Portālam "Delfi" zināms, ka konkrētajā gadījumā lūgts pēc atbrīvošanas turpināt ieslodzītā uzraudzību, izmantojot elektroniskās uzraudzības sistēmu.
Krimināllikumā norādīts, ka uz mūžu notiesātu personu pirms termiņa var atbrīvot tad, ja tā ir izcietusi 25 gadus aiz restēm. Jāpiebilst, ka lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisku uzraudzību var pēc 24 gadu izciešanas ieslodzījumā.
Jāatzīmē, ka pirmstermiņa atbrīvošana nav vienīgais veids kā uz mūžu notiesāta persona var izkļūt no cietuma. Apžēlošanas likumā lasāms, ka uz mūžu notiesātajiem ir tiesības lūgt Valsts prezidentam apžēlošanu pēc tam, kad izciesti vismaz 20 gadi aiz restēm.
Lai tiktu lemts par pirmstermiņa atbrīvošanu, iepriekš norisinās starpinstitucionāla sanāksme, kurā gan IeVP, gan Valsts probācijas dienesta, gan citu iestāžu speciālisti lemj par konkrētā ieslodzītā pieteikumu, šādi izstrādājot rekomendāciju tiesai.
Oficiālajā IeVP statistikā lasāms, ka 2021. gadā Latvijā mūža ieslodzījumu izcieta 69 cilvēki, taču, pārskatot publiski pieejamos tiesas spriedumus, noprotams, ka šis skaits varētu būt pieaudzis.
