Foto: AFP/Scanpix
24.maijā Latvijā notiks jau trešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Cik aktīvi esam bijuši pagājušajās vēlēšanās? Ko esam ievēlējuši iepriekš? Un pats svarīgākais - cik viegli Latvijā ir kļūt par EP deputātu jeb iegūt nepieciešamo balsu skaitu?

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 45.pantu vēlēšanu rezultāti tiek noteikti pēc īpašas formulas, kurā tiek skaitīti punkti, ko iegūst katrs kandidāts. Formula ir šāda: "Balsis par kandidātu sarakstu - svītrojumi + plusi = kandidāta iegūtie punkti". Šī formula uzskatāmi parāda to, cik liela loma ir vēlētāju svītrojumiem un plusiem vēlēšanās.

Pirmās EP vēlēšanas. Kas bija pirmie Latvijas pārstāvji EP?

Pirmās EP vēlēšanas tika aizvadītas 2004.gada 12.jūnijā - pusotru mēnesi pēc Latvijas iestāšanās ES, tāpēc vēlētājiem vēl nebija skaidras bildes par to, kāda loma ir EP. Šķietami tālais parlaments vēl nebija izveidojis priekšstatu par sevi.

2004. gada vēlēšanās balsis par kandidātiem atdeva 571 364 vēlētāji jeb 41,34% no visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, ievēlot piecu partiju pārstāvjus. Sīkāk var iepazīties CVK sadaļā "Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2004".

"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Pirmās vēlēšanas bija veiksmīgākās Apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK*. Kopā tika atdotas 171 859 balsis par šo sarakstu. EP ievēlēti tika četri pārstāvji – Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle un Inese Vaidere.

G. Krasts bija šīs partijas līderis, jo kopsummā ieguva 285 162 punktus, bet Ģ. V.Kristovskis vēlētāju vērtējumā ieguva 262 608 punktus, R.Zīle - 249 529 punktus un I.Vaidere - 176 409 punktus. Visvairāk plusu no šī četrinieka saņēma Krasts (114 909), visvairāk svītrojumu - Vaidere (16 714), taču pat tad viņai izdevās apsteigt savu konkurentu Eināru Cilinski, kurš sarakstā bija ceturtais - vietu virs Vaideres, jo Cilinskis saņēma krietni mazāk plusu, bet vairāk mīnusu.

"Jaunais laiks"

Otro vietu 2004. gada EP vēlēšanās ieguva partija "Jaunais laiks". Kopā 113 593 balsis par šo sarakstu un divas vietas EP – Valdis Dombrovskis ar 152 071 punktiem un Aldis Kušķis ar 131 673 punktiem.

Tomēr šai partijai iezīmējas cita tendence. V. Dombrovskis līdera pozīciju nosargā, bet A.Kušķis ir saņēmis nedaudz vairāk mīnusu nekā Ainars Latkovskis un Liene Liepiņa, kas sarakstā seko uzreiz aiz Kušķa pēc saņemtajiem punktiem, un tomēr tiek ievēlēts, jo saņēmis vairāk plusu nekā mīnusu.

Punktu atšķirība ir maza arī starp Kušķi un Latkovski, kuram ir 128 681 punkti, kas nozīmē, ka šos divus deputātus šķīra tikai 2992 punktu starpība un tikai nedaudz vairāk kā trīs tūkstoši plusu starp abiem kandidātiem. Ja šobrīd jāvērtē šis rādījums, tad atbilde ir vienkārša – jebkurš no šiem kandidātiem varēja tikt ievēlēts EP.

"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL)

Trešā vieta šajās vēlēšanās ir Politisko organizāciju apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un viena vieta EP. Kopā 61 401 balsis par šo sarakstu un EP ievēlēta Tatjana Ždanoka, kas ir nenoliedzama savas partijas līdere, jo saņēmusi 90 259 punktu un neviens cits partijas kandidāts neatrodas pietiekoši tuvu, lai varētu pretendēt uz šo vietu pat teorētiski. Kandidāte saņēma arī 29 895 plusu un tikai 1037 mīnusu.

"Tautas partija"

Ceturto vietu ieguva "Tautas partija", kas arī saņēma vienu vietu EP. Kopā 38 324 balsis par šo sarakstu un Rihards Pīks ar 50 614 punktiem. Visvairāk plusu, vismazāk mīnusu un citi partijas biedri krietni atpaliek no Pīka.

"Latvijas ceļš"

Pēdējais saraksts, kas 2004. gada EP vēlēšanās ieguva vienu vietu, ir savienība "Latvijas ceļš", kas kopā par sarakstu saņēmusi 37 724 balsis. Ievēlētais kandidāts ir Georgs Andrejevs ar 59 586 punktiem.

Starp pēdējām diviem sarakstiem – "Tautas partiju" un savienību "Latvijas ceļš" ir tikai 600 balsu starpība (TP - 38 324 balsis, LC - 37 724), kas ir ļoti maza atšķirība. Salīdzinot citas partijas, tik mazu atšķirību redzēt nevar. Tas nozīmē, ka šīs divas ir bijušas sīvas konkurentes par iegūstamo vietu 2004.gada EP vēlēšanās.

Otrās EP vēlēšanas. Ko ievēlējām? kas mainījās?

Pagāja pieci gadi un 2009. gadā sekoja otrās EP vēlēšanas."Tautas partija" no 4. vietas noslīdējusi uz 12. vietu, Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK no 1. vietas uz 5. vietu, partija "Jaunais laiks" no 2. vietas uz 6. vietu.

Šīs vēlēšanas acīmredzami nesa pārmaiņas gan līderu ziņā, gan partiju sastāvu un nosaukumu maiņā sarakstos. Piemēram, partijas "Latvijas ceļš" un "Latvijas Pirmā partija" apvienojās, lai kandidētu un sarakstā parādās "Partija LPP/LC". Ievēlēto partiju sarakstā parādās arī "Saskaņas Centrs".

Šoreiz Eiropas Parlamenta vēlēšanu ugunskristības jau bija izturētas un bija izveidojies priekšstats par to, kā Latvijai klājas ES un radušies pirmie iespaidi arī par eiro parlamentāriešu darbu.

Vēlēšanās savas balsis par kandidātiem atdeva 791 597 vēlētāju jeb 53,69% no visiem balstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, ievēlot sešu partiju pārstāvjus.

2009.gada vēlēšanu aktivitāti būtiski palielināja tas, ka tās notika kopā ar pašvaldību vēlēšanām. Sīkāk ar vēlēšanu rezultātiem var iepazīties CVK sadaļā "Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009".

Šīs vēlēšanas bija iespēja vēlētājiem parādīt, ko viņi domā par kandidātiem, kas iepriekš jau bijuši ievēlēti un līdz ar to arī nopietns izaicinājums politiķiem – kā vēlētājs vērtē paveikto.

"Pilsoniskā savienība"

Šajās vēlēšanās uzvaru iegūst "Pilsoniskā savienība", kas par sarakstu saņēma 192 537 balsis un līdz ar to divas vietas EP. Sandra Kalniete ar 332 789 punktiem un Inese Vaidere ar 219 458 punktiem tika ievēlētas EP. Saraksta līdere ar saņemtajiem plusiem ir Kalniete, viņai arī vismazāk mīnusu.

Kopš 2011. gada 1.decembra Eiropas Parlamenta deputāts no šī saraksta ir arī Kārlis Šadurskis, kurš pēc vēlēšanu rezultātiem ieguva 3. vietu sarakstā ar 18 7972 punktiem. Šadurskim vieta EP tika tāpēc, ka spēkā stājās Lisabonas līgums, kas Latvijai nozīmēja vēl viena EP deputāta mandātu. Interesanti, ka Šadurskis saņēmis vairāk mīnusu nekā plusu (19 196 plusu un 23761 mīnusu), bet tik un tā saņem vietu EP, jo nākamais kandidāts aiz Šadurska izpelnījies divreiz mazāk plusu. Ar šo piemēru redzam, ka svarīgāk ir pat izpelnīties plusus nekā mīnusus, jo ir daudz kandidātu, kas plusus saņem ļoti pieticīgi.

"Saskaņas Centrs"

Otro vietu iegūst politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs", kas par sarakstu saņēmusi 154 894 balsu un arī divas vietas EP. Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis ir no šī saraksta ievēlētie deputāti. Attiecīgi ar 212 649 punktiem Rubiks un 197 419 punktiem - Mirskis. Abi ievēlētie deputāti ir partijas līderi gan pēc plusu daudzuma, gan mazā mīnusu skaita, taču interesants ir fakts, ka Aleksandrs Mirskis tika ievēlēts, lai gan sarakstā startēja tikai ar 7. kārtas numuru. 53 699 plusi ļāva viņam apsteigt citus partijas biedrus un no 7.vietas pakāpties uz otro pozīciju.

"PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"

"PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 2009. gada vēlēšanās iegūst 3. vietu ar 76 436 balsīm par sarakstu un vienu vietu EP. No partijas ievēlētā pārstāve ir Tatjana Ždanoka, kas arī šajās vēlēšanās iegūst lielu pārsvaru saņemtajos punktos savas partijas sarakstā – 133 146 punktu un pārliecinoši ir sava saraksta lokomotīve. Arī pati partija savu vietu notur iepriekšējo EP vēlēšanu līmenī (3. vieta abās vēlēšanās).

"LPP/LC"

Ceturto vietu 2009. gada EP vēlēšanās iegūst partija "LPP/LC", par kuru vēlēšanās balsojuši 59 326 vēlētāji un līdz ar to viens pārstāvis EP – Ivars Godmanis ar 91 436 punktiem. Ivars Godmanis šajā sarakstā ir līderis un pēc punktu skaita tālu no citiem, un kārtējā saraksta lokomotīve.

"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Piektā vieta šajās EP vēlēšanās ir apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru savas balsis atdevuši 58 991 vēlētāji un ar to nodrošinājuši apvienībai vienu vietu EP. Tas ir Roberts Zīle, kas ieguvis 93 445 punktus un turpina šajās vēlēšanās valdošo tendenci, ka viens saraksta kandidāts ir ar krietnu pārsvaru pār citiem kandidātiem. Tuvākais sekotājs Robertam Zīlem sarakstā ir Dzintars Rasnačs ar 59 252 punktiem un visi pārējie partijas sarakstā ir ar līdzīgu skaitu punktu kā Rasnačam.

"Jaunais laiks"

Sesto vietu 2009. gada EP vēlēšanās ir ieguvusi partija "Jaunais laiks" ar 52 751 balsīm par sarakstu un vienu vietu EP. No šīs partijas ievēlēts Arturs Krišjānis Kariņš ar 71 871 punktiem.
Kopumā var redzēt, ka šajās vēlēšanās vēlētāji ir samērā aktīvi liekuši plusus un mīnusus partiju vēlēšanu biļetenos, un situācijā, kad vienlīdz daudz kandidātu saņem mīnusus, izredzes tikt ievēlētam ir tiem, kuriem ir vairāk plusu. 2009.gada vēlēšanās arī parādās izteikta lokomotīvju tendence.

Trešās EP vēlēšanas. Vai tu zini, par ko atdosi savu balsi?

Pieci gadi starp katrām vēlēšanām. Pirmās EP vēlēšanas bija pats sākums, iedzīvotāji nesaprata, kas ir EP un ko tas nozīmē Latvijai. Kandidāti tika ievēlēti, iegūstot punktu skaitu, kas tuvu neatpalika viens no otra.

Otrās EP vēlēšanas parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir guvuši pieredzi no pirmajām EP vēlēšanām un ir vērtējuši kandidātus daudz rūpīgāk. Vēlētāji parūpējās par to, lai tieši tie, ko viņi vēlas, nonāktu EP un pārstāvētu Latvijas intereses. Ja pirmajās vēlēšanās bija vieglāk kļūt par EP deputātu, tad ar katrām nākamajām vēlēšanām kļūt par EP deputātu ir arvien grūtāk. Iegūtie punkti ir noteicošais kandidāta nonākšanai EP.

Balstoties uz formulu, ir skaidrs, ka svītrot nevēlamos kandidātus (jāsvītro vārdi, uzvārdi) un likt plusus pie vēlamajiem kandidātiem ir svarīgi, lai nodrošinātu labākajam kandidātam iespēju kļūt par EP deputātu. Savukārt kandidātus, kurus nevēlamies redzēt EP, vajag svītrot, tā skaidri parādot savu gribu.

Ja esi izvēlējies, par ko balsosi trešajās EP vēlēšanās, tad iepazīsti un izvērtē savu kandidātu, liec plusiņu labākajam un svītro kanditātu, kuru nevēlies redzēt kā Latvijas pārstāvi.
Parūpēsimies par to, lai trešās EP vēlēšanas būtu tās, kurās ievēlam tikai labākos. Parādīsim, ka esam mācījušies gan no pieredzes, ko sniedz būšana par aktīvu vēlētāju, gan sekojuši līdzi deputātu darbam.

Portāls "Delfi" publicē Sabiedrības par atklātību "Delna" jauno blogeru skolas dalībnieku rakstus par Eiropas Parlamenta vēlēšanu tēmu. Raksta oriģināls ar atsaucēm uz visiem avotiem un pielikumiem šeit: www.kandidatiuzdelnas.lv.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!