Fоtо: Unsplash

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Vienlaikus LM izvērtējusi citu valstu pieredzi darbnespējas lapu apmaksas kārtībā, secinot, ka lielā daļā valstu kompensācija, ko nodrošina darba devējs pirmajās darbnespējas dienās, ir zemāka. LM ir gatava sarunām par tā saucamās slimības naudas, ko izmaksā darba devējs pirmajās deviņās dienās, pārskatīšanu.

Jakaite norādīja, ka kompensācija 60% apmērā no algas būtu zemākā robeža no slimības otrās līdz trešajai dienai. Savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai zemākā robeža varētu būt 70%. Minētās robežas ir diskusiju objekts, par ko jāpanāk vienošanās. LM nav gatava vēl lielākai kompensācijas mazināšanai.

Attiecībā uz pabalsta, ko šobrīd izmaksā no slimības desmitās dienas, mazināšanu, LM ieskatā izmaiņas nav nepieciešamas. Viņa gan piebilda, ka ir aktualizēts jautājums par to, ka vienas dienas apmaksa, ko šobrīd sedz darba devējs, būtu pārceļama uz apmaksu no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas ietekmē kompensācijas apmēru, tāpēc tas būtu mazināms, lai nodrošinātu fiskāli neitrālu piedāvājumu, skaidroja Jakaite.

EM gan šo piedāvājumu vēl nav komentējusi.

EM priekšlikumus plānots apspriest Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas norisināsies rīt, 3.jūlijā.

Komentējot EM piedāvājumu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) norādīja, ka iecere ir pilnīgi pretēja valdības deklarācijai, kura nosaka, ka "rūpējoties par Latvijas nākotni un konkurētspēju, kopā veidosim ilgtspējīgu valsti, uzlabojot ģimeņu dzīves kvalitāti, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem".

LBAS jau iepriekš ir paudusi stingru viedokli, ka nepieļaus darbinieku aizsardzības līmeņa pazemināšanu, jo pie šī brīža situācijas, kad ir nepieejama veselības aprūpe, veselības pakalpojumu būtisks sadārdzinājums, arodslimību un nelaimes gadījumu darbā būtisks pieaugums, medikamentu dārdzība, darba ņēmēju sociālā aizsardzība nevar tikt samazināta, to nekompensējot ar citiem instrumentiem.

LBAS pārsteidz ministriju pretimnākšana Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rosinājumam, īpaši pie apstākļiem, kad darbnespējas lapu apmaksai nav būtiska ietekme uz uzņēmumu konkurētspēju un investīcijām, atzina savienībā. EM norādījusi, ka izdevumi darba devējiem par A darbnespējas lapām 2022.gadā sasniedza 86 miljonus eiro. LBAS vērš uzmanību, ka kopējās darbaspēka izmaksas 2022.gadā bija 10 252 miljoni eiro, tas ir, izdevumi par darbnespējas lapu apmaksu veidoja tikai nepilnu vienu procentu jeb 0,84% no kopējām darbaspēka izmaksām.

Vērtējot slimības pabalstu īpatsvaru pret iekšzemes kopproduktu, LBAS norāda, ka Latvijā šis rādītājs ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Arī Latvijas Bankas eksperti esot norādījuši, ka slimības lapu izmaksām nav nozīmīgas ietekmes uz uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā gan darba devēju, gan ministriju rosinātās pārmaiņas tiek virzītas uz darbinieku sociālo garantiju rēķina, nesamazinot sociālās apdrošināšanas likmi, norāda LBAS.

Tās vērtējumā piedāvājums izklausās kā "uzņēmēju sportiska interese principa pēc panākt sev izdevīgu rezultātu", turklāt pamatā tieši uz darbinieku rēķina. LBAS pārsteidz šādi LDDK, EM un LM rosinājumi, kas nav saskaņoti ne ar Latvijas Pašvaldību savienību, ne ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

LBAS vērš uzmanību, ka darbnespējas lapas laikā persona jau tagad saņem par trešdaļu mazāk nekā strādājot. Tā uzskata, ka ar izmaiņām valsts nevis mudinātu atgūt veselību, bet mudinātu darbiniekus uz darbu doties slimiem un dzītu personas vēl lielākās veselības problēmās, kā arī liekot atstāt slimus bērnus vienus pašus mājās, nenodrošinot to pienācīgu aprūpi.

Jau ziņots, ka ar iepriekš piedāvātajām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksā nebija apmierināta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS). Pēc LBAS aprēķiniem, darbinieks jau šobrīd, saņemot vidējo darba samaksu Latvijā, kas 2023.gadā bija 1537 eiro pirms nodokļu nomaksas, un slimojot deviņas dienas (A lapa), saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus, līdz ar to atsevišķu personu viedoklis par to, ka "atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi", ir noraidāms kā absolūti nepamatots.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzīmēja, ka šobrīd darbinieki saņem kompensāciju par sešām dienām, bet darba devēji izteica priekšlikumu to samazināt līdz četrām dienām, samazinot kompensācijas apmēru no 80% uz 70%. Rezultātā, ja minimālās algas pelnītājs saņem 125 eiro, tad pēc darba devēju rosinātā priekšlikumu, viņi saņems par 40 eiro mazāk jeb 74 eiro. Taču pie esošajām pārtikas un medikamentu cenām, nepieciešamību ēst un norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem ar šādu kompensācijas apmēru varētu būt pagrūti izdzīvot, norādīja Baldzēns.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !