Ļoti gaidīju braucienu uz Rīgu. Interesēja, vai vētru ir izturējusi Milzkalnes stacijas stārķu ligzda. Stāv ligzda. Pat liekas, ka ar trim jaunajiem stārķēniem, ja nekļūdos.
Sešdesmit miljonu gadu ilgā pieredze šiem lidojošo dinozauru pēctečiem ir iemācījuši vīt ligzdas.
Manai kaimiņienei tas vēl jāmācās. Aizbrauca uz darbu un piektā stāva balkonu aiztaisīja uz "ziemas vēdināšanas" režīmu. Rezultāts – appludināja savu dzīvokli un nepatīkami pārsteidza kaimiņus. Kad mēs beidzot sapratīsim, ka, braucot prom, logi ir jāaizver cieši, īpaši piektā un pirmā stāva iedzīvotājiem. Pērkona lieti ar vētras un krusas spēku nav iepriekš paredzami.
Arī māju siltinātājiem-glābējiem beidzot ir jāsaprot, ka siltināt māju ir bezjēdzīgi, ja piekto stāvu balkoniem nav aizsargnojumes un mājai nav slīpā jumta ar notekcaurulēm lietus ūdenim.
Visas jaunās liepiņas vētru izturēja. Tukuma pilsēta pošas saviem svētkiem. Katru dienu pilsētniekus pārsteidz jaunas puķu dobes, betona vāzes ar puķēm un apaļpodi ap elektroapgaismes stabiem. Pat sava puķu piramīda, kura ar katru gadu top skaistāka. Semiramīdas gaisa dārzs.
Paliek tikai vētras iespaidīgās sekas, kuras var vērot gar visu dzelzceļa malu un Durbes barona pils parkā.
Tas nekas. Dzīve turpinās. Latvieši ir sīksta tauta un drīz vien apkārt būs miers un daile.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
