Meistara padomi podiņu krāsns kurināšanā

Meistara padomi podiņu krāsns kurināšanā
Foto: Shutterstock

Mājas saimnieki, kam saglabājušās, vai no jauna ieviestas podiņu krāsnis, noteikti zina, cik liela vērtība tā ir, salīdzinot ar jebkuru citu sildelementu. Tomēr arī šajā apkures veidā ir jāzina un jāievēro vairākas nianses, lai krāsns labi kalpotu un arī pietiekami piesildītu mājokli, un par to portālam Tavamaja.lv vairāk pastāstīja krāšņu meistars Māris Kupčs.

Ļoti svarīgi ievērot, lai krāsns netiktu pārkurināta, citādi ķieģeļi un podiņi pārkarstot izplešas un krāsns uzpūšas. Regulāra pārkarsēšana var radīt defektus kā jaunām, tā arī vecām podiņu krāsnīm. Speciālists min, ka vajadzētu izkurināt tikai vienu kurtuvi dienā, un ar to vajadzētu būt gana, lai krāsns sasiltu un atdotu siltumu telpai. Nevajadzētu kurtuvē mest pa vienai pagalei un kurināt visu dienu pa drusciņai, labāk iekurināt vienu kurtuvi un ļaut tai sasildīt krāsni. Bieži vien cilvēki kurina tik ilgi, kamēr, pieliekot, roku pie krāsns, jūt siltumu, taču krāsns siltumu atdod pēc trim stundām, tāpēc vēlāk var gadīties tā, ka krāsns jau ir pārkurināta. Meistars stāsta, ka nekad nevajadzētu pieļaut to, ka pie krāsns nevar pielikt roku, jo tā ir pārāk krasta. Tā nenotiks, ja krāsni kurinās pareizi, ar vienu kurtuvi, nemetot pa vienai pagalei.

Podiņu krāsns kurināšanā ne mazāk svarīgs faktors ir kurināmais materiāls, un šajā jomā speciālists iesaka pieturēties pie pārbaudītām vērtības – malkas. Vaicāts par piemērotāko malkas veidu, jo malkas blīvumam ir nozīme siltuma atdevē, Kupčs stāsta, ka tad vislabāk izmantot jauktu malku, neiekļaujot skuju koku pagales. Vēl svarīgāk - malkai vienmēr jābūt sausai. Briketes nav tā labākā izvēle, jo nekad nevar zināt, no kāda koka skaidām tās sastāv, taču dzīvokļos, kur nav iespēja uzglabāt malku, šī, protams, ir laba alternatīva.

Speciālists arī atgādina par aizbīdņa aizvēršanu krāsnīm. Kad oglēm vairs nav zilas liesmiņas, to var aizvērt, tad siltums vairāk sasildīs krāsni, bet, ja nav pārliecība par piemērotāko brīdi, tad labāk to vērt ciet tikai tad, kad ogles jau ir pavisam melnas, citādi izdalīsies tvans, kas, kā zināms, var radīt saindēšanos.

Starp citu, krāsns kurināšanu un siltumatdevi ietekmē arī tas, vai regulāri tiek izgrābti pelni. Vismaz reizi nedēļā tie jāizgrābj, ja kurtuvē ir grīdiņa, bet, ja ir restes, tad to var darīt retāk. Ja kurtuvē būs bieza kārta ar pelniem un paslēptām oglēm, krāsni būs grūtāk iekurināt.

Ja krāsns pēkšņi ir grūtāk iekurināma un pagājis laiks kopš pēdējās ģenerālās tīrīšanas, tad noteikti jāsauc talkā skursteņslauķis. Atkarībā no tā, cik jauna vai veca ir krāsns, svarīgi tomēr šos tīrīšanas darbus uzticēt profesionālam un sertificētam meistaram, bet, ja parādījušās plaisas, plīsumi podiņos, tad vajadzīga restauratora palīdzība, lai skaistie podiņu tiktu ātrāk glābti no defektiem.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka