Virtuves pamati: aknas, mēle un citi nepamatoti peltie gaļas subprodukti
Foto: Shutterstock

Starp daudzajiem produktiem, ko ikdienā gatavojam un lietojam uzturā, nereti pavīd arī kāds no gaļas subproduktiem jeb uzturā lietojamiem dzīvnieku iekšējiem orgāniem. Piemēram, aknas esam atzinuši par tīkamām, bet mēles un sirdis daži neparko neiekļaus savā ēdienkartē. Tomēr subproduktus nevajadzētu nopelt, līdz tie kaut reizi nav pagaršoti – ne velti no tiem tiek gatavotas delikateses.

Subprodukti ir ne tikai pavāru atzīti, bet arī uztura speciālistu slavēti, jo sastāva ziņā neatpaliek no gaļas, bet vitamīnu tajos ir pat vairāk. Vienīgais, kas patiesi varētu atturēt – neierastais izskats un nepieciešamība ilgāk un pamatīgāk sagatavot.

Subproduktus varam iegūt teju no visiem dzīvniekiem, kas tiek audzēti lietošanai uzturā – liellopa, cūkas, aitas, kazas, vistas, tītara un citiem. Pēc uzbūves subprodukti var būt gaļaini-kaulaini (astes, galvas), mīksti (aknas, sirdis, plaušas, nieres, liesas, smadzenes, mēles), vilnaini (pirms apstrādes noklāti ar spalvām, vilnu), kā arī gļotaini (piemēram, liellopa kuņģis).

Bet atkarībā no uzturvērtības subproduktus iedala divās daļās. I kategorijas subprodukti – aknas, nieres, sirdis, mēles – tiek pielīdzināti gaļai un tos realizē tirdzniecībā, ēdināšanas uzņēmumos, kā arī izmanto desu un konservu ražošanai. II kategorijas subproduktus – cūku kājas, plaušas, liellopu un cūku ausis, astes, šņukurus – izmanto desu izstrādājumos.

Subproduktus gan nav ieteicams ēst katru dienu, pietiks, ja ēdienkartē tie tiks iekļauti pāris reizes mēnesī.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Dienas recepte
Nedēļas Top 10
Tasty iesaka