Ramona Urtāne: man sāka nepatikt domas par to, ka es atgriezīšos darbā

Misija – skolotājs. Trīs stāsti par kardinālu nākotnes plānu maiņu, lai strādātu skolā
Foto: Privātais arhīvs

Ramona Urtāne jau ceturto gadu strādā Rīgas Juglas vidusskolā, pasniedzot skolēniem dabaszinības un bioloģiju. Pirms tam viņa bija ergoterapeite.

Darba gaitas ergoterapijā viņa uzsākusi salīdzinoši ātri – jau trešajā, ceturtajā studiju kursā. Sirdspriekam viņa strādājusi rehabilitācijas centrā "Vaivari", bet maizīti pelnīja, darbojoties privāti. Savu laiku viņa veltīja arī dažādiem projektiem, tāpēc brīvā laika bija pavisam maz. "Kā students vai kā jauns darbinieks es nesapratu to, ka ir ne tikai jāatpūšas, bet arī mērķtiecīgi jāatslēdzas no darba. Un otra lieta – es nemācēju pateikt nē."

Gadā, kad Ramona pabeigusi universitāti, viņai pieteicies arī bērniņš. Kad ar mazo Ramona bija pavadījusi jau vairāk nekā gadu, viņa saprata, ka būs laiks atgriezties iepriekšējā ikdienā. "Sajutu, ka man sāk nepatikt domas par to, ka es atgriezīšos darbā. Man patīk strādāt, bet nebija tās pašas sajūtas, ar kurām reiz uzsāku darbu. Darbam nebija nekādas vainas, bet negribēju atgriezties tajos apstākļos, kad darba bija pārāk daudz," viņa atceras savas tā laika sajūtas.

"Mana muļķība bija tā, ka es tajā brīdī neredzēju, kā atgriezties darbā, lai man patiktu." Tā Ramona nejauši atradusi "Iespējamās misijas" pieteikumu un to arī aizpildījusi.

Tuvāko domas esot bijušas visai atšķirīgas – paziņu lokā vairāk esot bijusi negatīva un rūgta attieksme, savukārt mamma un māsa esot iedrošinājušas Ramonu. Viņas vīrs esot teicis, ka tā ir Ramonas izvēle un viņa var darīt to, ko patiešām vēlas, vienīgi – tas viņiem, kā jaunai ģimenei, varētu būt grūti. "Es, kā sieviete, protams, zināju, kā par to uzmest lūpu, bet es saprotu, kāpēc vīrs tā teica – viņš vienmēr domā trīs, četrus soļus uz priekšu."

Sajutu, ka man sāk nepatikt domas par to, ka es atgriezīšos darbā. Man patīk strādāt, bet nebija tās pašas sajūtas, ar kurām reiz uzsāku darbu. Darbam nebija nekādas vainas, bet negribēju atgriezties tajos apstākļos, kad darba bija pārāk daudz. Ramona Urtāne

"Es gan atceros vienu brīdi, kad es arī sāku šaubīties, bet, ja tā padomā, es vairāk tajā brīdī koķetēju pati ar sevi." Tomēr, tuvāko pamudināta, viņa ar lielu pārliecību turpināja iesākto.

Lielākais pārbaudījums esot bijis tieši ikdienišķā šķiršanās no bērniņa, jo tad, kad mazajam esot bijis gads, viņa devusies uz "Iespējamās misijas" vasaras akadēmiju, lai apgūtu vajadzīgās prasmes. Tas prasījis daudz laika un enerģijas, bet jau pēc pusgada viņa sāka darbu skolā.

Sieviete stāsta, ka vairums audzēkņu pat nav zinājuši, ka viņa ir viena no projekta dalībniekiem, un kopējā attieksme, uzsākot mācību gadu, esot bijusi laba. "Varbūt bija maza rīvēšanās, kamēr visi atrod savas pozīcijas, bet te ir daudzi sirdī jauni skolotāji, tāpēc, man liekas, ka es uz tā fona tā īpaši neizceļos."

Kad es strādāju par skolotāju, man tās dienas nepatīk, bet dienās, kad es jūtos un esmu kā skolotājs, man tās patīk. Es nonācu pie atbildes – nevajag par skolotāju strādāt, par viņu vajag būt! Ramona Urtāne

Protams, arī ikdienā ir dažādi izaicinājumi. "Es biju pieredzējusi intensīvu mācību procesu jau iepriekš, tāpēc man nelikās dīvaini mācīties arī tagad no jauna. Es neteiktu, ka es, runājot par atoma uzbūvi, jūtos ļoti kompetenta, bet es zinu, kā mācīties, kā meklēt informāciju un tā nav problēma," tā Ramona, skaidrojot, ka viņa intensīvi gatavojas savam mācību darbam. "Mani uzlādē tie mirkļi, kad es redzu – skolēns var. Un šoreiz es pat nerunāju par izcilniekiem, jo es domāju, ka viņi varēs vienmēr," patīkamos mirkļus izklāsta Ramona.

Vai strādāt par skolotāju ir grūti? "Kad es strādāju par skolotāju, man tās dienas nepatīk, bet dienās, kad es jūtos un esmu kā skolotājs, man tās patīk. Es nonācu pie atbildes – nevajag par skolotāju strādāt, par viņu vajag būt! Nevajag domāt kategorijās "viegli" un "grūti" – tas vienkārši ir citādāk."

Ramona vairs nevarot iedomāties sevi baltajā halātiņā, proti, atgriezties pie iepriekšējās profesijas, tomēr viņa ne mirkli nenožēlo iegūtās zināšanas un pieredzi, ko var izmantot kā ikdienā, tā arī dažādos projektos, kas saistīti ar ergoterapiju. Tuvākajā nākotnē viņa neredz iemeslu, kādēļ varētu mainīt savu līdzšinējo izaicinājumu.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl