'Bet ja nu' – kā beigt raizēties vienmēr un par visu

Tas mēdz būt apgrūtinoši – nemitīgi uztraukties par to, kas varētu notikt vai nenotikt. Tomēr der sev atgādināt, ka pārlieku lielā raizēšanās ir lieka. Iedvesmojoties no "Cosmopolitan", piedāvājam piecas lietas, ko sev atgādināt, lai raizes atstātu tām reizēm, kad tas tiešām nepieciešams.

Ja esi no tām, kas pieķer sevi pie tādām domām kā "ja nu es izgāžos" vai "ja nu es salaužu kāju", tad zini – tavu prātu ir apsēdušas mazās muļķīgo scenāriju "utis". Atceries – tu raizējies par to, kas it nemaz nenotiek. Tātad, par muļķībām. Piemēram, Dr. Roberts L. Līhijs izpētījis, ka 85 procenti iedomātu raižu scenāriju ir ar neitrāliem vai pozitīviem iznākumiem. Tavas briesmīgās iedomas, ka kaut kas neizdosies, var piepildīties vien trijos no 20 gadījumiem – tātad, iespēja ir visai niecīga.

Tāpēc nākamo reizi, kad uzmāksies raižpilnās domas, pajautā sev: "Vai es to varu ietekmēt? Vai man ir kontrole pār situāciju?" Ja atbilde ir "nē", tad pietiks raizēties, jo tu neko nevari iesākt. Ja atbilde ir "jā", izstrādā rīcības plānu, ja ļaunākās iedomas varētu piepildīties. Ja sagrābsi kontroli pār situāciju, raizes pašas izklīdīs.

"Ja nu" domas ir lipīgas – ja prātā iezogas viena, tai uzreiz seko nākamā. "Ja nu es nokavēju lidmašīnu", "Ja nu lidmašīna avarē" – redz, kā viena nevainīga doma aizklīst pie šausmu scenārija. Taču jāsaprot, ka šie ļaunie scenāriji ir mūsu bagātīgās iztēles augļi. Tāpēc der sev pajautāt – kas tad ir reāli ļaunākais, kas var notikt. Tiklīdz apjēgsi, ka šādi likteņa pavērsieni pavisam nav tavās rokās, sapratīsi, cik muļķīgas bijušas iedomas.

Pastāv viltīgs stereotips, ka raizēšanās mūs pasargā, parāda, ka kādam mēs rūpam, ka tas palīdz sagatavoties ļaunākajam. Taču tādos brīžos nākas piemirst ar to, ka raizes neaptur no briesmīgu lietu notikšanas ar mums. Rezultātu ietekmē uzvedība, tāpēc raizes – domas mūsu galvā, kas nematerializējas – neko neglābs. Tās tikai pastiprinās uztraukšanos, bailes un novedīs tā, ka situācijā, kad tas visvairāk nepieciešams, nespēsi domāt un rīkoties racionāli un loģiski. Tāpēc nākamo reizi, kad pietuvosies "ja nu" domas, pajautā sev: "Vai tas man liek justies labāk vai sliktāk?"

Ja esi no tām, kas uztraucas un raizējas vienmēr un par visu – centies šo nevēlamo ieradumu ierobežot. Piešķir sev atļauto raižu dienas "budžetu" – piemēram, 10 "ja nu" doma dienā. Tā vietā tu iemācīsies raizēties nevis par to, vai kāds no pretējās mājas loga redzēja, ka tu kaila staigā pa viesistabu, bet gan par to, vai droši aizlidosi līdz Berlīnei komandējumā. Šāda budžeta mērķis ilgtermiņā ir likt nevis tev ierobežot raizēšanos, bet gan saprast, cik šī darbība ir muļķīga. Raižu filtrēšana ar laiku liks izanalizēt savu raizēšanās ieradumu un no tā atbrīvoties.

Labs veids, kā paraudzīties uz savām raizēm abstrakti, lai no tām nedaudz attālinātos, ir iztēloties tās kā uz baloniem uzrakstītus teikumus. Ļauj katram šim iedomu balonam slīdēt garām un paraugies uz to. Tā garām palidos "ja nu es nedabūšu darbu" un "ja nu es neatradīšu cilvēku, ar ko pavadīt kopā visu mūžu". Uzlūkojot raizes no malas, kā vienkāršas domas, sapratīsi, ka tie ir tikai vārdi, kuriem nav varas pār tevi, ja vien tu to nepieļauj. Pēc tam atliek tikai izlemt, vai ļausi savām raizēm sevi ietekmēt – paķert lidojošo balonu aiz striķīša vai tieši pretēji – noskatīsies, kā tas aizlido atmosfērā un uzsprāgst. Šis nelielais vingrinājums palīdzēs ņemt virsroku pār raižpilnajām domām – un palaist tās vaļā.