'Dievam nevajag degvielu' un 'Ziemassvētki ir latviski', svētkos uzsver Vanags

Sprediķa iesākumā viņš atgādināja, ka Ziemassvētkos ir noslēpums, turklāt tie mums saistās vispirms ar prieku. Šim Ziemassvētku prieka mīklas atminējumam pavedienu var dot eglīte, ko mēs pušķiojam svētku priekšvakarā. Liesmiņās mirdzošajai eglītei ir iespaidīgs pirmtēls – Mozus, iedams pa tuksnesi, ierauga degošu ērkšķu krūmu, kurš deg, bet nesadeg. Un tas viņu pārsteodz, jo Mozus zina, ka malka, kad deg, tā sadeg. Katra viņam zināmā degviela sadeg. Kas tas ir? Tā ir zīme. Un ko šovakar tā var pateikt mums, vaicāja garīdznieks.

"Ja kāds jautātu, kas ir Dievs, ko jūs teiktu? Visparastākā atbilde būtu – Dievs ir augstākā būtne. Un ziniet, no tā nekļūst priecīgi. Dievs ir kaut kur augstu, līdz kurienei ir tāls un grūts ceļš. Antīkajā pasaulē domāja, ka augstu – tas ir aiz mākoņiem, Olimpa kalna virsotnē. Pirmie Padomju kosmonauti devās pēc Dieva kosmosā un ziņoja, ka neesot viņu redzējuši. Cilvēce sūta kosmosā zondes un ieliek tajās informāciju par Zemi un par cilvēkiem, tās ceļo ārpus Saules sistēmas robežām, bet nav ziņu, ka tās būtu sasniegušas Dievu. Tad varbūt Dieva nemaz nav?" sprediķī teica Vanags.

"Tas var dot atvieglojuma sajūtu, jo katra būtne pasaulē ieņem savu vietu barības ķēdē. Ja Dievs ir augstākā būtne, tad mums ir maz izredžu tādā konkurencē. Jūs varbūt atceraties, kā sprieda franču filozofs Žans Pols Sartrs: "Ja Dievs ir, tad es neesmu brīvs, bet es esmu brīvs, tātad Dieva nav". Var iebilst, cik brīvs ir cilvēks no savām tieksmēm, kas pat pašam nepatīk, taču galvenā Sartra kļūda ir tā, ka viņš nav kā Mozus ievērojis, ka ērkšķu krūms nesadeg," teica Vanags, piebilstot, ka tas nozīmē – "Dievam nevajag degvielas, Dievs nav no pasaules, viņš nav augstākā būtne barības ķēdē, viņš vispār nav būtne – Dievs ir pats esmes akts, tās avots, kurā mēs visi dzīvojam, rosāmies un esam".

Vanags sacīja, ka, lai uz to norādītu, Baznīcā svin Ziemassvētku oktāvu – astoņas dienas, tā norādot uz pārpasaulīgo, to, kas nav no pasaules. "Dievam neko nevajag no pasaules, Dievam neko nevajag no tevis. Viņš negrib tev atņemt brīvību, tu vari to paturēt, ja nu vienīgi tu pats atzīsi, ka uzticēt savu brīvību Dievam, tas ir labākais lēmums, labākais tavas dzīves scenārijs un pats to viņam piedāvāsi. Tad viņš savā bezcēloņa laipnībā to pieņems," teica LELB arhibīskaps.

"Taču, ja Dievs nav no pasaules, tad viņu neaizsniegs pat vistālākā zonde, viņu nesasniegs meklētājs, ceļagājējs. Un arī tas neizklausās priecīgi. Dievam no manis neko nevajag – tas drīzāk uzvēdī skumjas. Kas ir prieka noslēpums?"

"Ļoti labi, ka Dievam no mums neko nevajag. Priecāsimies un līksmosimies par to, jo tas nozīmē, ka viņš negrib ar mums manipulēt, viņam no tā nav nekāda labuma. Dievam no mums neko nevajag, tāpēc viņš mīl nesavtīgi. No tīras mīlestības nāca Ziemassvētki, Dievs Bētlemē piedzima kā cilvēks, lai tuvotos mums, lai dāvinātu mums sevi," viņš teica.

"Dievs nav sniegota virsotne aiz mākoņiem, kura jāsasniedz ar pūlēm un briesmām. Dievs ir, teiksim, helikoptera pilots, kurš meklē vietu, kur nolaisties – tavā dvēselē, tavā dzīvē. Viņš ir tepat, to Ziemassvētkos jūtam ar katru šūnu. Prieka noslēpums ir Dieva tuvošanās, un, ja esi kristīts, tad nosēšanās laukums jau ir izveidots, tad tikai vajag to attīrīt no lūžņiem un drazām, lai Dievs varētu piezemēties," teica garīdznieks.

"Ziniet, mūsu senči rīkoja mēslu talkas – viņi no pieredzes zināja, ka kopīgiem spēkiem ir vieglāk dabūt mēslu čupas no kūts laukā. Un tā arī mēs Ziemassvētku vakarā sanākam kopā, lai attīrītu dvēseles un sagatavotu vietu Kristum – visi kopā, cits citam palīdzot ar dziesmām, ar lūgšanām. Kopīga lūgšana un dziesma ļoti palīdz. Ne tikai Ziemassvētkos, bet visu mūžu baznīca ir tur, kur Dieva ļaudis cits citam palīdz turēt sirdi tīru Dievam. Ja sirds ir tīra Dievam, tajā ienāk debesu prieks," viņš teica.

Vanags uzsvēra, ka Ziemassvētki ir ne tikai priecīgi, bet arī ļoti, ļoti skaisti, minot, ka arī, apdomājot savu dzīvi, viņš secinājis, ka pie Kristus viņu aizvedis tieši skaistums – vispirms baznīcu skaistums, baznīcā tapusī mūzika un mākslas darbi.

"Visvairāk mani valdzināja Kristus personība un viņa labā vēsts. Un pamazām es mācījos saprast, ka tā veido un caurstrāvo visu – kultūru, attiecības, dzīves uztveri un tikumus sabiedrībā, kurā es dzīvoju," teica garīdznieks.

"Necilam ērkšķu krūmam, uz kuru ceļinieks pat nepaskatās, Dieva klātbūtne lika iemirdzēties pārpasaulīgās liesmās, kas to izgaismoja, bet nesadedzināja. Un gadu no gada Ziemassvētkos parastas, adatainas eglītes iedegas kā tas ērkšķu krūms, lai aicinātu pamanīt brīnumu, un doties tam tuvāk, lai tevī, parastā cilvēkā iemirdzas pārpasaulīga gaisma," viņš teica.

Adventa tirdziņš tepat Doma laukumā ir ierindots starp skaistākajiem Eiropā (..), teica Vanags, atgādinot, ka cilvēku ir tik daudz, ka grūti izspraukties – viņi sarunājas, fotografējas, mielojas un acīmredzami izbauda skaisto vidi. Pilnīga Ziemassvētku ainava, viņš teica.

"Tā ir nesavtīgās mīlestības izpausme, ka Kristus dzimšana nāk ar skaistumu. Ziniet, skaistums nevienu neapdraud. Droši vien būtu citādi, ja tā nāktu ar to, kas ir patiess daudzi tūlīt sasparotos tev ir sava patiesība man sava (..), vēl vairāk pretotos ja Dieva piedzimšana tuvotos ar to, kas labs – vai tu saki, ka es esmu slikts, kas tu tāds, lai man teiktu, ka es daru nepareizi," teica Vanags, piebilstot, ka "Ziemassvētki neko nepavēl un neko neaizliedz – tie dāvina. Bez nopelna, bez nosacījumiem vai manipulācijām – tie nav vardarbīgi. Tie izlej savu skaistumu pār labiem un ļauniem, pār taisniem un netaisniem. Kādu tas savaldzinās un viņš pievērsīsies skaistuma avotam, lai tuvāk to aplūkotu. Un mēģinot attīrīt skatu viņš nonāks pie tā kas ir patiess un kas ir labs".

"Mēs kļūstam pilnīgi dzīvi, kad Kristus skaistums mūs apstādina, sauc vārdā, izredz un sūta ar uzdevumu pasaulē – tā ir Ziemassvētku dāvinātā iespēja, kas dzīvi dara pilnīgu un nāvi dara jēgpilnu," viņš sacīja.

"Ziemassvētki ir latviski. Es gadu no gada esmu gaidījis, vai beidzot nepārstās mocīt un mezglot latviešu valodu un runāt par kristīgajiem Ziemassvētkiem un latviskajiem Ziemsvētkiem. Lūk, paskatieties apkārt! Šie ir latviskie Ziemassvētki, latviskāku par tiem nekur nav – tos svinēja mūsu vecvecāki, un vecvecvecāki, un cik tālu vien spējat izsekot saviem radurakstiem. Vai meklējat latviskos ziemassvētkus? Te tie ir!", teica Vanags.

Latviskuma saknes sniedzas dziļi Kristus dzimšanas notikumā un ir uzņēmušas sevī to, kas tajā skaists, patiess un labs, tāpēc sviniet, baudiet un neraizējieties! Lūk, skaistais, pilnīgais Ziemassvētku prieks, ko es vēlu katram cilvēkam sveicinot: priecīgus, latviskus Ziemassvētkus, skaistus Kristus dzimšanas svētkus, teica Vanags.