Sportiste cieš no deģeneratīvas slimības, kas paralizējusi viņas kājas. Pēc 2016. gada paralimpiskajām spēlēm Vervorta būs spiesta atvadīties no sporta, bet bez tā viņas dzīve "neesot iedomājama".
"Kad sēžu savos sporta ratiņos, viss cits pazūd," intervijā franču televīzijas kanālam "France 2" stāsta 37 gadus vecā Vervorta. "Es aizgaiņāju visas tumšās domas, pārvaru bailes, skumjas, sāpes un apjukumu. Tā es izcīnu savas zelta medaļas."
"Visi ir redzējuši mani līksmojam par zelta medaļu, bet neviens nav redzējis manas dzīves otru pusi," saka beļģu paralimpiete. "Man ļoti sāp, reizēm diennaktī esmu varējusi aizmigt tikai uz 10 minūtēm. Reizēm zaudēju samaņu un atgūstos tikai no tā, ka mans suns laiza man seju. Ar saulrietu sāpes nemazinās, reizēm es pat kliedzu."
"Rio ir mana pēdējā vēlēšanās. Es trenējos ļoti smagi un pat ja man dienu un nakti ir jācīnās pret savu slimību, es ceru, ka mana karjera noslēgsies ar goda pjedestālu," piebilst beļģu sportiste.
Riodežaneiro paralimpiskajās spēlēs Marīke Vervorta startēs 100 un 400 metru sprintā. Londonas spēlēs viņa uzvarēja 100 metru sprintā; Vervorta ir trīskārtēja pasaules čempione 100, 200 un 400 metru distancē, viņai pieder arī pasaules rekordi 400, 800, 1500 un 5000 metru distancē T52 veselības klasē.
Beļģijā eitanāzija ir atļauta, taču tās veikšanai nepieciešama trīs ārstu atļauja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
