Savukārt "Lattelecom" vadības vienošanos ar kontrolpaketes ieguvēju "Blackstone" publiskot nebūs vienkārši, jo tie ir uzņēmumu līgumi, norāda "Lattelecom". JL arī neizslēdz iespēju, ka tieši "Lattelecom" privatizācijas dēļ, Kalvītis joprojām kavējas ar jauna ekonomikas ministra izvēli, kurš savas kompetences ietvaros varētu nepieļaut šāda darījuma veikšanu.
JL arī salīdzina paredzēto "Lattelecom" privatizācijas modeli ar "Kempmayer" digitalizācijas lietu. JL pārstāvis Dzintars Zaķis portālam "Delfi" norādīja, ka digitalizācijas gadījumā "uzradās investors", aiz kura, kā izrādījās, stāvēja citas personas. Pašreiz nepietiekamās informācijas dēļ, sabiedrība nevar objektīvi izvērtēt un būt pārliecināta, ka aiz investoru grupas nestāv kādā cita persona.
Zaķis arī neizslēdza iespēju, ka pašlaik "Lattelecom" kontrolpaketi vēlas iegādāties, lai vēlāk pārdotu, nevis, lai attīstītu uzņēmumu. Zaķis arī uzsvēra, ka JL neprotestē pret uzņēmuma nonākšanu vadības rokās, ja tā notiktu izsoles ceļā. Ja uzņēmuma vadība, labāk pārzinot "Lattelekom" iespējas, varētu piedāvāt labāko cenu un iegūt kontroli pār uzņēmu, tas būtu tikai ieguvums.
Lai gan opozīcijā esošā partija nav apmierināta ar pašreiz paredzētajiem privatizācijas nosacījumiem, JL neplāno aicināt tautu uz referendumu par šo jautājumu Zaķis norādīja, ka skatās uz situāciju objektīvi, un pēc nenotikušā referenduma par drošības iestāžu likumiem ir mazticams, ka cilvēki piedalīsies referendumā par privatizācijas nosacījumiem, jo viņu dienas kārtībā ir citi jautājumi.
Jau ziņots, ka par "Lattelecom" izpirkšanas darījuma finansētāju izvēlēta "Blackstone", kas iegūs nedaudz vairāk par 50% uzņēmuma daļu. Pārējais piederēs uzņēmuma vadītāja Nila Melngaiļa dibinātajai firmai "Riga Capital" un uzņēmuma darbiniekiem un vadībai. "Lattelekom" daļas izpirks "Blackstone" un "Riga Capital" dibinātais kopuzņēmums, un līdz ar to gan investoriem, gan darbiniekiem "Lattelecom" daļas piederēs pastarpināti.
Pagaidām gan nav zināms precīzs mehānisms, kā un kādās proporcijās uzņēmuma daļas iegūs vadība un darbinieki.
"Blackstone" darījumā ieguldīs 90 miljonus latu, bet vēl 200 miljoni latu tiks piesaistīti ar četru banku - "Unicredit", "DnB Nord", "Nordea" un "Parex bankas" - starpniecību. Vēl 10 miljonus latu darījumā ieguldīs "Lattelecom" vadība, kas naudu plāno iegūt ar kredītu palīdzību no vietējām bankām.