Darba izraisītas veselības problēmas: cieš daudzi, palīdzību meklē reti

Darba izraisītas veselības problēmas: cieš daudzi, palīdzību meklē reti
Foto: Nikko Macaspac / cc

Teju 40 procenti Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar darba pienākumu izraisītām veselības problēmām, tostarp katrs trešais – ar fiziskās veselības problēmām, bet septiņi procenti atzinuši, ka piedzīvojuši izdegšanas sindromu, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". Arodslimību ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Jeļena Reste norāda, ka šie rezultāti diezgan precīzi parāda patieso ainu Latvijā.

Cieš gan fiziska darba darītāji, gan birojos strādājošie

"Ja runājam par fiziskās veselības problēmām, tās iedalāmas divās grupās – darba trauma (galvenokārt nelaimes gadījumi darba vietās) un ar darbu saistītie veselības traucējumi, un arodslimības, kas ir veselības problēmas, kuras attīstījušās ilgākā laika posmā. Tie var būt dažādi traucējumi, kas radušies, darba videi veicinot jau iepriekš pastāvošu slimību saasināšanos, piemēram, muguras, locītavu sāpes, redzes traucējumi un citas problēmas. Starp pieminētajām slimībām pastāv arī psihoemocionālās veselības problēmas, kur biežākais ir izdegšanas sindroms," skaidro Reste.

Aptaujas dati liecina, ka fiziskās veselības problēmas visbiežāk piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību (39 procenti), bet izdegšanas sindromu – iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kuru vidū ar to saskāries katrs septītais. Eksperte skaidro, ka tam varētu būt saistība ar darba specifiku – izdegšanas sindromu biežāk piedzīvo intelektuālā darba darītāji, nereti tas saistāms ar paaugstinātu atbildību un lielu pienākumu skaitu.

"Fiziskās veselības problēmas bieži vien rodas no kaitīgiem darba vides faktoriem (putekļi, troksnis, ergonomika), būtiskas ir arī darbinieka zināšanas par darba drošību. Savukārt izdegšanas sindroma gadījumā iemesli nereti ir neefektīvi organizatoriskie procesi uzņēmumā, pārāk lielas slodzes uzņemšanās vai nepietiekama atpūta," pauž ārste.

Sievietes "izdeg" biežāk nekā vīrieši

Veselības indekss liecina, ka sievietes izdegšanas sindromu piedzīvojušas divreiz biežāk nekā vīrieši – attiecīgi deviņi procenti pret pieciem. Savukārt, ja vērtē rezultātus pēc vecuma, visbiežāk dažādas ar darba pienākumiem saistītas veselības problēmas piedzīvo iedzīvotāji 45-54 gadu vecumā.

"Atbildība un rūpes par bērniem ģimenē, protams, gulstas gan uz tēvu, gan māti, tomēr sievietei viennozīmīgi slodze veidojas lielāka. Ja māmiņas loma jāapvieno ar pienākumiem darbā, tad ikdienā sanāk strādāt, tā teikt, divas maiņas – gan atbildīgi jāveic izvēlētās profesijas pienākumi, gan arī jāparūpējas par ģimeni, gan jāatrod laiks dažādiem mājas darbiem. Turklāt sieviete pēc savas būtības ir emocionālāka un vairāk uztraucas par ikdienišķiem sīkumiem, kas var radīt papildu fizisko un emocionālo slogu," pauž "Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene. Viņa norāda, ka svarīgi ir mācēt atrast laiku atpūtai, savam vaļaspriekam un fiziskajām aktivitātēm – tas atbrīvo ķermeni no darba laikā uzkrātā saspringuma un stresa.

Nepieciešamo palīdzību "izdegušie" nemeklē

Reste uzsver, ka izdegšanas sindroms kā nopietna veselības problēma Latvijā aktualizējusies pēdējo gadu laikā. Ārsti gan diagnosticējot daudz mazāk saslimstības gadījumu, nekā ir realitātē. Reste stāsta: "Šāda situācija rodas, jo cilvēki paši bieži vien nemāk atpazīt izdegšanas sindroma simptomus, bet tie, kuri to apzinās, tikai retu reizi vēršas pēc palīdzības. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka pats tiks galā, kā arī kautrējas, ka piedzīvo emocionālas dabas veselības problēmas."

"Šādu tendenci redzam arī Veselības indeksā – jau otro gadu pēc kārtas 12 procenti Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav vērsušies. Pareizā rīcība aizdomu gadījumā par fiziskās vai psihoemocionālās veselības traucējumiem ir nekavējoties vērsties pie ārsta. Ja trūkst pārliecības, vai ārsta iesaiste ir tiešām nepieciešama, apzināties situācijas nopietnību var palīdzēt farmaceits," stāsta "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl