā triumfējušas trijos no septiņiem Pasaules kausa finālturnīriem un no kurām vismaz vienai ceļš līdz kārotajai trofejai beigtos jau pēc grupas turnīra. Runa šoreiz bija par kaimiņiem, nesamierināmiem sāncenšiem, kuri regbija laukumā cīnās jau kopš 1881. gada - sevišķi tas attiecas uz Velsu, kurai uzvara pār Angliju allaž bijusi vissaldākā, bet zaudējums tai - visnepanesamākais. Savējos atbalstīt devās arī, šķiet, slavenākais velsietis pasaulē - 75 gadus vecais dziedātājs, sers Toms Džonss, kura "Delilah" ir neatņemama Velsas regbija atmosfēras sastāvdaļa Kārdifā, bet šoreiz tā skanēja arī Tvikenemā. Džonsa klātbūtni pretinieka citadelē Tvikenemā daudzi uztvēra labu zīmi: Džonss dziedāja Velsas himnu 1999. gada Piecu nāciju kausa izcīņā Vemblija stadionā, un velsieši satriecošā spēlē izrāva uzvaru 32:31. Šoreiz likme bija nesalīdzināmi augstāka - uzvarētājs saglabās labas izredzes iekļūšanai ceturtdaļfinālā, zaudētājam vairs nebūs, kur atkāpties - būs jāuzvar divkārtējā čempione Austrālija un jācer arī uz citiem labvēlīgiem rezultātiem.

Jau pirms turnīra Velsa bija nonākusi neapskaužamā situācijā - pārbaudes spēlēs smagas traumas guva tādas zvaigznes kā fulbeks un galvenais snaiperis Lī Hāfpenijs, centrs Džonatans Deiviss, devītais numurs Rīzs Vebs, pirmā spēle pret pastarīti Urugvaju izrādījās liktenīga Hāfpenija aizvietotājam Eli Vokeram un "hat trick" autoram, centram Korijam Alenam. Velsas izlases "Pirra uzvaru" sērija diemžēl turpinājās arī ar fantastisku gribasspēku izkapātajā uzvarā pār favorīti Angliju: turnīrs acīmredzami būs beidzies centram Skotam Viljamsam un malējam aizsargam Holemam Eimosam. Tomēr galvenā uzmanība pirms spēles tika pievērsta Anglijas trenera Stjuarta Lankastera lēmumam desmitā numura pozīciju uzticēt Ouenam Farelam, nevis Džordžam Fordam, kā arī centrā jau starta sastāvā izlikt bijušo regbija līgas spēlētāju Semu Bērdžesu, kuram centra pozīcijā ar nieka 2 spēļu pieredzi Anglijas izlasē nāktos stāties pretī Velsas 70 spēļu veterānam Džeimijam Robertsam. Velsas treneris, jaunzēlandietis Vorens Gatlands pirms spēles gan neslēpa, ka Bērdžess nebūs nekāds īpašas uzmanības objekts - sportiskā nozīmē tiks sisti visi pretinieki baltos krekliņos.

Anglija neapšaubāmi tika uzskatīta par favorīti, un ne tikai Velsas traumu sērgas dēļ: tā savā Tvikenemas cietoksnī nevienai ziemeļu puslodes komandai nebija zaudējusi jau trīsarpus gadus jeb 11 spēles pēc kārtas, turklāt kopš 2013. gada pazemojošās sakāves Kārdifā (3:30) Anglija pārspējusi Velsu nākamās divās spēlēs. Cita lieta, ka pēdējais zaudējums Tvikenemā 2012. gadā tika ciests tieši no Velsas, kas Anglijas regbija sirdī bija uzvarējusi trīs no pēdējām piecām savstarpējām spēlēm.

Jau 2. minūtē desmitais numurs Dans Bigars ar soda sitienu izvirzīja Velsu vadībā (3:0). Jāpiebilst, ka šajā spēlē abu komandu desmitie numuri parādīja apskaužamu precizitāti, Bigaram trāpot visus septiņus sodus un realizāciju, bet anglim Ouenam Farelam trāpot visus piecus sodus, realizāciju un dropsitienu. 12. minūtē Farels izlīdzināja rezultātu (3:3), 15. minūtē Bigars atjaunoja Velsas pārsvaru (6:3), 17. minūtē Farels ar dropsitienu atkal panāca neizšķirtu (6:6), bet 23. minūtē pirmo reizi izvirzīja vadībā mājiniekus (6:9), angļu grupcīņai liekot pretiniekiem kāpties atpakaļ. 26. minūtē pēc Džonija Meja piezemējuma Anglija panāca desmit punktu pārsvaru (6:16), un troksnis stadionā kļuva pavisam apdullinošs. Anglija kontrolēja spēli un dominēja ne tikai grupcīņā, bet arī sānu iemetienos. Tikai ar lielām pūlēm Velsai izdevās nepieļaut vēl lielāku rezultāta starpību, spriedzi nedaudz mazināja Skota Viljamsa izrāviens un 39. minūtē Bigara trāpītais soda sitiens (9:16).

Kaut gan laukumā saimniekoja Anglija, norakstīt Velsu bija pāragri un Anglijai jau bija rūgta pieredze. Gatlanda debijas sezonas 2008. gadā Sešu nāciju kausa izcīņas pirmajā spēlē pēc Anglijas pilnībā dominētā pirmā puslaika un desmit punktu pārsvara (6:16) Velsa otrajā puslaikā pakāpeniski izgrieza favorītiem rokas un svinēja uzvaru (26:19), vēlāk izcīnot Sešu nāciju "Grand Slam".

Reti kurš spēja iedomāties, ka vēsture atkārtosies. Otrajā puslaikā turpinājās Farela un Bigara pingpongs, rezultāta starpībai svārstoties starp 10 un 7 punktiem. Kad 50. minūtē Anglija atkal panāca divciparu skaitļa pārsvaru (12:22), šķita, ka izšķirošais lūzums ir tikai laika jautājums. Tā arī notika, tikai ne tā, kā to gaidīja vairums skatītāju pārpildītajā Tvikenemas stadionā. Velsa sāka piespiest angļus arvien biežāk kļūdīties cīņā par bumbu uz zemes, un 58. minūtē Bigars panāca jau slideno 18:22. Armreslings laukumā turpinājās, pakāpeniski Anglija sāka nostabilizēties pretinieku zonā, un 69. minūtē Farels atguva septiņu punktu pārsvaru (18:25).

71. minūtē Velsa deva iznīcinošu psiholoģisku triecienu, pēc ātras kombinācijas izmantojot haosu Anglijas aizsardzības rindās, devītais numurs Garets Deiviss ienesa piezemējumu (25:25), bet 74. minūtē Bigars trāpīja sodu no laukuma centra (28:25). Pēdējās minūtēs Anglijai bija iespēja izglābties no zaudējuma, 78. minūtē izcīnot tiesības uz soda sitienu. Anglija izlēma iet uz visu banku, un raidīja bumbu stūrī, taču pēc uzvarētā sānu iemetiena neizdevās izveidot molu, jo agresīvā velsiešu aizsardzība ātri izstūma visu baru ārpus laukuma. Pēdējā minūtē savainojumu nomocītie velsieši izturēja angļu spiedienu, un nosargāja vērtīgo uzvaru.

Pēc spēles daudzi asi kritizēja angļu kapteiņa Krisa Robšo lēmumu nesist sodu, kas dotu neizšķirtu un nedaudz laika vēl vienam uzbrukumam, turklāt neizšķirts saglabātu pieklājīgas izredzes abām komandām, jo īpaši Anglijai - ņemot vērā Velsas hronisko nespēju pret Austrāliju un krietni novājināto sastāvu. Velsa līdz 1. oktobra spēlei ar Fidži centīsies tikt galā ar savu lazareti, bet Anglijas nākamā spēle pret Austrāliju 3. oktobrī būs faktiski cīņa par izdzīvošanu, Anglijas izlasei riskējot kļūt par pirmo Pasaules kausa finālturnīra organizētāju un vienu no galvenajiem favorītiem, kas nav spējis izkļūt pat no grupas.

Pēc šīs spēles A grupā Velsai ir 9 punkti divās spēlēs, Anglijai - 6 punkti divās spēlēs, Austrālijai - 4, bet Fidži un Urugvajai punktu nav. Šodien Austrālija spēlē pret Urugvaju, un var droši teikt, ka arī Austrālijai būs 9 punkti pēc divām spēlēm. Citās šodienas spēlēs B grupā Skotija tiksies ar ASV, bet D grupā Īrija ar Rumāniju. Grupu spēles turpināsies 29. septembrī, C grupā Tongai tiekoties ar Namībiju.

Grupu turnīrs noslēgsies 11. oktobrī, bet pasaules čempions tiks noskaidrots 31. oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!