• Ja tev dienas laikā izdodas 30 minūtes veltīt kādai mēreni intensīvai fiziskai nodarbei (piemēram, sniega šķūrēšana pagalmā, grīdas mazgāšana, iepirkumu nešana, kāpšana pa kāpnēm, un tml.), tev uzlabosies holesterīna līmenis, asinsspiediens un tauku saturs organismā. Izdevumā "Journal of the American Medical Association" aprakstīts pētījums par cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids. Šajā pētījumā atklājās, ka cilvēki, kuri bija fiziski aktīvi savā ikdienas dzīvē, bija tikpat veselīgi kā tie, kas aktīvi nodarbojās ar fiziskiem treniņiem (peldēšana, riteņbraukšana, skriešana) 20 līdz 60 minūtes piecreiz nedēļā.

  • 1999. gadā Kūpera Aerobikas institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka cilvēki, kuru fiziskā forma ir izteikti slikta, no sirds asinsvadu slimībām mirst biežāk nekā smēķētāji. Tomēr abu šo grupu cilvēki no sirds asinsvadu slimībām mirst divas līdz trīs reizes biežāk nekā cilvēki bez riska faktoriem.

  • Ja tava sirds ir labā formā, tā ar 45 līdz 50 sitieniem spēj pārsūknēt tikpat daudz asiņu, cik fiziski neaktīva cilvēka sirds ar 70 līdz 75 sitieniem. Gada laikā cilvēkam, kura dzīvesveids ir sēdošs, sirds būs spiesta sist 13 miljonus reižu vairāk nekā cilvēkam, kura sirds ir spēcīga.

Kādus secinājumus vari izdarīt tu?

Visnoderīgākie vingrinājumi sirds stiprināšanai ir aerobie treniņi, piemēram, ātra soļošana, lēns skrējiens, riteņbraukšana vai peldēšana. Regulāra fiziska aktivitāte palīdzēs tev mazināt daudzus riska faktorus, kas var veicināt saslimšanu. Fiziska aktivitāte:

  • palielinās iespēju, ka tu atmetīsi smēķēšanu;
  • mazinās vai vispār novērsīs paaugstinātu asinsspiedienu;
  • palielinās organismā HDL jeb "labā" holesterīna līmeni;
  • palīdzēs saglabāt vēlamo ķermeņa svaru.

Dažādi fiziskie aktivitātes veidi tavam ķermenim palīdz dažādā mērā. Tālāk uzskaitītas dažādu fizisko vingrinājumu priekšrocības. Šo nodarbību intensitātei jābūt tādai, lai to laikā tu spētu brīvi sarunāties. Ja tu to nespēj, vai sajūti vājumu, vai arī tev kļūst grūti elpot, tas nozīmē, ka tu pārcenties.

  • Fiziskās aktivitātes, kas, ja ar tām nodarbojas trīs līdz četras reizes nedēļā vismaz pa 30 minūtēm, trenē sirdi un plaušas, ir: aerobikas dejas, riteņbraukšana, garo distanču slēpošana, pārgājiens kalnainā apkārtnē, hokejs, lēns skrējiens, lēkāšana ar lecamauklu, airēšana, skriešana uz vietas, kāpšana pa kāpnēm, treniņš uz stacionārā velosipēda, peldēšana, ātra soļošana.

  • Fiziskās aktivitātes, kas arīdzan trenē sirdi un plaušas, taču nesadedzina tik daudz kaloriju, kā iepriekš minētās aktivitātes: kalnu slēpošana, basketbols, lauka hokejs, mākslas vingrošana, rokasbumba, futbols, skvošs, teniss (vienspēles), volejbols, pastaigas mērenā tempā.

  • Fiziskās aktivitātes, kas mazina spriedzi, uzlabo muskuļu tonusu un koordinācijas spējas, kā arī sadedzina kalorijas: boulings, dārzkopība, golfs, beisbols, pingpongs, mājsaimniecības darbi, softbols, lēnas pastaigas.

Lai tava ikdiena būtu fiziski aktīvāka, seko šiem ieteikumiem:

  • Nebrauc ar liftu, dodies pa kāpnēm.
  • Automašīnu pie sava biroja vai veikala novieto tālāk nekā nepieciešams, un atlikušo ceļa gabalu ej kājām. Ja tu izmanto sabiedrisko transportu, izkāp vienu vai divas pieturas ātrāk un dodies tālāk ar kājām.
  • Ja tu jau ilgāku laiku esi nekustīgi sēdējusi, piecelies, izstaipies un nedaudz pastaigājies.
  • Izmet līkumu pa savu apkaimi, vislabāk pēc pusdienām vai tā vietā, lai skatītos televizoru.
  • Mājas darbus veic vingrā solī, kā fizkultūras vingrojumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit