Vai ir dzīve pēc menopauzes? Ārsta padomi, kā ziedošai sievietei nepārvērsties večiņā

Vai ir dzīve pēc menopauzes? Ārsta padomi, kā ziedošai sievietei nepārvērsties večiņā
Foto: Shutterstock

Pieredzējusī ginekoloģe Natālija Kalašņikova sarunā ar "Delfi Woman" stāsta, kā, ārstam un sievietei "vecumā pēc...", darbojoties roku rokā, bez īpašām grūtībām pāriet jaunā dzīves līmenī un izbaudīt tās priekšrocības, kas parādās menopauzes laikā.

Termins "klimakss" cēlies no grieķu valodas un burtiskā tulkojumā nozīmē "kāpnes, trepes". Noteiktā dzīves periodā ikviena sieviete šķērso šo svarīgo pakāpienu, un ir labi, ja laicīgi zina, kā uz tā nepaklupt.

Ja meklētājā ierakstīsi "Kā skaisti novecot?", iegūsi tūkstošiem padomu sejas kopšanai un pārsimts fitnesa mācībstundu, kas koriģētas, ņemot vērā vecumu. Pavisam reti – lietišķi un vārdos skopi ieteikumi, kā mierīgi, nesāpīgi un harmoniski pāriet jaunā līmenī. Menopauzes un klimaksa tēma līdz šim brīdim ir gluži kā sekss padomju laikos – it kā ir, bet par to kautrējamies runāt. Tomēr nianšu pārzināšana var ievērojami atvieglot ikdienu jaunajos apstākļos.

Ginekoloģe Natālija Kalašņikova ir pārliecināta, ka nav nekā slikta tajā, ka informācija tiek meklēta internetā, tomēr daudz labāk ir vērsties pie uzticamākiem avotiem – speciālistiem. Jo vairāk tādēļ, ka, meklējot internetā, nereti tiek jaukti termini, kas raisa putrošanos un traucē pilnībā visu saprast. Menopauze – tas ir 12 mēnešu periods no pēdējām menstruācijām, nevis ilgstošs laiks, kamēr sieviete pārkāpj jaunā līmenī. Bet ir arī "premenopauze" (aptuveni 10 gadi līdz pēdējām mēnešreizēm) un "postmenopauze"... Vārdu sakot, mēģināsim saprast visu pēc kārtas!

Vai ir dzīve pēc menopauzes? Ārsta padomi, kā ziedošai sievietei nepārvērsties večiņā
Foto: Publicitātes attēli

Vai var prognozēt klimaksa iestāšanos?

Menopauzes sākumu precīzi paredzēt nav iespējams. Ja runājam "par vidējo temperatūru slimnīcā", tas ir 51 gads. Bet mēdz būt arī ievērojamas atkāpes no šī vecuma, kas var arī nebūt pataloģija. Savu lomu spēlē sievietes ģenētika un dzīvesveids. Viena būtiska pazīme: vairumā gadījumu sievietēm menopauze iestājas apmēram tajā pašā laikā, kad viņu mātēm. Tādēļ, vēloties prognozēt, ar šo jautājumu labāk vērsties pie mammas.

Medicīnā par agrīnu tiek uzskatīta menopauze 40-45 gadu vecumā, bet par vēlu – virs 55 gadiem. Tomēr hormonālā vielmaiņas pārkārtošanās sākas krietni ātrāk – 10-14 gadus iepriekš.

Cik bieži sievietēm Latvijā ir agrīnais klimakss?

Par priekšlaicīgu tiek uzskatīta menopauze līdz 40 gadu vecumam. Iemesli tai var būt dažādi – no olnīcu funkciju traucējumiem, ko izraisījusi endokrīnā saslimšana, līdz medicīniskas iejaukšanās izraisītai menopauzei. Medicīniskās statistikas dati no visas pasaules rāda, ka agrīnu klimaksu piedzīvojušo sieviešu skaits ar gadiem nemainās, tie ir 0,076 %, bet agrīna menopauze (40-45 gadi) tiek novērota aptuveni pieciem procentiem sieviešu. Priekšlaicīga un agrīna menopauze visbiežāk tiek saistīta ar saīsinātu dzīves ilgumu, sirds un asinsvadu slimībām un agrīnu kognitīvās funkcijas izzušanu.

Vai var kaut ko mainīt dabas iestatītajā programmā?

Šobrīd medicīnai nav pa spēkam paildzināt olnīcu normālu hormonālo darbību, lai atliktu menopauzes iestāšanos.

Kādi ir pirmie "zvani"? Kam jāpievērš uzmanība?

Trīs, četrus gadus pirms menopauzes iestāšanās var parādīties pirmās pazīmes hormonālai olnīcu nepietiekamībai, ieskaitot galvassāpes, tuvojoties menstruācijai un tās laikā, saīsināts menstruālais cikls (par 2, 3 dienām), neregulāras mēnešreizes, mainīta asiņošana, vai gluži pretēji – ļoti vājas mēnešreizes, garastāvokļa izmaiņas, miega traucējumi. Pirmās pazīmes var parādīties pat vairākus gadus pirms menopauzes.

Kādas ir pazīmes, ka jāsteidzas pie ginekologa un kādi izmeklējumi jāveic?

Vizītēm pie ginekologa jābūt regulārām visu mūžu. Ar gadiem, tuvojoties menopauzei, ārpus plānotajām vizītēm pie ginekologa jāvēršas, ja menstruācija kavējas, ir pēkšņa asiņošana, bieži mainās garastāvoklis, ir miega traucējumi, pastiprināta svīšana naktīs, depresija, parādās galvassāpes, kādu agrāk nebija. Vārdu sakot, ja pašsajūta bojā dzīves kvalitāti, konsultējieties ar ārstu.

Kas notiek sievietes organismā? Kādēļ daudzas dāmas salīdzinoši īsā laika periodā uzkrāj lieko svaru?

Mūsu ķermenī visu dzīvībai svarīgo orgānu, ieskaitot smadzenes, taukaudus, skeleta muskulatūru un aizkuņģa dziedzeri, vielmaiņā piedalās divi sievišķie hormoni – estrogēns un progesterons. Šo hormonu deficīts samazina jutīgumu pret insulīnu, pazemina spēju šķelt taukus, kavē sāta sajūtas iestāšanos ēšanas laikā, pazemina enerģijas izstrādāšanos katrā šūnā. Tā rezultātā organisms tērē mazāk enerģijas, nekā uzņem ar ēdienu, bet sāta un izsalkuma hormonu – leptīna un grelīna – disbalansa dēļ organisms nemitīgi prasa papildināt ēdiena rezerves. Tajā pašā laikā, jo vairāk palielinās taukaudu proporcija, jo mazāk leptīna un vairāk grelīna.

Mazkustīgs dzīvesveids un nesabalansēts uzturs (pārlieku daudz ogļhidrātu un tauku) noved pie neizbēgama svara pieauguma. To, savukārt, pavada hroniska iekaisuma procesa attīstība organismā, kas noved pie sirds un asinsvadu kaitēm, osteoartrīta un onkoloģiskām saslimšanām.

Kā sev palīdzēt menopauzes sākumā?

Galvenais – saprast, ka trešdaļu dzīves sieviete pavada postmenopauzē, šajā periodā dzīves kvalitāte lielākoties ir atkarīga no mums pašām. Slīkstošo glābšana ir viņu pašu rokās. Nav tādas burvju tabletītes, kas aizstātu veselīgu dzīvesveidu: fizisko aktivitāti, pareizu uzturu, pilnvērtīgu miegu, atteikšanos no smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas. Tajā pašā laikā pareizi izvēlēta hormonālā menopauzes terapija kombinācijā ar korekcijām uzturā un dzīvesveidā var darīt brīnumus, uzturot veselību un paildzinot jaunības sajūtu, saglabājot jauneklīgu izskatu un dzīvesprieku.

Vai ir faktori, kas provocē vai pazemina karstuma viļņu biežumu?

Viļņu biežums ir individuāls, provocējošie faktori – stress, vairogdziedzera un citu endokrīno orgānu slimības, neveselīgs dzīvesveids.

Vēlos īpaši izcelt regulāras fiziskās slodzes lomu, kas uzlabo dzīves kvalitāti un saglabā veselību menopauzē un postmenopauzē. Taču nevajag jaukt fizisku darbu ar aerobajiem vingrojumiem. Regulāras fitnesa nodarbības ne tikai palīdz aktivizēt vielmaiņu, mazināt osteoporozes risku un izvairīties no aptaukošanās, bet arī normalizē emocionālo fonu. Nodarbību laikā un pēc tām izlīdzinās veģetatīvās nervu sistēmas tonuss (par labu parasimpātiskajai veģetatīvajai innervācijai), kas ir atbildīga par psiholoģiskā komforta sajūtu. Mazinās spriedze, pazūd bailes, panika, trauksmes sajūta un agresija. Tāpat samazinās vajadzība pēc papildu ēdiena.

Lai sakārtotu hormonālo fonu, tagad bieži iesaka likt spirāli "Mirena", dažreiz sievietes pat nepamanot menopauzes iestāšanos. Vai tā ir?

Tuvojoties menopauzei, vispirms samazinās progesterona ražošana. Hormonālā kontracepcijas spirāle ("Mirena") satur progesterona analogu un novērš šī hormona deficīta sekas. Tāpat progesterons zināmā mērā var pazemināt estrogēnu dificita izpausmes un mazināt menopauzes simptomus.

Sievietes joprojām baidās dzert hormonālos preparātus. Vai zinātne šajā jautājumā ir virzījusies uz priekšu?

Nevajag baidīties no hormonālajiem preparātiem, tomēr pret tiem jāattiecas nopietni. Menopauzes hormonu terapiju (MHT) var pielietot tikai pēc ārsta norādījuma, kad izietas visas nepieciešamās pārbaudes. Ir zināmi gadījumi, kuros MHT nedrīkst izmantot.

Pastāv uzskats, ka tie var provocēt vēzi. Vai tā ir?

Risks saslimt ar krūts vēzi katrai sievietei ir individuāls. Galvenais riska faktors ir aptaukošanās. Pierādīts, ka MHT neietekmē risku saslimt ar krūts vēzi. Turklāt pierādīts, ka MHT samazina zarnu vēža attīstības, kā arī dažādu iemeslu izraisītas nāves risku.

Kādos gadījumos nedrīkst izmantot hormonus?

MHT nedrīkst pielietot sievietēm, kas pārcietušas krūts vēzi, miokarda infarktu, insultu, tām, kurām ir 2.-3. pakāpes hipertonija, cukura diabēts, 3. pakāpes aptaukošanās, kā arī tām, kam anamnēzē ir tromboemboliskās saslimšanas. T.i., visām sievietēm, kam ir attīstījusies asinsvadu sieniņu patoloģija.

Kādas slimības var saasināties menopauzes laikā un kā no tā izvairīties?

Menopauzes laikā un pēcmenopauzē var saasināties visas autoimūnās un endokrīnās slimības, attīstās osteoratroze, osteopēnija un osteoporoze, var pavājināties kognitīvā funkcija, attīstīties glikozes tolerances traucējumi, kā arī atrofiskas izmaiņas urīnceļu sistēmā un parādīties seksuālā disfunkcija.

Vai menopauzei ir arī kādi plusi?

Protams! Nav neplānotas grūtniecības riska. Pareizs dzīvesveids menopauzes laikā paildzina veselīgu mūžu, bet hormonu terapija saglabā seksuālo funkciju. Neirofiziologi pierādījuši, ka ar gadiem kā kompensējošais mehānisms uzlabojas galvas smadzeņu labās puslodes darbs, kas ir atbildīgs par radošumu. Tādēļ daudzām sievietēm atveras "otrā elpa", dzīve iegūst košas krāsas un kļūst daudz piesātinātāka nekā līdz 50 gadu vecumam.

Source info

DELFI Woman


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl