Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss trešdien oficiāli iepazīstināja ar saviem priekšlikumiem par jauno Bundesvēra rekrutēšanas modeli.
13 gadus pēc obligātās karaklausības atcelšanas, pateicoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, Vācija bijusi spiesta atgriezties pie debatēm, kā novērst armijas personālsastāva samazināšanās tendenci.
Tomēr Pistoriusa piedāvātais plāns neparedz 2011. gadā atceltās obligātās karaklausības atjaunošanu.
"Mēs vēlamies jaunu modeli, kas pirmām kārtām paļaujas uz brīvprātīgu iesaisti, taču satur arī obligātus elementus, ja nepieciešams," teikts dokumentā, kurā izklāstīti Aizsardzības ministrijas priekšlikumi.
Jauniešiem būs obligāti jāaizpilda anketas par to vēmi un spējām iestāties dienestā. Pamatojoties uz šīm anketām Bundesvērs pēc medicīniskas apskates atlasīs vispiemērotākos un motivētākos kandidātus.
"Mēs vēlamies vislabākos un vismotivētākos," iepazīstinot ar saviem priekšlikumiem, uzsvēra Pistoriuss.
Anketas tiks nosūtītas arī sievietēm, taču viņām tās nebūs jāaizpilda obligāti.
"Jaunais modelis ietver sešus mēnešus ilgu militāro sagatavošanas dienestu ar 17 mēnešus ilga brīvprātīga papildu karadienesta iespēju," teikts dokumentā.
Kanclera Olafa Šolca pārstāvēto sociāldemokrātu pārstāvis Johanness Arlts ministra priekšlikumus nosaucis par "ļoti gudru politisko iniciatīvu", jo nepieciešams stiprināt Vācijas aizsardzības spējas, kā arī sniegt ieguldījumu NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā.
Taču viņš norādījis uz strukturālajām problēmām, kas radušās pēc obligātās karaklausības atcelšanas.
"Mums nav nekāda pārskata, kas valstī dzīvo, kas ir spējīgs veikt nacionālās neatliekamās palīdzības vai karadienestu," atzina Arlts, piebilstot, ka nepieciešams "atjaunot iesaukšanas sistēmu un stiprināt rekrutēšanas iespējas".
Sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" (DW) viņš norādīja, ka jaunajā plānā nepieciešams iekļaut reālus stimulus, kas veicinātu vācu jauniešu pieteikšanos karadienestam.
Savukārt liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) pārstāvis Nils Grinders DW atzinis, ka viņa pārstāvētā partija ir apmierināta ar obligātās karaklausības atcelšanu un uzskata, ka priekšroka dodama brīvprātības principam.
Pēdējos gados Bundesvērs cieš no rekrūšu nepietiekamības, un neskatoties uz dažādiem mēģinājumiem piesaistīt brīvprātīgos, bruņoto spēku personālsastāvs sarucis līdz 181 500 karavīriem.
Tikmēr saskaņā ar aplēsēm Vācijai ilgtermiņā, lai pildītu savas saistības pret NATO, nepieciešami 460 000 karavīru, no kuriem 200 000 atrastos aktīvajā dienestā, bet pārējie veidotu rezervi.
Arlts izteicās, ka sākotnēji gadā varētu rekrutēt aptuveni 40 000 vīru, bet iesaukt 10 000, piebilstot, ka ideāli būtu, ja katru gadu šis skaits pieaugtu.
Vienlaikus viņš atzina, ka Bundesvēram nav pietiekami daudz armijas novietņu šī kontingenta izvietošanai.
Arī opozīcijā esošo kristīgo demokrātu pārstāve Zērapa Gilnere, izteikusies, ka "šis plāns ir nepieciešams, jo Eiropu sasniedzis karš. Mums jābūt gataviem sliktākajam scenārijam."
Tomēr CDU turpinās uzstāt uz obligātās karaklausības atjaunošanu, jo pašreizējie mēģinājumi uzlabot situāciju ir vārgi un aizsardzības ministram būtu jāizrāda lielāka drosme, atzina Gilnere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!