Ceļojums laikā: Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda

Ceļojums laikā: Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda
Foto: Publicitātes foto

Mēmeles krastā, pie pašas Lietuvas robežas, atrodama staltā, karu un revolūciju sargātā Skaistkalnes muiža. Tajā jau vairāk nekā 90 gadus atrodas skola. Tā nu par godu jaunā mācību gada sākumam rubrikā "Ceļojums laikā" piedāvājam šīs muižas stāstu, kas tapis sadarbībā ar Skaistkalnes vidusskolu.

Jāatgādina, ka līdz oktobra beigām turpinās arī ceļošanas akcija "Apceļo Latvijas pilis un muižās". Par to vairāk lasiet šeit.

Pirmais Skaistkalnes novada lēņu īpašnieks bijis Heinrihs Šēnbergs, kurš saņēmis zemes "starp Mēmeles un Iecavas upēm" 1489. gadā Cēsu pilī no Livonijas ordeņa mestra Johana fon Freitāga – Loringhofena. No Heinriha Šēnberga uzvārda arī ciemats ieguvis savu vācisko nosaukumu "Šēnberga". 1925. gadā, nosaukumu vienkārši latviskojot, radies Skaistkalnes vārds.

Laikam ritot, Šēnbergas muiža gājusi no viena īpašnieka rokām citās, līdz 1743. gadā nonākusi savā laikā ļoti bagāta vīra Nikolausa fon Korfa un viņa sievas rokās. Korfs bija Virtembergas hercoga adjutants un gvardes poručiks, Priekules, Asītes un Lipstu muižas īpašnieks. Viņš kā pirmais sāka lietot ar Krievijas senāta 1862. gada 3.aprīļa "ukazu" apstiprināto barona titulu, kalpoja Krievijas ārlietu ministrijā un lielāko daļu dzīves uzturējās Pēterburgā. Muižas saimniecību tikmēr veiksmīgi vadījis pārvaldnieks Hāzelkuss. Nikolauss fon Korfs 19. gadsimta beigās izlēma uzcelt jaunu muižas kungu māju, kas redzama arī mūsdienās. Celtnes projekta autors ir Liepājas arhitekts Maksis Pauls Berči, bet būvdarbus vadīja Liepājas būvuzņēmējs Johans Vilhelms Rīge. Historisma stilā celtā ēka pabeigta 1894. gadā.

Ceļojums laikā: Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda
Foto: Publicitātes foto

Ēka celta no sarkaniem ķieģeļiem, atturīga un vienkārša, bet plaša un funkcionāla. Kungu mājā saglabājušies neorenesanses stila kamīns – vienīgais šāda veida siltumavots Latvijā, rotāts ar figurāliem ciļņiem, koka kasetējumu imitējošs griestu gleznojums vestibilā, griestu gleznojumi muižas ēdamzālē.

Ceļojums laikā: Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda
Foto: Publicitātes foto

Zināms, ka 1892. gadā Šenbergas muižai piederējis 4426,5 hektāri muižas zemes un 3313,6 hektāri zemnieku zemes. Muižai bijis arī visai daudz ražotņu – spirta brūzis, alus brūzis, ķieģeļceplis, kaļķu ceplis, gateris, tvaika un vēja dzirnavas, kā arī seši krogi, kur realizēt brūžu produkciju.

Tāpat kā tēvs Pēterburgā dzīvoja arī Korfa dēls – nākamais Šenbergas īpašnieks Nikolajs fon Korfs (1853– 1917). Viņš dienēja ulānu leibgvardē un 1887. gadā ieguva īpašumā arī Paplakas muižu Kurzemē, kuras centrs pēc Latvijas agrārās reformas līdz 1939. gadam palika vienīgais dzimtas lauku īpašums. Diemžēl viņam ar pārvaldnieku nav tā paveicies kā tēvam. Kamēr muižas īpašnieks dzīvojis Pēterburgā, Šonbergā saimniekojis pārvaldnieks Heinrihs Vasmuss. Šajā laikā tā bija bagātā un saimnieciski attīstītā muiža piedzīvojusi pagrimumu. Vasmusu, tautā saukta arī par Vazimu, vietējie ar nicību atcerējušies vēl 20. gadsimta pirmajā pusē – bijis izplatīts teiciens "kā Vazima laikos", ar to apzīmējot īpašu nesaimnieciskumu. Pats Nikolajs Fon Korfs pēc dienesta Pēterburgā gan dzīvoja Priekulē un Šēnbergai veltījis maz uzmanības.

Ceļojums laikā: Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda
Foto: F64

Par pēdējo Šēnbergas muižas īpašnieku kļuva 1889. gadā dzimušais Aleksandrs fon Korfs, kurš fideikomisu mantoja juku laikos – 1917. gadā. Šēnbergā šajā laikā saimniekoja vācu karaspēks, un kungu mājā bija izvietojusies kara komendatūra. Tomēr jāsaka, ka karā un 1905. gada revolūcijā muižā nav nopostīta un savā ziņā šai celtnei ir bijis laimīgs liktenis.

Latvijas agrārās reformas laikā to baronam atsavināja. Uz bijušās muižas zemes izveidoja 165 jaunsaimniecības. 1921. gada janvārī kungu māja nodota Šēnbergas sešgadīgajai pamatskolai. 1929. gadā celtnē iebūvēts ūdensvads, 1934. gadā nomainītas galvenās kāpnes. Arī pēc Otrā pasaules kara, kas arī senajai ēkai bijis saudzīgs, kungu mājā saimniekoja skola, kura vairākkārt mainījusi nosaukumu. Kopš 1951. gada agrākajā muižas ēkā atrodas Skaistkalnes vidusskola.

Ap muižu ir parks, kur atrodas citas vēsturiskas, ar to saistītas ēkas.

Baisā muižas leģenda

Ceļojums laikā: Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda
Foto: F64


Kā jau katrai vecai muižai, arī Skaistkalnes barona mājai ir sava leģenda, kas publicēta 1988. gadā izdotajā grāmatā "Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas".

Skaistkalnes pilī valdījis kāds ļoti bargs kungs. Pie viņa kalpojusi ļoti skaista istabas meita. Barons šo meitu iemīlējis un gribējis pat precēt, bet meitai labāk paticis kunga kučieris. Istabene, nevienam nezinot, salaulājusies ar kučieri. Kungs dabūjis zināt, sasējis kučieri un licis pakārt, bet istabas meitu pats savām rokām noslīcinājis. No šī laika kungs nevarējis iet upē peldēties, viņam pastāvīgi rādījusies balta sieviete. Tā bijusi tā, kuru viņš noslīcinājis. Pēdīgi baltā sieviete rādījusies visur, kur tik viņš gājis. Nevarēdams nekur paslēpties un aiziet, neredzēdams balto sievieti, viņš pils guļamā istabā pakāries. Tur tagad arī ap pusnakti spokojas.

Ko vēl apskatīt?

Ceļojums laikā: Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda
Foto: Artūrs Zuika


Esot Skaistkalnē, noteikti vērts aizbraukt līdz kalnā esošajai, iespaidīgajai baznīcai. Baltā Skaistkalnes katoļu baznīca ir nozīmīgākais katoļticības centrs Zemgalē un otra Latvijā populārākā svētceļojumu vieta pēc Aglonas.

Ceļojums laikā: Skaistkalnes muiža Mēmeles krastos un tās baisā leģenda
Foto: DELFI

Ja paņemsiet līdzi pasi vai ID karti, var aizbraukt arī līdz netālu esošajiem Biržiem Lietuvā, kur ir ne tikai muiža, bet arī citi iespaidīgi apskates objekti. Vairāk lasiet šeit.

Tālu nav arī līdz Bauskai un Mazmežotnes muižai. Vairāk šeit.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti