Līdzīgi kā citus gadus arī šogad Rīgā 16. martā notiks gājiens, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Kā portālu "Delfi" informēja Rīgas domē, tas notiks no pulksten 11 līdz 13.
Gājienu pa maršrutu Rīgas Sv.Jāņa baznīca-Kaļķu iela-Brīvības laukums ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa organizē organizē biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa. Pieteiktais dalībnieku skaits ir 100 personas. Domē norāda, ka, izskatot pieteikumu, pasākumam nekādi ierobežojumi netika noteikti.
Savukārt pulksten 9.45 tika plānota biedrības "Latvijas antinacistiskā komiteja" sapulce pie Sv.Pētera baznīcas. Taču, pamatojoties uz tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju un norādījumiem par iespējamiem sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumiem, saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normām šis pasākums nav atļauts.
Pēc domē paustā, sapulces rīkotājiem ieteikts izvēlēties citu pasākuma norises vietu, piemēram, pie Padomju armijas karavīru pieminekļa Pārdaugavā vai memoriāla Rumbulā.
Domē skaidro, ka patiesais dalībnieku skaits pasākumos var būt lielāks. Nepieciešamības gadījumā kārtības uzturēšanai tikšot piesaistīti papildu pašvaldības un Valsts policijas spēki, kuri kā katru gada šajā dienā darbosies pēc Valsts policijas speciāli izstrādāta plāna.
"Delfi" jau ziņojis, ka 16. marta pasākumi ik gadu pulcē prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa.
Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī,– varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti — Latviešu leģions.
Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
