Kā cīnīties ar slimīgu greizsirdību attiecībās? Psihoterapeites ieteikumi  (1)

Piedāvāju vismaz kopā uz kādu koncertu aizbraukt, bet viņš pat to negrib. Jūtos kā iesprostota zelta būrītī un bez viņa atļaujas nekur nevaru aiziet. Taču tā turpināt vairāk negribu, gribu dzīvot, izbaudīt jaunību. Bet es saprotu, ka ja sākšu iet uz pasākumiem, ar draugu attiecības izirs. Jāatzīst, es gan vairāk nezinu, vai vēlos tās turpināt.

Viņš jau plāno mājas pirkšanu, runā par bērniem, bet es tam laikam esmu par jaunu, jo to visu pagaidām nevēlos. Izjūtas manī dalās - viena puse grib šķirties un darīt, ko pati vēlas, tikai nezina, kā to pateikt, jo viņš mani ļoti mīl, negribu viņu sāpināt.

Otra puse tomēr grib samierināties un palikt ar viņu, jo, ja neskaita, ka viņš ir ļoti greizsirdīgs, viss jau ir labi. Bet man gribas vairāk brīvības, sajūtas, ka man uzticas. Ko man darīt?

Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča

Labdien! Es Jūsu vēstulē redzu divus jautājumus - ko darīt ar attiecībām, kurās nesakrīt partneru mērķi tuvākajā perspektīvā un - ko darīt ar partnera greizsirdību. Uz otro jautājumu Jūs esat reiz jau atbildējusi un pieņēmusi lēmumu. Tā bija Jūsu izvēle rūpēties par partnera sirdsmieru un neprovocēt viņa greizsirdības jūtas. Iznākums ir Jūsu neapmierinātība ar attiecībām. Tātad šis ceļš, ko varētu saukt par vienas puses piekāpšanos, ilgtermiņā nes vilšanos. Tādā veidā uzticēšanos un partnera lielāku pašpaļāvību panākt nav iespējams.

Greizsirdīgi cilvēki mēdz kļūdaini domāt, ka savu zemo pašvērtējumu un bailes par attiecībām izārstēs ar pilnīgu kontroli pār mīļoto personu. Tomēr problēma ir viņos pašos, un to iespējams atrisināt, tikai mainot un dziedinot sevi, nevis liekot mainīt savu uzvedību citiem.

Ļoti bieži greizsirdīgu cilvēku partneri, labu gribot, pieņem šādu "piedāvājumu", noticot šim maldam, un uzņemas rūpes par otra cilvēka psiholoģiskajām problēmām. Tas ir tik saprotami, jo gribas ticēt mīlestības dziedinošajam spēkam. Vienīgā atbilde uz jautājumu - ko darīt ar partnera greizsirdību, ir - atdot atbildību par vīrieša jūtām un pārdzīvojumiem viņam pašam.

Bailes zaudēt partneri un atkarīgu/kontrolējošu attiecību veidošana liecina, ka cilvēks cieš un atrodas bērnībā piedzīvoto sāpju varā. Lai izvairītos no ciešanām, šāds cilvēks veido smagnējus, neefektīvus uzvedības modeļus, no kuriem savukārt var ciest citi cilvēki.

Ar bailēm zaudēt partneri vai piedzīvot vilšanos katram jātiek galā pašam vai izmantojot speciālistu palīdzību.

Atgriezīsimies pie tā, ko katrs no Jums cer saņemt no attiecībām. Patlaban, iespējams, tās ir pat pretējas lietas. Viens vēlas stabilitāti un drošību, otrs - vairāk aktivitātes, brīvības un uzticēšanās. Šīs atšķirības pašas par sevi nav nekāds pamats attiecību pārtraukšanai, bet nopietns iemesls domāt par to, kā jūsu attiecības attīstīsies turpmāk.

Likumsakarīgi, ka pēc divu gadu posma rodas jautājumi, jo iemīlēšanās fāze ir beigusies un nākas noskaidrot, kāda tad būs jūsu abu mīlestība jeb kopdzīve ikdienā. Mīlestība patiešām paredz jautājumu - "ko darīt?".

Ilgtermiņa attiecības saistītas ar atbildības uzņemšanos, piepūli ikdienā, mācīšanos būt kopdzīvē un atteikšanos no tūlītēja sava labuma un apmierinājuma gūšanas par labu otram vai attiecībām un ieguvumiem ilgākā laika posmā. Varbūt dažiem pāriem tas izdodas pats no sevis, - bez jebkādas vienošanās, taču parasti meklēt atbildi uz jautājumu "ko darīt?", nozīmē runāt par savām vēlmēm un vienoties par konkrētiem soļiem.

Runa nav par vienas puses piekāpšanos vai kompromisiem (kad piekāpjas abi), bet par sadarbību: cik lielā mērā abi esat gatavi piepūlēties otra labā un strādāt, lai attiecības pildītu savu funkciju - palīdzētu katram partnerim sasniegt viņa personiskos, individuālos mērķus.