Foto: LETA
Latvijā jau 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu meklēšana un izpēte, kas Valsts kontrolei liek secināt, ka Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību.

Revīzijas iestāde portālu "Delfi" informēja, ka Valsts kontrole beigusi pētīt, kā Latvijā notiek tādu derīgo izrakteņu pārvaldīšana kā dolomīts, ģipšakmens, kaļķakmens, smilts, kūdra, māls, pazemes ūdeņi, ogļūdeņraži un citi.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka atzina, ka valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai.

"Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība," skaidroja Vilka.

Var apdraudēt būvniecības nozari

Valsts kontrole norāda, ka bez valsts politikas, stratēģiska ilgtermiņa redzējuma un ar nepilnīgu derīgo izrakteņu ieguves uzraudzību var tik apgrūtināta dažādu nozaru, piemēram, būvniecības, turpmākā darbība un attīstība.

"Tas ir īpaši svarīgi pašlaik, kad tiek īstenoti vairāki lieli valsts nozīmes infrastruktūras būvniecības projekti un sagaidāms būtisks būvmateriālu izejvielu pieprasījuma pieaugums," pauž revidenti.

Neefektīvi izmantots nodoklis

Tāpat Valsts kontrole norāda, ka otrreizējo materiālu izmantošanas apjoms, kas Latvijā veido 6% no kopējā patēriņa 2021. gadā, divas reizes atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja – 12%, jo valstī nav pietiekami veicināta otrreizējo izejvielu izmantošana un primāro izejvielu – neatjaunojamo derīgo izrakteņu – ieguves mazināšana.

"Galvenais ekonomiskais līdzeklis pārstrādes tirgus attīstības veicināšanai ir dabas resursu nodoklis (DRN), kura uzdevums ir ne tikai veicināt ražotāja atbildību, bet arī radīt stimulus izmaksu atšķirību samazināšanai starp primārajām un otrreizējām izejvielām, apliekot ar nodokli derīgo izrakteņu ieguvi. Latvijā līdz šim DRN likmes nav spējušas to efektīvi nodrošināt," pauž revidenti.

Vienlaikus iestādē piebilst, ka DRN aprēķina pareizības pārbaudes nav pietiekami efektīvas, jo Valsts vides dienests (VVD) pieprasa derīgo izrakteņu ieguvējiem iesniegt informāciju, kas jau ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā, kā arī pārbauda nodokļa nomaksu, lai gan tas ir VID uzdevums.

Nepilnības pašvaldību teritorijas plānojumos

Valsts kontrole revīzijā arī vērš uzmanību uz nepietiekami digitalizēto ģeoloģisko informāciju, kā dēļ Latvijā jau 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu meklēšana un izpēte. Līdz 2020. gadam bija plānots digitalizēt 90% no ģeoloģiskās informācijas sistēmā pieejamajiem datiem, tomēr realitātē ierobežotā finansējuma dēļ pašlaik digitāli pieejami vien 10%.

"Tas būtiski ierobežo tālāku zemes dzīļu resursu meklēšanu un izpēti, un nenotiek plānveidīga jaunu resursu apzināšana. Tas var arī negatīvi ietekmēt teritorijas attīstības plānošanu. Piemēram, pašvaldību teritorijas plānojumos neiekļaujot potenciālās derīgo izrakteņu ieguves vietas, pastāv iespēja, ka šīs vietas vai to apkārtni apbūvē pirms derīgo izrakteņu ieguves – tā racionāli neizmantojot pieejamos derīgos izrakteņus un radot dažādu teritoriju konfliktu situācijas," skaidro Valsts kontrolē.

Revidenti arī norāda uz nepilnībām Derīgo izrakteņu atradņu reģistrā, kurā ir ietverta informācija par derīgo izrakteņu atradnēm, kā arī Krājumu bilanci. "Patlaban informāciju reģistrā ievada manuāli, kas prasa lielu un ilgstošu valsts institūciju resursu patēriņu, kā arī rada kļūdas datu ievadē. Savukārt VVD un valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) nepietiekama sadarbība un arī kontroles nepilnības ietekmējušas Krājumu bilances jeb datu apkopojuma par derīgajiem izrakteņiem kvalitāti," teikts revīzijā.

Revidenti uzskata, ka elektroniski iesniegti pārskati par derīgo izrakteņu ieguvi ļautu savlaicīgāk atklāt kļūdas un ietaupīt VVD resursus. Savukārt tas, ka VVD nav pārbaudījis atsevišķu normatīvo aktu prasību ievērošanu, ietekmē Derīgo izrakteņu atradņu reģistra datu pilnīgumu par krājumiem. Piemēram, reģistrā nav aktuālas informācijas par atlikušo krājumu apjomu 131 derīgo izrakteņu ieguves vietā.

Datu apkopošanas metodikas nepilnību dēļ pēc revidentu aplēsēm Krājumu bilancē par 2021.gadu nav datu par pieejamajiem būvmateriālu izejvielu derīgajiem izrakteņiem 65,40 miljonu kubikmetru jeb 16,4% apmērā, kā arī par kūdras un sapropeļa atlikumiem 8,87 miljonu tonnu jeb 10,3% apmērā.

"Nodrošināt pilnīgu informācijas pieejamību, lai varētu izstrādāt datos balstītus kvalitatīvus attīstības plānošanas dokumentus zemes dzīļu izmantošanā un mērķtiecīgi plānot to izmantošanu ilgtermiņā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un tās resorā esošo institūciju – VVD un LVĢMC – atbildība, un valsts pārvaldes efektīvākai darbībai ir jāuzlabo informācijas aprite starp šīm institūcijām," mudina Valsts kontrole.

Risks paplašināt degradētās teritorijas

Revidenti arī norāda, ka nepietiekams regulējums ieguves vietu rekultivācijai rada risku palielināties degradētām teritorijām, tostarp, ja derīgo izrakteņu ieguvējs nepilda savu pienākumu rekultivēt jeb sakārtot ieguves vietu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas. Piemēram, no 128 derīgo izrakteņu ieguvējiem revīzijā identificēti 39 likvidēti uzņēmumi, kas nav rekultivējuši kopumā 51 ieguves vietu. Turklāt katru gadu palielinās izmaksas degradēto ieguves vietu sakārtošanai.

Revidenti stāstīja, ka Latvijā apzināto degradēto kūdras ieguves vietu rekultivācijas izmaksas 2016. gadā veidoja ap 14 miljoniem eiro, bet, ņemot vērā inflāciju, 2022. gadā pēc revidentu aplēsēm šīs izmaksas veido jau 20 miljonus eiro. "Ja izrakteņu ieguvējs nebūs izpildījis pienākumu rekultivēt ieguves vietu, tad izmaksas būs jāsedz zemes īpašniekam. Jāmin, ka lielākā daļa kūdras ieguves vietu pieder valstij vai pašvaldībām," pauda revidenti.

Vienlaikus Valsts kontrole norādīja, ka patlaban normatīvais regulējums nenosaka kritērijus derīgo izrakteņu ieguves atzīšanai par pabeigtu, tāpat rekultivācijas procesa pārraudzība ir noteikta vispārīgi, bet prasība veidot finansiālu nodrošinājumu rekultivācijai nav noteikta.

"Paradoksāli, ka ieguves vietas rekultivācijas uzsākšanas brīdi faktiski zina tikai derīgo izrakteņu ieguvējs, bet derīgo izrakteņu ieguvējam nav noteikts pienākums par to informēt atbildīgās institūcijas. Turklāt lielākā daļa derīgo izrakteņu ieguvēju, tostarp pašvaldības, laicīgi neplāno līdzekļus ieguves vietas rekultivācijai – no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un pašvaldībām 87% uzņēmumu un neviena pašvaldība gada pārskatos nav uzrādījusi uzkrājumus rekultivācijai," informēja Valsts kontrolē.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam rekultivāciju pārrauga pašvaldības, bet tām ir dažāda izpratne par uzraudzību. Revīzijā ir identificētas 254 derīgo izrakteņu ieguves vietas, kurās vairs nedrīkst iegūt derīgos izrakteņus, bet šīs vietas nav rekultivētas, tajā skaitā 140 vietās ieguvi nedrīkst veikt jau vairāk nekā desmit gadus.

Kopumā revīzijā VARAM, VVD un LVĢMC sniegti 13 ieteikumi, kuru izpildes termiņš ir 2027. gada janvāris.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!