Foto: LETA
Partijas "Par dzimto valodu" aktīvists Illarions Girss Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedzis oficiālu iesniegumu, atsakoties no Latvijas pilsonības un pieprasot viņam piešķirot nepilsoņa statusu.

Kā vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz savā rīcībā esošo Girsa iesniegumu, tajā uzsvērts, ka viņam "ir pretīga Latvijas pilsonība, kur latviešu neonacisma simbolikai tiek piešķirts valsts simbola statuss".

Šāds secinājums radies, kad ticis notiesāts viņa biedrs Jevgēņijs Osipovs par "it kā valsts karoga zaimošanu", teikts iesniegumā. Girss gan izsaka pieņēmumu, ka Osipovs notiesāts par "viņa apziņas un vārda brīvību attiecībā pret latviešu neonacisma simbolu". Līdz ar to tas bijis "pēdējais piliens viņa pacietības traukā".

Ar šo iesniegumu Girss sniedzot arī atbildi Saeimas "Visu Latvijai/Tēvzemei un brīvībai/LNNK" frakcijai, kas ģenerālprokuroram nosūtījusi vēstuli ar pieprasījumu atņemt viņam Latvijas pilsonību uzskatu un politiskas darbības dēļ.

Kā norādīja Girss, jaunajai pasei būtu jābūt gatavai jau šonedēļ, 10. jūlijā, pēc kā varēs secināt, "vai tā būs pilsoņa vai nepilsoņa pase".

Jau ziņots, ka, demonstratīvi sadedzinot Latvijas pilsoņa pasi, Girss solījis atteikties no Latvijas pilsonības.

Viņš skaidroja, ka Latvijas pilsoņa pases dedzināšanas akts ir protests pret Latvijā esošo nepilsoņu politiku. Girss apgalvoja, ka šāds gājiens neesot viņa "publicistiskā ekspresija", bet gan attālināšanās no "Latvijā esošā rasisma".

Citas valsts pilsonībai viņš pieteikties neplānojot. "Nesagādāšu tādu prieku," uzsvēra Girss.

Viņš skaidroja, ka Latvijā pat tādi "nožēlojami krievi kā "Saskaņa" neko nav spējuši ietekmēt". Girss izmantojis savas pilsoņa tiesības, gan balsojot, gan pats piedaloties vēlēšanās, tomēr tas neko neesot mainījis.

Arī nepilsoņi spēj mainīt dienaskārtību, sacīja Girss, atgādinot par valodu referendumu, kuru iniciēja nepilsoņi Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs.

Jautāts par to, vai viņš maksās likumā noteikto sodu par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu, Girss norādīja, ka viņam nav problēmu ar sodiem un viņš tos samaksās.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu var uzlikt naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem eiro.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!