Ceļojums pa senajām prūšu zemēm – Kaļiņingradu jeb Karalaučiem
Foto: Privātais arhīvs

Nudien nemēģināšu aprakstīt to, ko var izlasīt katrā ceļvedī. Aprakstīšu izjūtas, kas radās, Lieldienu brīvdienas pavadot senajās prūšu zemēs Kaļiņingradā, ko reiz dēvēja gan par lepno Kēnigsbergu, gan Karalaučiem.

Ceļojums pa senajām prūšu zemēm – Kaļiņingradu jeb Karalaučiem
Foto: Privātais arhīvs

Kad braucām uz Kaļiņingradu, bija jauks pavasara laiks un vecajā Kēnigsbergā vismaz par diviem grādiem siltāks nekā Rīgā. Ja esat izbraukājis Latviju, Lietuvu un Igauniju, tad brauciens uz Kaļiņingradu ir zināma eksotika. Ir jau labi, ja esi izlasījis par Kantu, par Kēnigsbergas Universitāti vai Tilzītes miera līgumu, kā arī nedaudz orientējies Otrā pasaules kara pēdējā gada notikumos.

Izmaksas veido: Krievijas vīzas, benzīns 1000 kilometriem, iepriekšminētās Kuršu kāpas rezervātu maksas un visai lētās viesnīcas. Tā kā biju pie stūres, nevaru pastāstīt par Kēnigsbergas alu, bet esot pieejamas vairākas vācu lokālā alus fabrikas. Par paugurainēm bez kokiem un tīrumiem, par zināmu pamestību laukos stāstīt var, bet tā ir realitāte, kas jāizprot – šeit neticami daudz valdījusi armija.

Uz Karalaučiem pa Kuršu kāpu

Ceļojums pa senajām prūšu zemēm – Kaļiņingradu jeb Karalaučiem
Foto: Shutterstock


Braucot ar mašīnu uz Karalaučiem visskaistākais, interesantākais ceļš ir pa Kuršu kāpu. No Rīgas caur Saldu, Mažeiķiem, Klaipēdu (ar prāmi pāri uz pussalu 10,5 eiro, atpakaļceļš bez maksas), Zeļenogorsku līdz Karalaučiem sanāk 386 kilometri. Robežas pāreja turpceļā mums prasīja 40 minūtes, atceļā – 15 minūtes. Rindu nebija. Baltijas skaistākā mazpilsēta Nida uz Kuršu kāpas atrodas divus kilometrus no Krievijas robežas, un tur ir izcili gardi cepelīni. Ja kādam ienāk prātā Nidā aiziet uz vecajiem kapiem, viņš uz kapu zīmēm sev par pārsteigumu ieraudzīs gandrīz tikai latviešu uzvārdus (Gailis, Behrsinsch, Ahbolinsch) vācu rakstībā. Un vēl – Kuršu kāpa ir katoliskās Lietuvas teritorija ar luterāņu baznīcām.

Abpus robežai Kuršu kāpa ir rezervāts, nacionālais parks. Caurbraukšana ir maksas pakalpojums – Lietuvas pusē 5 eiro, Krievijas – 6,5. Mašīnu daudz vairāk bija Krievijas pusē. Šobrīd, pavasarī, kamēr vēl nav sauļošanās sezonas, Krievijas puses pludmale pilna ar makšķerniekiem, kas ķer butes. Kuršu kāpas Krievijas teritorijā ir trīs miesti, no kuriem lielākais ir Rasīte (šobrīd – Ribačij).

Ceļojums pa senajām prūšu zemēm – Kaļiņingradu jeb Karalaučiem
Foto: Privātais arhīvs

Vairāki vasaras krogi, viesu nami, bērnu laukums ir ierobežots cietoksnis ar metāla lielgabaliem visās pusēs, citādi ciems celts pelēkām mājelēm, kuras tiek izīrētas.

Vietā, kur Kuršu kāpa beidzas, saplūdušas divas pilsētas – Maļinova un Zeļenogradska. Burvīgā kāpā pie plašas Baltijas jūras pludmales notiek tāda celtniecība, ko varētu salīdzināt ar Soču celtniecību pirms olimpiādes. Desmitiem un simtiem daudzstāvu namu ar vai bez skata uz jūru jau ir uzceltas, apdzīvotas vai tikai top. Starp citu – Kaļiņingradas apgabals ir viens no četriem Krievijā, kur iedzīvotāju skaits nevis dramatiski samazinās, bet pieaug. Un vēl – cik var ticēt vietējai informācijai, Kaļiņingradas apgabals ir viens no trim Krievijā, kur celtniecība, tirdzniecība, pakalpojumi un tranzīts uztur pozitīvu ekonomisko bilanci Krievijas ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Ceļojums pa senajām prūšu zemēm – Kaļiņingradu jeb Karalaučiem
Foto: Privātais arhīvs

Neatstāj sajūta, ka plašās, dižās Krievijas patrioti nolēmuši nopirkt dzīvokli Kaļiņingradas apgabalā pie jūras pirms Kaļiņingrada varētu daļēji vai pilnīgi zust Krievijai, ik gadus tiekot iepirkti ap piecdesmit tūkstoši jaunuzceltu dzīvokļu. Tas notiek apgabalā, kur oficiāli dzīvo ap 600 tūkstoši iedzīvotāju, bet faktiski – tuvu miljonam. Kaļiņingradas apgabala pastāvīgie iedzīvotāji drīkst bez vīzas iebraukt 100 kilometrus Polijā, kur arī labprāt strādā gabaldarbus. Izskatās, ka Polijas medicīnas iestādes šādā veidā risina arī medicīnas darbinieku krīzi pierobežā, jo kāds Kaļiņingradas kolēģis man atzina, ka sestdienās dežūrējot Gdaņskā. Pārsteidzoši, bet viņš dažu gadu laikā jau bija iemācījies poļu valodu un apguvis neticami labu vācu valodu, proti, visu laiku centās ar mani runāt vāciski.

Šeit vēl nedaudz atgriezīšos pie tālajiem pagājušā gadsimta četrdesmitajiem. Visi austrumprūši bija aizsūtīti, un viņu vietā pilsētās, ciematos un viensētās ienāca sveši ļaudis, apmetās svešās mājās un dzīvokļos. Viņi galvenokārt bija militāristi, kas šurp veda savas līgavas un sievas. Un savādi, bet šie ļaudis šobrīd izskatās daudz eiropeiskāki nekā jebkuras citas Krievijas daļas iedzīvotāji. Nerunāsim par to, ka visos restorānos un pat ēdnīcās apkalpojošais personāls tevi uzrunās labā angļu vai vācu valodā. Veikaliem, viesnīcām, muzejiem un restorāniem ir uzraksti angļu valodā, bet dažviet nezināmu iemeslu dēļ parādās rakstība krievu valodā ar latīņu burtiem. Uz minerālūdens pudeles "Куршская коса" ir Kuršu kāpas karte ar vecajiem vācu laiku nosaukumiem.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl