Hronisks aizcietējums? Jāpārbauda sirds

Hronisks aizcietējums? Jāpārbauda sirds
Foto: Shutterstock

Hronisku aizcietējumu var izraisīt gan uztura, gan dzīvesveida paradumi. Taču cilvēkiem, kuri cieš no apgrūtinātas vēdera izejas, var būt augstāks risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, jo parasti šādi cilvēki ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kā arī lieto pārtiku ar zemu šķiedrvielu saturu, kas tiek uzskatīti par sirds asinsvadu slimību riska faktoriem. Līdz ar to aizcietējums var kalpot par signālu, ka cilvēkam ir paaugstināts risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām.

Cienījama vecuma cilvēkiem aizcietējumi ir biežāk, jo, organismam novecojot, mazāk jutīgi kļūst neironi, kas atrodas zarnās un kas nodrošina zarnu satura kustību. Līdz ar to zarnu saturs sastājas un veidojas aizcietējums. Tāpat ar gadiem samazinās arī defekācijas reflekss. Tas nozīmē, ka vairs nav tik labas saiknes starp muguras smadzeņu defekācijas centru un galvas smadzenēm, kas kontrolē šo procesu, izveidojot defekācijas nosacījuma refleksu.

Pacients, kurš bijis nopietni slims, atveseļojoties atrodas tādā kā "nestabilā periodā". Ja šādam pacientam ir, nepieciešams doties uz tualeti, bet viņam ir apgrūtināta vēdera izeja, tad, ļoti spiežot, vēdera dobumā palielinās spiediens. Tā rezultātā var celties arī asinsvadu sistēmas spiediens un notikt neplānoti, negribēti notikumi, kas saistīti gan ar sirds ritma traucējumiem, gan asinsriti galvā, gan ar šķidruma balansu organismā. Spiedienam vēdera dobumā strauji krītoties, krītas arī sistēmas spiediens, kā rezultātā cilvēks noģībst.

Ārsti rekomendē ikdienā lietot šķiedrvielām bagātu uzturu. Ja kardioloģiskajiem slimniekiem ir problēmas ar vēdera izeju, tad viņi nav ievērojuši ārsta rekomendācijas. Vēl būtiski, ka aizcietējumu rašanos ietekmē atsevišķu medikamentu lietošana. Šo medikamentu blakusparādību uzskaitījumā tiek norādīts, ka, lietojot šīs zāles, tiek mazināta zarnu kustība un dažiem medikamentiem arī zarnu receptoru jutīgums. Tie var būt visi medikamenti ar atslābinošu efektu, to skaitā arī tie, kas atslābina specifisku muskulatūru.

Pārmērīga slodze defekācijas laikā var radīt ietekmi uz kardiovaskulāro risku. Ja pieaug spiediens vēdera dobumā, arī galvā ceļas spiediens un cilvēkam varētu rasties gan sirds asinsvadu sistēmas līdzsvara traucējumi, gan galvas smadzeņu asinsrites traucējumi. Defekācijas procesa spiedienam krītoties, krītas arī kopējais spiediens, pacients atslābst un noģībst. Lai defekācijas process būtu pēc iespējas fizioloģiskāks un pareizāks, liela vērība būtu jāievērš tualetes poda augstumam. Defekācijas process ir vieglāks, ja cilvēka dibens ir zemāk par ceļu līmeni. Jo tualetes pods ir augstāks, jo cilvēkam nepieciešams lielāks spēks, lai ar vēdera preses palīdzību veicinātu taisnās zarnas iztukšošanos.

Kardiologu galvenās rekomendācijas pacientiem ar aizcietējumiem un sirds asinsvadu slimībām ir ievērot veselīga dzīvesveida principu. Jāēd šķiedrvielām bagāts uzturs un noteikti jādzer pietiekami daudz šķidruma. Vēl svarīgi ir katru dienu staigāt – cik atļauj veselības stāvoklis.

Ja tomēr sirds asinsvadu slimnieki netiek galā ar aizcietējumu, tad ārsti rekomendē izvēlēties medikamentus, kas veicina zarnu trakta darbību. Noteicošie faktori medikamentu izvēlē ir tādi, kas nerada pieradumu, un defekācijas process ir prognozējams. Lai, iedzerot šo medikamentu, pacients zinātu, kad un cik lielā apjomā būs vēdera izeja. Lai pacients, lietojot zarnu darbību veicinošu līdzekli, neizvadītu lielu šķidruma daudzumu. Tas ir ļoti bīstami, jo cilvēks zaudē ne tikai ūdeni, bet arī sāļus, kas sirds asinsvadu slimniekiem ir diezgan bīstami. Parasti ārsti rekomendē nātrija pikosulfātu, kas ir prognozējams, viegli lietojams un nekairina nervu galiņus, kas atrodas zarnās. Šis medikaments īpaši piemērots gados veciem cilvēkiem. To drīkst lietot arī grūtnieces.

Avots – Tauta un veselība

SALV.DULC12.18.04.0122

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl