Vietā, kur tagad atrodas Akmens tilts, bijis gan plostu, gan pontonu tilts, tāpat bijusi pat iecere zem Daugavas izbūvēt tuneli, tomēr 1955. gadā iepretim Grēcinieku ielai Vecrīgā sāka būvēt tagadējo Akmens tiltu. To satiksmei atklāja pēc diviem gadiem, 1957. gada 21. jūlijā. Toreiz tas bija Oktobra tilts.
Lai arī tagad tilts tiek saukts par Akmens, faktiski tā laidums ir nevis akmens, bet nepārtraukta metāla sija. "Tilts veidots uz bijušā Pontontilta ass, pār kuru jau vēsturiski bija izveidojusies un nostabilizējusies satiksmes plūsma starp abiem Daugavas krastiem. Tilta projekts tika izstrādāts Maskavā, projekta autori ir inženieris G. Popovs un arhitekts K. Jakovļevs," teikts portālā "CitaRīga". Uz 27,5 metru platās brauktuves notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta malās ir 3,5 metru platas gājēju ietves, kuru margas ir rotātas ar ornamentiem. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri. Sākotnēji tilta daļa pie labā krasta bija paceļama lielāku kuģu caurlaišanai.
Ja atskatās tālākā pagātnē, tad 18. gadsimtā te bijis plostu tilts, pa ko varēja pārvietoties vasarās no aprīļa līdz novembrim, bet, Daugavai aizsalstot, to novāca un cilvēki gāja pa ledu. Tā kā Rīga tolaik bija ļoti moderna un liela pilsēta, tad ar laiku šis modelis ļaudis vairs neapmierināja, un "1887. gadā pilsētas dome izskatīja vairākus scenārijus Daugavas šķērsošanai, tostarp iespējamo tuneļa būvniecību," raksta "Riga.lv". Lai arī tuneļa projekta īstenošana nav bijusi daudz dārgāka par tiltu un ļautu ērtāk pārvietoties kuģiem, ekspluatācijas izmaksas, piemēram, diennakts apgaismojums 19. gadsimta otrajā pusē tomēr bija pārāk lielas, tāpēc izšķīrās par labu tiltam.
Tā nu šajā vietā tika uzcelts 35 pontonu tilts ar peldvietu pa vidu. Ieejas maksa peldētavā bija dažas kapeikas. Tur atradušies arī koka zviļņi – tie bija paredzēti tiem, kas pēc ūdens procedūrām vēlējās pagozēties saules staros, bet ūdens upē bijis gana tīrs, lai peldētos. Arī līdz mūsdienām saglabājušās fotogrāfijas ar šo atpūtas iestādi un tiltu, pa kuru pastaigājas ļaudis. Interesanti, ka gājēji tiltu izmantoja bez maksas, pārējiem par nokļūšanu otrā Daugavas krastā nācās maksāt, atsaucoties uz toreizējiem laikrakstiem, raksta Iļja Dimenšteins portālā "Riga.lv".
Aptuveni šajā vietā atradās arī Lībekas tilts, ko būvēja vācieši Pirmā pasaules kara laikā, bet, kad plūdi un ledus to aizskaloja 1924. gadā, tika uzcelts vēl viens pontonu tilts.
Saglabājies arī Stīvena Spīlberga filmu arhīva Rīgas 1937. gada ainu kinožurnāls. Tajā ap 1.20 minūti redzams arī pontonu tilts un tramvaju satiksme pa to.
To Otrajā pasaules karā saspridzināja, bet atkal atjaunoja. Kad cēla Akmens (toreiz Oktobra) tiltu, pontonu tiltu pārvietoja tur, kur atrodas tagad atrodas Vanšu tilts, ko atklāja 1981. gadā.
Pašlaik Rīgā pār Daugavu ved pieci tilti – Dienvidu, Salu, Dzelzceļa, Akmens un Vanšu tilts.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā noskatīties 1957. gada kinožurnālu, kurā redzama tilta oficiālā atklāšana oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
