Foto: AFP/Scanpix/LETA

Zviedrijas parlamentā otrdien tiks rīkots neuzticības balsojums tieslietu ministram Morganam Juhansonam, kas var novest pie valdības krīzes dažas nedēļas pēc tam, kad valsts iesniedza pieteikumu uzņemšanai NATO.

Potenciālā krīze var notikt nepilnu gadu pēc tam, kad Zviedrijas valdība tika gāzta, bet jau pēc dažām nedēļām tika izveidota no jauna.

Balsojumu, kas paredzēts plkst.12 (plkst.13 pēc Latvijas laika), ierosināja galēji labējā partija "Zviedrijas Demokrāti", kas vaino tieslietu ministru nespējā iegrožot augošo bandu vardarbību.

"Mēs esam sasnieguši punktu, kur vienīgais svarīgākais kriminālpolicijas pasākums ir panākt Morgana Juhansona pirmstermiņa atkāpšanos," pagājušonedēļ parlamentā paziņoja "Zviedrijas Demokrātu" deputāts Henriks Vinge.

Liberālkonservatīvā "Moderātu koalīcijas partija", "Liberāļi" un "Kristīgie demokrāti" paziņoja, ka atbalstīs neuzticības izteikšanu.

Šīm četrām opozīcijas partijām kopā ir 174 deputātu vietas parlamentā, bet tām vajag vēl vienu balsi, lai priekšlikums par neuzticības izteikšanu tiktu pieņemts.

Ja parlaments nobalsos pret Juhansonu, tas nozīmēs viņa atcelšanu no ministra amata. Premjerministre Magdalēna Andešone ir likusi saprast, ka tas nozīmēs arī viņas atkāpšanos, kas izraisīs jaunu valdības krīzi.

Andešone paziņoja reportieriem, ka valdības lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, tātad neuzticības balsojums Johansonam būtu arī neuzticības balsojums valdībai.

"Tuvu mums notiek karš, mēs esam ļoti jutīgā stāvoklī mūsu kandidēšanas uz NATO kopā ar Somiju dēļ," ceturtdien sacīja Andešone. "Radīt situāciju ar politisku jucekli un nedrošību ir pilnīgi bezatbildīgi."

Tā kā trūkst tikai vienas balss, izšķiroša loma var būt bijušajai Kreisās partijas biedrei Aminei Kakabavei, kas kopš 2019.gada ir neatkarīga deputāte.

Amine Kakabave jaunībā bijusi Irānas kurdu partizānu grupējuma locekle. Viņa ir izpelnījusies uzmanību laikā, kad Zviedrijas ieceri iestāties NATO bloķē Turcija, apsūdzot Zviedriju patvēruma došanā kurdu partizānu grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) dalībniekiem.

Kopš pagājušajā nedēļā tika paziņots par gaidāmo neuzticības balsojumu, Kakabave ir paziņojusi, ka viņa mēģinās panākt valdošās Sociāldemokrātiskās partijas solījumu nepakļauties Turcijas prasībām ceļā uz NATO, citādi viņa grasās balsot pret Juhansonu.

Kakabave pirmdien pavēstīja raidsabiedrībai SVT, ka viņa vēl nav izlēmusi, kā balsot.

Analītiķi ir norādījuši, ka pat Andešones demisijas gadījumā viņa paliks premjerministra amatā, vadot pagaidu valdību, jo septembrī ir paredzētas parlamenta vēlēšanas.


Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!