Kā samazināt 'biopārtikas stresu'? Praktiski padomi un pieredze  (1)

Bioloģiskā pārtika patiešām ir dārgāka, jo tās ražošanā ir ieguldīts ilgāks laiks un vairāk darba, turklāt, maksājot par to, maksājam arī par tīru vidi. Bioloģiskās pārtikas cenu un pieejamību ietekmē arī fakts, ka tās veikalos ir salīdzinoši mazākā apjomā nekā tradicionāli audzēto produktu.

Taču ir arī labas ziņas – "biopārtikas stresu" var samazināt, vienlaikus nodrošinot bērnam (un arī sev) labu pārtiku, pasargājot no pesticīdu atliekvielām un nemaksājot par to vairākas reizes dārgāk.

Lūk, ieteikumi, kuru ievērošana ļaus ēst veselīgāk, vienlaikus neiecērtot milzu robu maciņā!

Plāno ēdienkarti un iepērcies, vadoties pēc iepriekš sastādīta saraksta, nevis spontāni. Raugies, lai izmantotu visu iegādāto bioloģisko pārtiku un samazinātu pārtikas izmešanu atkritumos.

Jau vasarā, kad pieejami sezonāli bioloģiskie produkti, sarūpē krājumus ziemai, piemēram, sasaldē ogas un atsevišķus dārzeņus (pākšu pupiņas, zaļos zirnīšus, puķkāpostus, cukīni, biezenī sablendētus tomātus u.c.).

Bioloģisko gaļu no zemniekiem pasūti lielākā apjomā, sadali gabalos un sasaldē ilgākam laikam.

Izvērtē ēdienkarti un samazini pārstrādāto produktu apjomu!

Jo vairāk reižu produkts ir pārstrādāts, jo tas kļūst dārgāks un bieži vien – arī nevērtīgāks, jo satur vairāk tukšo kaloriju, ko rada cukura un tauku piedevas.

Izvērtē, vai iegādāties, piemēram, paku ar čipsiem vai arī kilogramu bio kartupeļu, no kuriem krāsnī pati vari pagatavot ceptas kartupeļu šķēlītes. Saldināto jogurtu vietā izvēlies bio jogurtu bez piedevām un ēd to, papildinot jogurtu ar medu, ogām vai nedaudz ievārījuma.

Samazinot pārstrādāto produktu iegādes apjomu, ne vien ēdīsi veselīgāk, bet arī palielināsi budžetu bioloģiskās pārtikas iegādei.

Bioloģiskie produkti nenozīmē tikai melnos rīsus, kvinoju, tālu ceļu mērojušas garšvielas un augļus. Tie ir arī putraimi, grūbas, saknes, auzu pārslas, vietējā rupjmaize un biezpiens.

Bioloģisko auzu pārslu putra brokastīs, kas pagatavota ar bioloģisko pienu un saldināta ar banānu, būs sātīga, bagātīga garšā un izmaksās lētāk nekā saldinātās brokastu pārslas. Izmantojot mazāk sastāvdaļu, ir iespējams ne vien vienkāršot gatavošanu, bet vakaros pēc darba arī ietaupīt laiku.

Viens no dārgākajiem ikdienas produktiem ir gaļa, taču to it nemaz nav nepieciešams lietot uzturā katru dienu. Samazinot gaļas patēriņu ikdienā, ietaupīsi. Labāk iegādāties bioloģisko gaļu – tā būs dārgāka, taču, pērkot produktu tieši no ražotāja, cenas atšķirība ir pavisam neliela.

Ir pesticīdi, kas iedarbojas uz augu virsmu,, un to ietekmi var samazināt, kārtīgi mazgājot un mizojot augļus un dārzeņus, taču ir arī pesticīdiem bagāti augļi un dārzeņi, no kuriem būtu ieteicams atteikties pavisam, vai to vietā izvēlēties bioloģiski audzētus.

Saskaņā ar organizācijas Environmental Working Group, kā arī Eiropas Pārtikas drošības institūcijas veiktajām analīzēm kā "netīrākie" produkti šai ziņā tiek minēti:

Āboli, nektarīni, persiki, zemenes, vīnogas, selerijas, zaļie salāti, spināti, paprika, gurķi, ķiršu tomātiņi, tomāti, kartupeļi, auzas, pilngraudu produkti.

Turpinājumā piedāvājam bioloģiska uztura piekritēju pieredzi, kā arī padomus, kas, iespējams, atvieglos tā ieviešanu arī tavā ikdienā.

"Bioloģiska pārtika ir jāizvēlas, ne tikai domājot par savu veselību, bet arī par zemnieku un dabas veselību, jo lielākā pesticīdu daļa, ko izmanto lauksaimniecībā, paliek uz lauka un ieskalojas ūdeņos.

Panikai un "bio pārtikas stresam" nav iemesla – neviens no ēdiena nav nomiris. Tomēr uzskatu – tiklīdz ir iespēja ēst ekoproduktus, tieši tie ir jāliek prioritāšu sarakstā, nevis jaunākā modeļa iPhone.

Svarīgi izvēlēties bioloģiskos dzīvnieku izcelsmes produktus: olas, pienu, aknas, jo šādi dzīvnieks "attīrās". Kā nākamos nosauktu eksotiskos augļus un dārzeņus, kas tiek pamatīgi apstrādāti, lai transportējot nesabojātos. Vēlama būtu arī eko maize, pākšaugi un graudu produkti, jo visā pasaulē, arī Latvijā, valda prakse nedēļu pirms novākšanas laukus miglot ar glifosātu herbicīdiem, izmantojot argumentu, ka tas iznīcina nezāles, kaut patiesībā ķīmiski kaltē graudus. Nekad nesapratīšu, kāpēc nezāles uz lauka jāiznīcina pirms, nevis pēc ražas novākšanas!" Anitra Tooma, vides žurnāliste un ekoloģiskā dzīvesveida popularizētāja.

"Manuprāt, spiediens, kuru atsevišķi cilvēki izjūt arvien pieaugošās bioloģiskās pārtikas popularitātes dēļ, pastāv, bet tas noteikti nav tik spēcīgs, ar kādu var sastapties, apskatot citas sabiedrībā aktuālas tēmas. Katrs cilvēks var justies satraukts vai nepilnvērtīgs, saskaroties ar kādu viņam sāpīgu jautājumu. Piemēram, viena jaunā māmiņa var justies vainīga, ka nespēj bērniņam "piedāvāt" dabīgas dzemdības, jo ārsts ir nozīmējis ķeizargriezienu. Tikmēr cita jutīsies vainīga, ka bērnam nevar atļauties bioloģisko pārtiku. Ir svarīgi pieņemt savu situāciju un apstākļus, apzināties, ka rīkojas pēc labākās sirdsapdziņas, lai bērns izaugtu vesels un laimīgs. Nevajadzētu pārdzīvot, ja nevar iegādāties bioloģiskus produktus. Svarīgi, lai bērns vispār ir paēdis, uzturs ir sabalansēts un veselīgs.

Es neesmu saskārusies ar to, ka kāds no mana bloga lasītājiem būtu izjutis spiedienu iegādāties bioloģisko pārtiku manu rakstu dēļ. Esmu gan sastapusies ar skeptiķiem, kuri bio pārtiku ironiski dēvē par "eko šmeko", "mārketinga triku" un tamlīdzīgi. Iespējams, kādu no šiem komentāriem rakstījis cilvēks, kurš gribētu, bet nevar atļauties vai neprot atrast pareizos veidus, kā iegādāties bioloģisku pārtiku." Laura Grēviņa, ģimenes bloga Viens + Viens autore, bioloģiskā uztura popularizētāja.

"Mūsu ģimenē nav tādas nostājas – ēdam tikai bioloģisku pārtiku. Jā, ir produkti, ko izvēlamies tikai bioloģiskus, un mūsu izvēli nosaka gan izlasītā informācija, gan tīri praktiski iemesli - garšas atšķirība. Ja šie produkti nav pieejami kādā iepirkšanās reizē, nepērkam vispār un ēdam kaut ko citu.

Ir gājis visādi – esam skaitījuši katru santīmu un nedēļu pārtikuši no putrām un pankūkām. Tādā situācijā vienīgais stress būtu, ja nebūtu vispār, ko ēst. Katra maciņš un izvēle, kā tērēt, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties, ir paša ziņā. Par to nevienam nevajadzētu atvainoties vai taisnoties. Mēs ģimenē reti ēdam gaļu, jo tā ir visdārgākā. Uzskatām, ka labāk reti, bet labu, nekā katru dienu, bet nezināmas izcelsmes. Arī mēs joprojām izvērtējam cenas un nepērkam visu. Pievēršam uzmanību kvalitātei un izcelsmei, un tad izdarām izvēli, ko un cik bieži varam atļauties pirkt." Ilze Lipska, bloga Aboslūts ēd autore, ceļā uz savu bioloģisko saimniecību.

Raksta tapšanā izmantotie avoti: Efsa.europa.eu, Ewg.org.