Menopauze - neizbēgamā, bet vai briesmīgā?  (5)

Ārstiem parasti nepatīk runāt par menopauzi, jo katrai sievietei izpausmes ir individuālas, tāpat kā iespējas ar tām cīnīties. Pirms vairākiem gadiem, kad tika izstrādāti medikamenti, kas aizvietoja hormonu trūkumu organismā, gan pacientes, gan ārsti cerēja, ka tā būs panaceja ne tikai pret menopauzes izpausmēm, bet pat pret novecošanu.

HAT visām neder

Par menopauzi var runāt, ja sievietei gadu nav bijušas mēnešreizes. Klimaktēriskais sindroms ir ar šo parādību saistītās sūdzības - pārsvarā karstuma viļņi, kas nomoka visvairāk. Ja sieviete strādā atbildīgā amatā un viņai ir svarīga tikšanās, piepešs sasārtums un svīšana var ļoti traucēt. No tā nav pasargāta neviena sieviete, atšķiras tikai biežums un intensitāte.

Jautāta par pēdējā laika mediķu atzinumiem, Kuldīgas slimnīcas ginekoloģijas nodaļas vadītāja Dagmāra Veldruma atbild: "Medicīnas zinātne attīstās ļoti strauji. Visām sievietēm vairs tik uzstājīgi neizrakstām hormonālos preparātus." Ārsti uzskata, ka vienīgais, kas nosaka hormonu aizvietotājas terapijas (HAT) nepieciešamību, ir sevišķas sūdzības par karstuma viļņiem, pārmērīgu emocionalitāti, sirdsklauvēm u.tml. Reizēm šie preparāti tiek lietoti, ārstējot konkrētas slimības, kas šajā vecumā saistītas ar nestabilu hormonu produkciju organismā.

"Agrāk sievietēm ieteicām orālo kontracepciju, kam pakāpeniski samazinājām devas, pēc tam pārgājām uz HAT un stāstījām, ka to var lietot līdz sirmam vecumam. Šobrīd es tā nedarītu. Pirmkārt - tas ir liels naudas ieguldījums, un visas sievietes to nevar atļauties. Otrkārt - ir daudz saslimšanu, kuru šo terapiju dēļ nevaram ieteikt. Galvenās ir sirds un asinsvadu slimības. Ja sievietei ģimenē kāds miris ar infarktu vai insultu, par to noteikti vajadzētu teikt ārstam.

Bieži preparātiem līdzi nāk anotācijas, kurās šo slimību uzskaitījums ir ļoti liels. Sievietes, to izlasījušas, izlemj HAT nelietot. Te jāpiebilst, ka uzskaitījums vairāk domāts, lai tiesiski pasargātu ražotājus no nepatikšanām.

Vai lietot HAT konkrētai sievietei, jāizlemj kopā ar ārstu, izsverot visus par un pret.

HAT noteikti nedrīkst lietot uz savu roku. Šos medikamentus var izrakstīt tikai ārsts. Preparātu ir daudz, tiem ir dažāds sastāvs. Ja sieviete sāk tos lietot bez ārsta ziņas, piemēram, paļaujoties paziņas ieteikumam, varbūt viņai kļūst labāk, tomēr viņa riskē ar nopietnām blakus saslimšanām."

Pozitīva pieredze

Dagmāra Veldruma uzsver, ka viņas praksē ar HAT ir pozitīva pieredze: "Sievietēm tiek saglabātas darbspējas, un tas ir ļoti būtiski, uzlabojas pašsajūta, izskats. Turklāt ginekologi viņas regulāri apskata, novēro rūpīgāk nekā citas. Līdz ar to agrāk var diagnosticēt problēmas, kādas šajā vecumā mēdz būt. Man šie aspekti šķiet ļoti būtiski.

Sievietes dažkārt grūti pārliecināt par preparātu lietošanu, jo klīst mīti, ka sāk pastiprināti augt apmatojums, palielinās svars. Es teiktu, ka tie tiešām ir mīti. HAT, tieši otrādi, kavē apmatojuma palielināšanos, kas šajā vecumā notiek fizioloģisku iemeslu dēļ.

Svara pieaugums tomēr lielākoties atkarīgs no tā, ka ēdam vairāk, nekā vajag. Vielmaiņas mazināšanās arī ir fizioloģiska. Dažām sieviešu grupām preparāti var nedaudz ietekmēt apetīti vai sāta sajūtu, līdz ar to kalorijas tiek uzņemtas vairāk, nekā tiek iztērētas."

Noteikta vecuma nav

Runājot par menopauzes sākumu un beigām, ārsti atturas saukt konkrētu vecumu. "Mēdz būt paradoksālas situācijas, kad sieviete, kurai ir nedaudz virs 40, ārstam stāsta par menopauzi. Labi, ka viņa par to domā, tomēr robežšķirtne ir ap 50 gadiem. Par menopauzi var runāt tikai tad, kad sievietei vienu gadu nav bijušas mēnešreizes. Visas izpausmes pirms tam var saukt par premenopauzālo periodu, kad organisms hormonus periodiski vēl ražo," saka Dagmāra Veldruma.

Speciāliste uzsver, ka menopauzes sākumu un klimaktēriskā sindroma intensitāti pirmām kārtām ietekmē iedzimtība, nākamais nozīmīgais faktors ir dzīvesveids: "Mūsu ikdiena arvien vairāk kļūst stresaina un pārpildīta ar ķīmiju. Tas menopauzi paātrina. Nozīme ir grūtniecību un dzemdību skaitam. Teorētiski sievietēm, kuras vēlāk dzemdējušas, arī menopauze iestājas vēlāk. Ja grūtniecība iestājas ap 40 - 45 gadiem, tas liecina, ka sievietei ar hormonālo sistēmu viss kārtībā, taču tas mēdz būt individuāli."

Ne vienmēr menopauze

Ir sievietes, kurām menopauze iestājas nemanot, bez lielām problēmām. Tiesa, tā ir mazākā daļa. Pārējām šajā vecumā parādās izjūtas, kas ikdienā traucē. "Ne vienmēr izpausmes saistāmas ar menopauzi. Vecumā, kad mainās hormonālais fons, sievietei paasinās hroniskās slimības. Viņa tās vairāk izjūt un pārdzīvo. Tāpēc nevajag visu norakstīt uz menopauzi, jādodas pie ģimenes ārsta vai ginekologa, lai atrastu īsto sliktās pašsajūtas iemeslu."

Ārste uzsver, ka katrai sievietei šis periods sākas citādi un arī klimaktēriskā sindroma izpausmes var būt dažādas. Tāpēc nav iespējams nosaukt pirmo menopauzes pazīmi: "Daļa sieviešu sākumā mokās ar neregulāru menstruālo ciklu. Ar to saistīta ilgstoša un neregulāra asiņošana, bet ar to var labi tikt galā. Šādā gadījumā nepieciešama individuāla saruna ar ārstu, jo man patīk vieni medikamenti, kolēģiem - citi."

Pret klimaktēriskā sindroma izpausmēm ārsti iesaka ne tikai HAT, bet arī homeopātiskos līdzekļus. Dagmāra Veldruma uzsver: "Šo preparātu klāsts ir labs, un tie palīdz sievietēm, kurām traucējumi nav būtiski. Izteiktam sindromam vajadzēs HAT. Ja blakus saslimšanas dēļ hormonālo terapiju nevar lietot, es iesaku adatu terapiju kombinēt ar homeopātiskajiem līdzekļiem un, protams, pareizu dzīvesveidu: veselīgu uzturu un fizisko aktivitāti."

Emocijas, emocijas...

Menopauzes izpausmes nenoliedzami saistītas ar psihoemocionālo stāvokli. Lielākā daļa sieviešu to uztver kā dzīves periodu, kurā viņas gaida veselības un pašsajūtas pasliktināšanos. Viņas tam jau noskaņojušās. Ja vēl pievienojas problēmas darbā vai ģimenē, šāda sieviete menopauzi izjutīs daudz asāk nekā tā, kura ir aizņemta, emocionāli stabila, pašpārliecināta, pozitīvi noskaņota. Viņa šīs izpausmes uztvers kā nedaudz traucējošas.

Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas vecmāte Nadežda Gologuzova piekrita dalīties pieredzē, kā viņai izdevies pārdzīvot šo periodu: "Teikšu godīgi - fiziski ir grūti. Strādājot sieviešu kolektīvā un iegūstot daudz informācijas, man izdevās tam tikt pāri. Protams, kādu laiku lietoju zāles. Kad veselības dēļ hormonus aizvietojošo terapiju nedrīkstēju lietot, izmēģināju citus preparātus. Emocionāli šo periodu nejutu, ne brīdi nejutos veca. Ļoti daudz dod fiziskā aktivitāte - peldēšana, sauļošanās pie jūras. Dzīve nav apstājusies."