Ko ēdīsim šogad? Ekspertu prognozes pārtikas modei 2016. gadā

Savukārt Latvijā lasītākā kulinārā bloga Lindasvirtuve.lv autore Linda Tellgrena prognozē, ka 2016. gadā piedzīvosim arvien pieaugošu interesi par ēdienu, turklāt ne tikai par ēdienu kā tādu, bet arī par to, kā konkrētie pārtikas produkti ietekmē veselību, īpaši piedomājot par tā saucamo superproduktu iekļaušanu uzturā.

Kviešu miltu alternatīvas strauji kļūst par arvien ikdienišķāku parādību. "Cilvēki gluži kā traki pērk miltus, kas gatavoti no dažādiem pākšaugiem, kvinojas, griķiem, prosas, tefa, amaranta un riekstiem," teikts "Whole Foods" paziņojumā. "Turku zirņu milti kļūst arvien populārāki, savukārt no citiem pākšaugu miltiem sāk gatavot pastu un citus produktus."

Amerikāņi meklē ērtākus veidus, kā dzert vīnu. Alumīnija bundžiņas ir ērti paķert līdzi un atdzesēt, "tās ir labi piemērotas vienai personai, kā arī aktīvam dzīvesveidam, pavadot laiku brīvā dabā," raksta "Whole Foods". Veikalu plauktos jau drīzumā parādīšoties amerikāņu ražotāja "The Infinite Monkey Theorem" produkcija, kā arī dzirkstošais vīns "Presto".

Lapu kāposta jeb keila čipsi ir pagātne. Modē nāk kaltētu brokoļu, Briseles kāpostu un pastinaka čipsi, kā arī "izsmalcinātas" uzkodas no kaltēta laša, bizona un vistas gaļas. Laiks nopūst putekļus no kaktā nīkuļojošā žāvētāja?

Ar zāli barotu (angliski – "grass-fed") dzīvnieku produktu trakums turpinās! Patērētāji pieprasa ne tikai ar zāli barotu liellopu gaļu, bet arī pienu, olas, jogurtu, sviestu, sieru un pat proteīna pulverus.

Modē ir ne vien augu valsts uzturs, bet arī uz augu valsts bāzes veidoti šampūni un saldējumi. Paredzams, ka augu valsts uztura spēks tiks popularizēts vēl vairāk, sākot no kvinojas proteīna, līdz matu kopšanas līdzekļiem un vitamīniem bagātajiem dārzeņiem saldētajos desertos, apgalvo "Whole Foods".

Vai nu alkās pēc labas zarnu veselības, vai vienkārši lieliskas garšas, bet fermentētie produkti un produkti ar probiotiķiem vairojas kā labās baktērijas, iekarojot arvien plašāku pircēju loku. Pēdējais laiks apgūt tādus svešvārdus kā "kimchi", "gochujang", "chiogga", kā arī iepazīt dažādus piena laktozi nesaturošus tonikus.

Gaļēdāju vidū novērojama interese par citādākiem gaļas gabaliem, piemēram, filejas virspusi, cūkgaļas karbonādi un t.s. Denveras steika gabaliem, savukārt jūras velšu cienītāji kvalitatīvu dzīvnieku valsts olbaltumvielu meklējumos arvien biežāk izvēlas tādas zivis kā arapaiju vai savvaļā ķertu zilo samu.

Latvijas lielākā bioloģisko preču veikalu tīkla "Biotēka" mārketinga speciāliste Ilva Bekmane apstiprina, ka 2015. gadā ārkārtīgi pieaugusi alternatīvo miltu popularitāte un īpaši pieprasīti bijuši milti bez glutēna. "Ļoti pieprasīti kļuvuši kokosriekstu, kvinojas, kaņepju, linsēklu un rīsu milti. Gada nogalē sortimentā ieviesām arī lēcu un turku zirņu pastas, kuru sastāvā ir tikai šo pākšaugu milti un ūdens," stāsta Bekmane. Viņa pauž cerību, ka dehidrēto produktu popularitāte pieaugs arī Latvijā. "Daba mūs aplaimo ar tik daudziem vitamīnus saturošiem dārzeņiem - burkāniem, āboliem, kāpostiem, bietēm, ķirbjiem, kurus izkaltējot varam pārvērst veselīgās uzkodās, nezaudējot vērtīgās uzturvielas."

Arī augu valsts produkti viennozīmīgi vērtējama kā aizvadītā gada tendence arī Latvijā, kur šogad īpaši aktualizējies vegānisms. Ilva Bekmane atklāj, ka Latvijā populārākie produkti bijuši dažādi augu valsts "pieni", vegāniska šokolāde, krēmi, vegāniskās pastētes un sviestmaižu pastas, bet viens no vispieprasītākajiem produktiem izrādījusies kokosriekstu manna jeb kokosriekstu sviests, kas garšo teju kā "Rafaello" konfekšu krēms un receptēs var aizvietot saldo krējumu, putukrējumu un citus piena produktus. Fermentēto produktu uzvaras gājienu uztura tendenču pētnieki solīja jau šī gada sākumā, tāpēc Latvijas eko veikalu tīkla plauktos atrodama gan fermentēta "Tamari" mērce, gan "Tempeh" jeb produkts no fermentētām sojas pupiņām.

Blogu "UrbanicOrganic.lv" un "LePetitPot.lv" autore Inga Kalniņa, kas Francijā skolojusies pavārmākslā, bet šobrīd aktīvi seko līdzi tendencēm restorānu un viesmīlības jomā kā Latvijā, tā pasaulē, pārliecināta, ka daudzas no topā minētajām nākamā gada tendencēm drīzāk turpinās jau šogad aizsākto. "Tādi produkti kā alternatīvie milti vai dehidrēti dārzeņi, manuprāt, popularitāti sāka iekarot jau iepriekšējos gados," atzīst Inga un piebilst, ka pašai vislabāk no visām modīgajām lietām patīk dažādi alternatīvie milti, kas ikdienas gatavošanu padara aizraujošāku.

"Ar zāli baroti dzīvnieki savukārt turpina pirms pāris gadiem aizsākušos ekoloģisko produktu ēru. Arvien vairāk sekojot līdzi izvēlēto produktu kvalitātei un izcelsmei, ir tikai loģiski, ka tiek pievērsta pastiprināta uzmanība arī tam, ar ko šie dzīvnieki ir baroti," pārdomās dalās Inga. Viņa novērojusi, ka Latvijā cilvēki vairs nesauc sevi par striktiem veģetāriešiem, vegāniem, paleo diētas vai tauku diētas piekritējiem, bet arvien vairāk uzturā iekļauj saprātīgu produktu dažādību un ēšanā ievēro vispārēju mērenību. "Neveidosim aizliegto produktu sarakstus, bet drīzāk - atļauto produktu sarakstus! Priecātos, ja tieši šī kļūtu par vienu no 2016. gada tendencēm!"

Ģimenes bloga "ViensPlusViens.lv" un "Mazās pavāru skoliņas" veidotāja Laura Grēviņa novērojusi, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki par dažādām uztura tēmām. Viņa prognozē, ka mūsu patērētāji turpinās izvēlēties vietējos produktus un arvien vairāk novērtēs bioloģisko pārtiku. "Latvijas zemnieki, audzējot produkciju, veicinās bioloģisko daudzveidību - kaut vai audzējot lillā burkānus un puķkāpostus, viņi papildinās mūsu veikalu plauktus ar dažādām dārzeņu un augļu šķirnēm. Turpināsies arī Latvijas garšas meklējumi pļavās, mežos un tamlīdzīgi."

Savukārt Latvijā lasītākā kulinārā bloga "LindasVirtuve.lv" autore Linda Tellgrena prognozē, ka 2016. gadā piedzīvosim arvien pieaugošu interesi par ēdienu, turklāt ne tikai par ēdienu kā tādu, bet arī par to, kā konkrētie pārtikas produkti ietekmē veselību, īpaši piedomājot par tā saucamo superproduktu iekļaušanu uzturā. Kā pozitīvu tendenci Linda min pieaugošo eko veikalu skaitu un paplašināto lielveikalu piedāvājumu, kas ļauj vieglāk izvēlēties ikdienas maltītēm iepriekš retāk pieejamus produktus kā, piemēram, čia sēklas, kvinoja, dažādas jūras zāles un tamlīdzīgi. Arī Linda apstiprina Lauras prognozēto tendenci vairāk pievērsties Latvijas dārzos augošajam: "Atcerēsimies, cik vērtīgs var būt mūsu dravās ievāktais medus un ziedputekšņi, apjautīsim, cik liels ir zaļumu spēks - pavasarī virtuvēs nonāks nātres un lakši, vasarā - dažādi garšaugi, bet rudenī - krāsaini sakņu dārzeņi."

Kulinārijas lietpratēja ir pārliecināt, ka arī nākamgad turpinās augt veģetārisma, vegānisma un citu uztura virzienu popularitāte, kam sekos arī attiecīgu sabiedriskās ēdināšanas vietu skaita pieaugums un paplašināsies produktu piedāvājums. "Ceru, ka turpināsim izglītoties ēst gatavošanas jautājumos, apmeklējot kulināros kursus un meistarklases, skatoties izglītojošas TV programmas," pārdomās dalās Linda. "Diemžēl līdztekus interesei par veselīgu dzīvesveidu, novērojam, ka lielai sabiedrības daļai atliek mazāk laika gatavot pašiem – cilvēki arvien biežāk izvēlas pusfabrikātus un iepriekš sagatavotus ēdienus." Blogere pauž cerību, ka, sekojot tendencēm, tiks uzlabots gatavoto maltīšu sastāvs, piemēram, gaļas kotletes bez sojas, pelmeņi bez vairākām e-vielām, salāti bez majonēzes un tā tālāk.

Linda priecātos, ja vismaz puse mūsu virtuvēs izmantoto produktu būtu audzēti Latvijā un, vēl labāk, nopirkti pa tiešo no zemnieka. Viņasprāt, īpašu atbalstu nākamgad ir pelnījuši bioloģiski saimniekojošie lauku ļaudis, kuri rūpējas ne vien par "mūsu un mūsu bērnu veselību, bet arī par tīru vidi un to, kāda zemīte tiks nodota nākamajām paaudzēm."