Gandrīz droši var apgalvot, ka Latvijā vēzis skāris katru ģimeni. Tā bieži ir nāvējoša slimība, ko gan var arī ārstēt vai vismaz pagarināt slimnieka mūžu. Viena no melanomas pacientu cerībām ir arī Latvijā radītais preparāts – vīruss "Rigvir", ko Latvijas Zinātņu akadēmija iekļāvusi starp visu laiku desmit izcilākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem. Tas ir vīruss, kas iekļūst audzējā un iznīcina vēža šūnas, nekaitējot pacienta veselībai. Tieši šī "brīnumefekta" dēļ viroterapija ir ļoti pieprasīta gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārvalstnieku vidū. Tādēļ jau pavisam drīz Starptautiskais Viroterapijas centrs plāno atklāt jaunu klīniku Jūrmalā.
"Rigvir" nav nekas jauns – profesore Aina Muceniece to atklāja jau pirms vairāk nekā 40 gadiem, tomēr līdz šim nevienam neko līdzvērtīgu nav izdevies atrast. Pagājušā gadsimta 60. gadu atklājuma unikalitāte slēpjas tajā, ka vīruss ir dzīvs, bet adaptēts un nekaitīgs pats par sevi, kā arī tas nav ģenētiski modificēts. Tas nesatur antibiotikas, stimulatorus un potenciāli toksiskas vielas. Latviešu zinātniecei izdevies atklāt līdz tam pasaulei nezināmu parādību, ka nekaitīgi cilvēka zarnu vīrusi, kas iegūti no maziem bērniem, spēj iznīcināt cilvēka audzējus. Mūsdienās šīs zāles attīstītas tik tālu, ka injicēts vīruss spēj atrast, atpazīt un iznīcināt vēža šūnas.
Terapiju pielieto visu stadiju melanomas ārstēšanai un tai nav konstatētas būtiskas blakusparādības. Pirmajās trijās terapijas dienās gan iespējama nedaudz paaugstināta temperatūra kā organisma reakcija uz vīrusu. Interesanti, ka tas darbojas arī kā organisma imunitātes uzlabotājs, kas īpaši svarīgi, ja pacienta ķermenis novārdzis pēc cīņas ar slimību, piemēram, ķīmijterapijas laikā.
Latvieši priekšā visai pasaulei
Līdz pat 2015. gada beigām "Rigvir" bija sinonīms viroteapijas jēdzienam, jo šis bija vienīgais šāds vīruss pasaulē, ko var efektīvi izmantot vēža ārstēšanai, tomēr daudz kur pasaulē tiek veikti pētījumi viroterapijas nozarē. Grūtākais esot atrast vīrusu, kas būtu efektīvs un nebūtu kaitīgs pats par sevi. Nesen ASV zinātnieki nākuši klajā ar jaunu preparātu "T-VEC", kas satur ģenētiski modificētu vīrusu. Tomēr latvieši šajā ziņā ir amerikāņiem krietni priekšā, jo "Rigvir" iedarbība pētīta jau gadiem, un zināms, ka tas, pat ja nepalīdz, nekādi nekaitē veselībai, bet amerikāņu ģenētiski modificētajam vīrusam šajā ziņā vēl jāiztur laika pārbaude. "Lai arī Savienotajās Valstīs ir tikko reģistrēts jauns viroterapijas preparāts, tas vēl tālu atpaliek no "Rigvir". Piemēram, "Rigvir" ir onkotrops, kas nozīmē, ka ievadīts, tas pats atrod vēža šūnas un iznīcina tās. ASV atklātais jaunais vīrusiņš šajā ziņā ir akls, tādēļ tas "jāuzlej" tieši uz vēža šūnām. Mums tas viss jau ir garām. Turklāt tur pamatā ir ņemts kaitīgs vīruss, mums pamatā ir nekaitīgs bērnu vīruss," skaidro profesores Mucenieces mazdēls un Viroterapijas centra vadītājs Jurģis Auziņš.
"Rigvir" arī pašlaik ražo turpat, kur vīruss "piedzimis" – Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā. Tur vīruss tiek apstrādāts, audzēts un barots. Savukārt gala produktu, ko redzam pudelītēs, ražo Igaunijā. "Pagaidām," saka Auziņš. "Mums nesen bija veiksmīgs darījums – iegādājāmies ļoti labu īpašumu, ēku, ko tikko esam pārņēmuši. Tas ir tepat blakus Rīgas centram, kur gribam vedot savu laboratoriju savās telpās, tam klāt "pieslēgt" arī zinātni un attīstīt tādu medicīnas nozari kā individualizētā terapija. Tas nozīmē, ka pacienti, kas noslieksies par labu viroterapijai, varēs pārliecināties par tās efektivitāti tieši viņa vēža veidam, nemaz neuzsākot vēl terapiju. Paņemsim paraugu no audzēja un laboratorijā izmēģināsim, ja tas strādā, varēsim pacientam parādīt filmu, kā vīruss "grauž" tieši viņa audzēju, un tad sākt terapiju," ieskatu nākotnes plānos sniedz Auziņš. Tas ļaušot ietaupīt vēža slimnieka dārgo laiku, neizšķiežot to neefektīvai ārstēšanai.
Jauna klīnika jau februārī
"Pašlaik jau diezgan droši varam teikt, ka Latvijā ārstēties ir ieradušies pacienti no aptuveni 50 valstīm, lai saņemtu viroterapiju ar "Rigvir". Visvairāk pacientu Starptautiskajā Viroterapijas centrā ir no ASV," stāsta Auziņš.
"Rigvir" reģistrēts arī Gruzijā, kur arī tiek praktizēta viroterapija. Tāpat liela interese par to ir no pacientiem arābu valstīs, kā arī no bijušās Padomju Savienības valstīm, kas jau iepriekš par šo ārstēšanu un Latviju bijuši daudz labāk informēti nekā, piemēram, Rietumeiropas iedzīvotāji.
Līdz šim "Rigvir" terapiju pacienti, kas šeit ieradās no ārzemēm, saņēma Latvijas privātklīnikās, visbiežāk, Premium Medical, bet savu uzturēšanās laiku dzīvoja viesnīcās, skaidro Auziņš. Tā kā pieprasījums ir liels, Starptautiskais Viroterapijas centrs iecerējis izveidot jaunu klīniku, kur piedāvāšot pilnu ārstēšanās servisu – gan diagnostiku, gan viroterapju, gan fizioterapiju un imunitātes uzlabošanu pēc ķīmijterapijas, kā arī sadarbību ar uztura speciālistiem un citus pakalpojumus.
Darbi pie jaunās klīnikas jau esot gandrīz pabeigti, un atklāšana paredzēta februārī, pastāstīja Viroterapijas centra pārstāvis Valdis Točs. Jaunā klīnika atradīsies klusā šķērsielā Majoros, Jūrmalā, un tajā tikšot piedāvāta kompleksa un individuāla pieeja vēža ārstēšanā. Jauno Global Virotherapy Cancer Clinic vadīs Kintija Barloti. Tā kā Latvijas ārsti sekmīgi izmanto onkolītisko viroterapiju jau vairākas desmitgades, klīnikā tiks apmācīti arī jauni ieinteresētie speciālisti.
Točs atklāja, ka klīnika vienlaikus varēs uzņemt vismaz 10 pacientus, un tajā paredzētās investīcijas 2016. gadā ir 500 tūkstošo eiro. Ārstēšanās klīnikā gan būs maksas pakalpojums "par Eiropas cenām", tāpēc tā vairāk orientēta uz ārzemju pacientiem. Jāpiebilst, ka Latvijas pacienti terapiju ar "Rigvir" var saņemt jau esošajās medicīnas iestādēs. Melanomas slimniekiem zāles ir valsts apmaksātas.
"Pēdējā laikā ir sācies pamatīgs uzplūds un pasaule sāk novērtēt, ka viroterapija nav nekāda blakus terapija, bet nopietna lieta. To pierāda arī tas, ka Amerikā reģistrēts otrais vīruss. Pēdējās trijās nedēļās Viroterapijas centra informatīvais tālrunis ir saņēmis kādus 500 pieteikumus no visas pasaules, kas vēlas vairāk uzzināt par viroterapiju un, iespējams, izvēlēties kā savu ārstēšanas metodi, " stāsta Jurģis Auziņš.
"Nevienam vairs nav šaubu, ka, pateicoties "Rigvir", Latvija ir kļuvusi par līderi un tajā pašā laikā par jaunatklājēju viroterapijas sfērā. Vienīgais jautājums – cik laika būs nepieciešams, līdz daži citi vīrusa un pretaudzēju preparāti pievienosies "Rigvir". Ar katru dienu viroterapija aizvien spēcīgāk pierāda sevi visā pasaulē kā vienu no primārās terapijas veidiem, kas var būt efektīvāks, drošāks un saudzīgāks pacientiem, salīdzinot ar līdz šim zināmajām vēža ārstēšanas metodēm," uzskata zinātnieks, akadēmiķis Ivars Kalviņš, kas pērn iegādājas 3% "Rigvir" holdinga kapitāla daļu.
Jāpiebilst, ka SIA "Rigvir" reģistrēta 2014. gadā, un tās īpašnieki ir Auziņš (51%), Dite Venskus (40%), Andrejs Nollendorfs (3%), Katrīna Pumpuriņa (3%) un Ivars Kalviņš (3%).
Efektivitāte
"Manu patēvu skāra šī smagā slimība, ko konstatēja tikai pēdējā stadijā, un viņš ar viroterapijas palīdzību nodzīvoja veselu gadu, aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē," stāsta Auziņš.
Viroterapijas centra mājaslapā var noskatīties arī to pacientu videostāstus. "Tādu brīnumu nav un nevar būt ļoti daudz," uzsver Auziņš.
Parasti ārstēšanās ilgst līdz trīs gadiem. Ārstēšanas kurss sastāv no injekcijām muskulī pēc individuāli izstrādātas shēmas, tāpēc ir svarīgi konsultēties ar viroterapijā sertificētiem ārstiem, lai sasniegtu vislabāko iespējamo rezultātu.
Onkoloģijā zāļu efektivitāti mēra pēc tā, cik pacientu, kam piemērota terapija, nodzīvo vismaz piecus gadus. Otrs rādītājs ir, kā pacients jūtas terapijas laikā. Trešais kritērijs – cik ilgu laiku medikaments spēj noturēt pacientu stabilā stāvoklī, respektīvi, viņa veselība nepasliktinās un neveidojas metastāzes. "Rigvir" terapijas laikā pacientiem nav nekādu blakusparādību. Latvijas Onkoloģijas centra dati liecina, ka ar "Rigvir" pacientiem metastāzes parādās vairākas reizes retāk, nekā to nelietojot. Savukārt oktobrī iznākušajā prestižajā medicīnas žurnālā "Melanoma Research" teikts, ka, lietojot "Rigvir" un kombinējot to ar ķirurģisku ārstēšanu, melanomas pacientu izdzīvošanas iespējas ir četras līdz sešas reizes lielākas nekā ar jebkuru citu terapiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
