Fоtо: LETA
Rīgas pilsētas kanālā šobrīd mitinās vismaz trīs bebri, kuri pusdieno un gatavo sev krājumus ziemai no pašvaldības sarūpētajiem zariem, tādēļ centra kokiem pārāk neuzbrūk. Tikmēr Latvijā šī salīdzinoši agresīvā koku grauzēja populācija nedaudz samazinās, kas varētu būt labas ziņas lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments vāc datus tikai par bebriem, kuri mīt Rīgas pilsētas kanālā.

Šobrīd esot sezonas sākumposms un datu vākšana ir procesā, tamdēļ, saskaņā ar monitoringa veicēja sniegto informāciju, šajā ūdenstilpnē varētu būt trīs bebri, portālam "Delfi" stāsta pašvaldības pārstāvis Kaspars Līcītis.

Viņš gan norāda, ka precīzāku bebru skaits varēs būt zināms sezonas beigās – 2023. gada martā.

Foto: Bebru postījums Āgenskalna līcī. "Delfi"

Vēro un piebaro

Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu par bebru monitoringu ar pašvaldībai piederošo SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs". Līgums paredz bebru novērošanu un piebarošanu. Kā nule kā ziņojis uzņēmums, šobrīd Rīgas centrā neesot novērojami lieli bebru postījumi. Bojāts esot viens vītols, kurš gan ticis jau aizgrauzts iepriekšējā sezonā. Šobrīd pilsētas centra bebri savai maltītei regulāri izmantojot pievestos zarus.

Zarus bebriem pieved aptuveni vienu reizi nedēļā, jo ir aktīvais bebru barošanās periods, kas ilgs līdz brīdim, kad aizsals kanāls. Šī barotava izvietota netālu no Kr.Barona ielas, pretī Nacionālajai operai.

Pilsētas kanāla apstādījumu aizsardzībai no bebriem ir izveidotas metāla sētiņas. Savulaik tās tika finansētas no Vides pārvaldes budžeta programmas un Rīgas vides aizsardzības fonda. Kā norāda pašvaldībā, šis ir dārgs pasākums, jo lielāka izmēra kokam sētiņa izmaksājot ap 1000 eiro. Vairumam koku gar kanālmalu tādas jau ir izveidotas, jaunas gan pagaidām netiek uzstādītas.

Valsts meža dienesta speciālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka bebri ir visur, kur Rīgas centrā ir ūdens. Tas ir visās mazajās upītēs – Dreiliņupīte, Šmerļupīte, Mārupīte, Langa, Piķurga, Bišumuižas grāvis, Pilsētas kanāls, Mailes grāvis u.c. Arī daļā meliorācijas sistēmu, kuras ir nostāk no apdzīvotām vietām, piemēram, gar Jaunciema gatvi, Trīsciemā. Arī teritorijās, kurās nav ūdensteces, bet ir pie ūdens – Lucavsala, Ķīpsala, gar Buļļupi, pie Ķīšezera, pie Juglas ezera, gar Hapaka grāvi.

Šāda "bebru karte" speciālistiem liek secināt, ka bebri ir savairojošies neierobežoti.

Vai bebriem 'piegriezīs astes'?

Kā apstiprina pašvaldībā, bebru aktivitāšu ierobežošanai Rīgas pilsētā ir piešķirts finansējums un jau sagatavots iepirkuma nolikums, kuru plānots izsludināt tuvākajā laikā. Iepirkuma mērķis būšot samazināt bebru populāciju Rīgas pilsētā līdz tādiem apjomiem, lai to aktivitātes nenodarītu kaitējumu pašvaldības un privātajam īpašumam.

Uzraugāmajās teritorijās būšot arī citas vietas pie ūdeņiem, piemēram, Buļļupes krasts pie Birzes ielas, kurās konstatētas bebru aktivitātes. Lucavsalu arī tiekot paredzēts iekļaut apsekojamo un uzraugāmo teritoriju sarakstā.

Latvijā bebru mazāk

Šajā sezonā Valsts meža dienests (VMD) ir novērtējis, ka Latvijā ir 62 312 bebri, pagājušajā sezonā tie bija 63 213 bebri. Šie dati rāda, ka bebru populācijai ir tendence nedaudz samazināties, kas ir labvēlīgi mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, portālam "Delfi" stāsta Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Ēriks Ozols.

Foto: Bebra nograuzts bērzs Ogres novadā. "Delfi"

Sākot no 2009./2010.g. medību sezonas, kad bija sasniegta bebru populācijas kulminācija – 89 474 bebri, pēdējo 12-13 gadu dati rāda, ka bebru populācija pakāpeniski samazinās mērķtiecīgu medību rezultātā, lai samazinātos postījumi cilvēku saimnieciskajām interesēm.

Pagājušajā sezonā – 2021./2022.gads – ir nomedīti 24 414 bebri. Šis sezonas dati vēl nav apkopoti, jo jaunā medību sezona nav beigusies, tomēr pēdējos 10 gados Latvijā ik gadu tiek nomedīti 22000 – 30000 bebru, norāda Ozols.

Taujāts, ko darīt zemes īpašniekam, lai cīnītos ar bebriem savā īpašumā, Ozols atgādina, ka medību tiesības pieder zemes īpašniekam, un zemes īpašnieks uz savas zemes var medīt medību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Viņš pats var nokārtot mednieku eksāmenu, saņemt mednieka apliecību, un tas jau dod viņam tiesības bebrus uz savas zemes medīt pašam.

Tāpat zemes īpašnieks var noslēgt medību tiesību nodošanas līgumu ar tuvāko mednieku kolektīvu, un šajā līgumā konkrēti atrunāt mednieku kolektīva pienākumus saistībā ar bebru medībām.

Ja zemes īpašnieks pats nav mednieks, un viņam nav līguma ar mednieku kolektīvu par medību tiesību nodošanu, tādā gadījumā zemes īpašnieks var rakstīt pilnvarojumu kādam pazīstamam medniekam, ka viņš pilnvaro šo mednieku uz savas zemes medīt bebrus, jeb medīt medību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – visus nelimitētos dzīvniekus.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !