Sandra Dimante: mūsu ārsti nav 'nevarīši'. Arī e-veselības jomā varam būt labāki par igauņiem

Plānots, ka vienotas e-veselības sistēmas ieviešana Latvijā novērstu laboratorijas analīžu un izmeklējumu dublēšanu, veicinātu budžeta līdzekļu izmantošanas pārskatāmību un kontroli. Ārstiem būtu mazāk papīru darba un ātrāk pieejama nepieciešamā informācija par pacientu. Savukārt iedzīvotājiem e-veselība sniegtu lielāku pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, jo, pateicoties datu pieejamībai, daudz vieglāk būtu veikt sistēmas uzlabojumus, un ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt pacientiem nepieciešamāko pakalpojumu finansēšanai.

Tomēr, kā "Delfi" jau ziņoja sistēmas ieviešana iet kā pa celmiem un, lai gan visas nepieciešamās datorsistēmas ir izstrādātas, tajās konstatēts daudz nepilnību, kuru labošana atkal prasīs gan laiku, gan finanšu resursus.

Tā vietā, lai steigšus ķertos pie "e-veselības" sistēmas nepilnību novēršanas, ierēdņi pašlaik izstrādā jaunu nosūtījuma veidlapu valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, kas ir solis pretējā virzienā – mediķu darba sarežģīšana, uzskata Sandra Dimante, E.Gulbja laboratorijas un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes locekle.

"Piemēram, savā jomā jau četrus gadus pēc kārtas piedzīvoju nemitīgu laboratoriju akreditācijas termiņu pagarināšanu. Laboratorijas, kuras laikus pacentās to izdarīt, ieguldot savu laiku, naudu un cilvēku darbu, paļaudamās, ka beidzot taču kaut kas tiks darīts nozares sakārtošanas labā, kārtējo reizi tika atstātas pamuļķa lomā. Līdzīga nebeidzamas atlikšanas epopeja ir skārusi arī valsts e-veselības projektu, kura ieviešana kārtējo reizi ir atlikta vismaz uz pusgadu, neskatoties uz to, ka e-veselība šobrīd jau veiksmīgi darbojas gan Latvijas veselības nozares privātajā sektorā (Red.: lokālas elektroniskas informācijas sistēmas), gan arī mūsu ziemeļu kaimiņvalstī – Igaunijā."

Viņasprāt, situācija atgādina senseno stāstu par banānu ēšanas ieradumiem padomju laikos. Kāda ģimene uz Jauno gadu kā īpašu dārgumu iegādājās kasti ar banāniem, bet, tā kā daži ķekari jau bija pārgatavojušies un iebojājušies, tad tika pieņemts lēmums sākt ēšanu tieši ar tiem. Un tā visas svētku brīvdienas ģimene ēda iebojājušos banānus, jo, kamēr apēda pirmos, tikmēr iebojāties paspēja jau nākamie, kas pirms tam bija skaisti un gatavi.

"Šā gada nogalē, kad veselības aprūpes jomā ir izveidojusies kritiska situācija ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, šķiet, ikvienam tiešām būtu jāsasparojas, lai vienreiz taču iedzīvinātu "e-veselību". Tomēr nē, atkal ir pieņemts lēmums uz pusgadu to pagarināt. Mēs joprojām turpinām dzīt sevi stūrī un atpalikt no pārējiem. Igauņi atkal mums ir priekšā, tur e-veselības sistēma darbojas jau sen. Vai tad mūsu IT speciālisti un ārsti ir lēnīgāki un dumjāki par igauņu kolēģiem?"

Dimante stāsta, ka daļa vecāka gadagājuma ārstu tiešām nejūtas tik komfortabli, strādājot ar datoru, un daudz labprātāk arī turpmāk strādātu papīra formātā. Tomēr, viņasprāt, arī šai problēmai ir pārbaudīts risinājums – pārejas periodā jāizveido speciālistu komanda, kas dodas pie ārstiem un viņus uz vietas apmāca.

"Arī šoreiz, atliekot e-veselības ieviešanu, ir radīts jauns birokratizējošs instruments – nosūtījuma veidlapas projekts valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem. Laikā, kad viss tiek digitalizēts, ierēdņi nodarbojas ar jaunas veidlapas ieviešanu, kas atkal iet pretējā virzienā – nevis vienkāršos, bet sarežģīs darbu."

Tieši tāpēc, lai netiktu radīti šādi jauni birokrātiski, lielu papīra darbu un laiku prasoši sarežģījumi, Sandra Dimante uzskata, ka līdz "e-veselības" ieviešanai daudz pareizāk ir saglabāt esošās nosūtījuma veidlapas un ierobežotos resursus koncentrēt vienotu e-nosūtījuma veidlapu izstrādei un ieviešanai.