Latvijai jāizmanto ietekme Gruzijā, lai panāktu tur demokrātisko procesu noturēšanos, pauž Sārts

Viņš atzina, ka esošā Gruzijas valdība vismaz veidos un formās, kā tā sevi izpauž, nebūt nav prorietumnieciska un arvien izteiktāk ir tāda, kas sliecas Krievijas virzienā.

Vienlaikus Sārts norādīja, ka Gruzijā notiekošais atgādina notikumus Maidanā un Baltkrievijā, kad sabiedrība protestēja pret pastāvošo varu. Sārts uzskata, ka mums kā Latvijai, Baltijai, tostarp Rietumiem, stingri jāizmanto sava ietekme Gruzijā, lai panāktu, ka demokrātiskie procesi tur noturas.

Viņa vērtējumā, Gruzijā esošais politiskais spēks ir pārkāpis pāri "sarkanajai līnijai" un saprot, ka atpakaļceļa nav. Šobrīd tur neesot izteiktu līder, un tieši tāpēc esošās valdības rīcība ir mērķēt pa tiem, kas šķietami redzami kā līderi, mēģinot tos un to tuviniekus sodīt.

Runājot par Krieviju, viņš norādīja, ka tā līdz šim ir skaidri demonstrējusi nevēlēšanos radīt iemeslu NATO iesaistīties karā, tomēr tas ir pie apstākļiem un nosacījumiem, ka NATO ir izlēmīga, gatava darboties un spējīga to darīt.

Sārts arī atzīmēja, ka Krievija šogad īpaši uzsvērs hibrīdoperācijas, proti, būs gan sabotāžas, gan informācijas operācijas, gan arī kiberuzbrukumi. Viņa vērtējumā Latvijai ar to jārēķinās, bet šobrīd Latvija nav Krievijas pamatmērķis.

Jau vēstīts, ka Gruzijas parlaments otrdien pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. Eiropas Savienība (ES) otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.

"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību no 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.

ASV otrdien aicināja Gruziju mainīt kursu pēc tam, kad Gruzijas parlaments pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus.

"Mūsu viedoklis ir tāds, ka Gruzijas valdībai ir jāmaina pašreizējais kurss," žurnālistiem sacīja Valsts departamenta preses pārstāvis Vedants Patels.

Vašingtona ir vairākkārt aicinājusi Gruziju nepieņemt šo likumprojektu, un ASV augstākais diplomāts Eiropā Džims O'Braiens šonedēļ apmeklēja Gruziju.

Patels norādīja uz aptaujām, kas liecina, ka vairāk nekā 80% gruzīnu atbalsta iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), ko atbalsta arī Savienotās Valstis. "Mēs arī zinām, ka Gruzijas valdība ir paziņojusi, ka vēlas pievienoties ES un uzturēt attiecības ar transatlantiskajām organizācijām, piemēram, NATO," norādīja Patels.

"Tādas lietas kā šis likumprojekts, ir pretrunā ar šo izvirzīto mērķi. (..) Mēs augstu vērtējam mūsu attiecības un partnerību ar Gruziju, (..) un mēs vēlamies turpināt padziļināt šo sadarbību, un vēl ir laiks sadarboties," piebilda Patels.