Mistiskie akmeņu krāvumi Kurzemē: pastaiga pa Kaltenes kalvu dabas taku

Mistiskie akmeņu krāvumi Kurzemē: pastaiga pa Kaltenes kalvu dabas taku
Foto: Andra Briekmane

Kaltenē, visai dziļi meža biežņā, atrodami Latvijā lielākie akmeņu krāvumi jeb kalvas, ko var apskatīt, izstaigājot divus taku lokus – īsais ir aptuveni 900 metrus garš, bet garais - vairāk nekā 1,5 kilometru. Abējādi jārēķinās ar vismaz stundu garu pastaigu, jo vērts izlasīt arī informācijas stendos rakstīto.

Lai atrastu kalvas, jādodas pa Talsu šoseju līdz Kaltenei, bet tad jānogriežas prom no jūras un pa visai švaku ceļu jāpabrauc vēl aptuveni pusotru kilometru. Tur atradīsiet auto stāvlaukumu, pie kura sākas dabas taka.

Mistiskie akmeņu krāvumi Kurzemē: pastaiga pa Kaltenes kalvu dabas taku
Foto: Andra Briekmane

Dodoties mežā starp apsūnojušajiem akmeņiem, vēkšpēdus sakritušiem kokiem un maziem celiņiem, pārņem sajūta, ka esi nonācis filmas "Gredzenu pavēlnieks" dekorāciju noliktavā. Grūti pat iedomāties, kā te bijis vēl pirms 60 gadiem, kad akmeņu krāvumi sniegušies pat līdz koku galotnēm. Bet par visu pēc kārtas.

Kaltenes jeb Velna kalvas, visticamāk, veidojušās ledus laikmeta izskaņā, kad akmeņi līdz ar šķīdoni nonākuši ledāju plaisās. Šādi veidojumi atrodami arī citviet Rīgas līča piekrastē, bet Kaltenes kalvas ir lielākās, tāpēc tām piešķirts aizsargājama dabas pieminekļa statuss. Tomēr tas izdarīts krietni par vēlu, jo padomju gados (60. un 70 gados) no šejienes izvesta lielākā daļa akmeņu, teikts informācijas stendā takas malā. Ja sākotnēji krāvumi šeit bijuši aptuveni 900 metrus gari, 35 līdz 160 metrus plati un līdz pat 20 metrus augsti (aptuveni blakus augošo egļu augstumā), tad pēc cilvēka iejaukšanās, izvedot akmeņus, sasmalcinot tos un izmantojot ceļu būvē, atlicis vairs 300 metrus garš un augstākajās vietās divus metrus nepārsniedzošs krāvums.

Mistiskie akmeņu krāvumi Kurzemē: pastaiga pa Kaltenes kalvu dabas taku
Foto: Andra Briekmane

Šo notikumu rezultātā te strauji sākušas augt kuplas priedes un egles. Savukārt vecāki ļaudis atceroties, ka kalvas bijušas pavisam kailas – mūsdienās tās klāj biezs egļu mežs, kā arī ievērojama sūna.

Jādomā, ka šī nebija pirmā kalvu postīšana. Svētvietu pētnieki (I. Viks) uzskata, ka te varētu būt atradušās mūsu senču veidotas akmens krāvumu piramīdas, bet, ienākot kristietībai, tās nopostītas, lai mazinātu vietas enerģētisko un simbolisko vērtību.

Pastaiga pa šīm vietām tomēr joprojām sniedz mieru un atpūtu.

Netālu no Kaltenes kalvām atrodas arī Plieņciema kāpas taka, bet uz Rojas pusi – iespaidīgā Pūrciema Baltās kāpas taka. Par to var lasīt šeit.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl