Konsumācija – profesija, kuras nav

Vīrietis – gaļas gabals ar maku. Kā dzīvo un iztiek Rīgas konsumantes
Foto: Shutterstock

Sludinājumos, protams, neviens neraksta: "Meklējam konsumanti". Ar tādu atklātību saskāros tikai vienu reizi – pirms gadiem pieciem. Parasti meklē dejotājas, "go-go" vai oficiantes. Bieži vien nevis pieņem pastāvīgā darbā, bet nolīgst kā pašnodarbinātās personas – "mākslinieces". Redz, meitene piedāvā šovprogrammu, bet tas, ar ko viņa nodarbojas brīvajā laikā, – mēs to nezinām un uz mums tas neattiecas.

Pat nezinu, vai Latvijā ir tāda profesija – konsumante. Skandināvijā ir. Sarakstoties ar klubu, kurā tagad strādāšu, biju pārsteigta, cik ļoti atstrādāta viņiem ir šī nozare – līdz pat sīkumiem un nodokļiem. Bet pie mums – it kā nav aizliegts, policija mūs nerausta, ja vien kāda iestāde nekļūst pārāk nekaunīga un neuzraujas, bet tas viss ir kaut kā pa pusei legāli. Ja tu esi gatava dejot arī striptīzu – klubam nepieciešama atsevišķa licence, turklāt 100 metru attālumā nedrīkst būt neviena valsts iestāde, kas Vecrīgā ir ļoti sarežģīti.

Ar konsumāciju pārsvarā nodarbojas vietējās meitenes vecumā no 18 līdz 40 gadiem – gan rīdzinieces, gan sievietes no mazām lauku pilsētiņām un ciemiem. Parīzē esmu redzējusi arī "kolēģes", kas vecākas par 50 gadiem, – viņas uzvedās ļoti pašpārliecināti, pat lecīgi. Iespējams, arī mūsējās izaugs līdz tiem gadiem, kur gan "meitenei" likties līdz pensijai, ja viņa radusi pie vieglas naudas? Starp mums runājot, nav nemaz tā nauda tik viegla, bet vienā reizē summa var būt arī ļoti liela. Laikam šajā amatā ir kaut kas no azartspēlēm – vēlme izcelt lielo čunguru. No tādas spēles pakāpeniski kļūsti atkarīga un vairs nespēj apstāties.

Viss būtu bijis labi, bet, kad viens līdzīpašnieks ieradās no Maskavas kontrolēt… Viņam bija paradums – norādīt ar pirkstu uz kādu no meitenēm: gribu. Kad pirksts pagriezās pret mani, es aizcirtu durvis. Vēlāk to pašu atkārtoju ne reizi vien – citos klubos. Reizēm sauca atpakaļ, atvainojās... Anna

Bijušo kolēģu pulkā ir daudz studenšu – meitene atbrauc uz Rīgu studēt, meklē piepelnīšanās iespējas un nokļūst kādā no šiem klubiem. Bet vieglā nauda un nakts dzīve ievelk. Pirmkārt, galva no rīta dūc – nav spēka lekcijām, otrkārt, meitenes aptver, ka tādas summas nākotnē viņas varēs pelnīt vai nu ārpus Latvijas, vai arī ilgi un smagi kāpjot pa karjeras trepēm. Bet ir starp mūsējām arī meitenes, kuras paguvušas pabeigt augstskolu, ir arī maģistres.

Lielākā daļa, protams, slēpj savu nodarbošanos – pat no paziņām un ģimenes. Saka, ka ir dejotājas, administratores vai oficiantes. Jo, lai ko arī neteiktu, sabiedrībā mūsu amatam nav tas gaišākais un pozitīvākais imidžs – lielākā daļa mūs nosoda. Jo īpaši tie, kas nekad nav bijuši klubos. Šiem morālistiem patiesību var klāstīt ilgi un dikti, tāpat nenoticēs. Pat, ja realitātē tu neej tālāk par sarunu par naudu (būtībā – psihologa darbs).

Darbs ir smags, tādēļ brīvajā laikā gribas dzīvot, neskaitot kapeikas, – drēbes, rotas, mašīna, restorāni… Anna

Ja kāda no meitenēm apprecas un dzemdē, bet laikus nepamet šo darbu (bet tam nepieciešams ļoti turīgs vīrs), laulība ļoti ātri izirst – naktsmaiņas, greizsirdība, alkohols, labie "draugi" mēlneši padara savu melno darbiņu. Ja gribi laimīgu ģimeni – ej projām. Bet vēl labāk – aizbrauc.

Kolēģu lokā puišus neesmu sastapusi – ja kāds no klientiem pēkšņi sagrib veču sarunas, viņam blakus var apsēsties apsargs un papļāpāt. Galvenais, lai lej atbilstoši cenrādim. Atšķirībā no vīriešiem sievietes pie mums nenāk vienas. Gadās, ienāk pāris meitenes, bet parasti viņas ilgi neaizkavējas. Seksuālās minoritātes arī nav mūsu profils, viņiem ir savas atpūtas vietas.


Tev ir interesants stāsts par savu profesiju? Par tās plusiem, mīnusiem, zemūdens akmeņiem? Vēlies citus brīdināt vai, gluži pretēji, iedvesmot? Raksti mums redakcija@delfi.lv, izmanto Delfi Aculiecinieks pieteikumu formu vai raksti mums Facebook! Mūsu žurnālists sazināsies ar tevi. Redakcija garantē anonimitāti.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl