Foto: AFP/Scanpix/LETA
Zviedrijas valdība valsts bruņotajiem spēkiem ir devusi oficiālu uzdevumu gatavoties militārajai klātbūtnei Latvijā, ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

Kristersons informēja, ka sarunā ar Latvijas premjeri galvenā uzmanība pievēsta sadarbībai Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Kristersons pateicās par Latvijas atbalstu, lai Zviedrija iestātos NATO. Puses pārrunāja arī kopīgās drošības problēmas, atzīmējot Latvijas un Zviedrijas potenciālu plašākai ekonomiskajai sadarbībai.

Zviedrijas premjers pieminēja, ka pagājušā gadsimta 80. gados viņš aktīvi iesaistījās politikā, laikā, kad solidaritāte ar "drosmīgajiem brīvības cīnītājiem" Latvijā un citās Baltijas valstīs, bija svarīga Zviedrijas tā laika politiskās identitātes daļa. Viņš uzsvēra, ka pēc Padomju savienības sabrukuma diplomātisko attiecību atjaunošana starp Latviju un Zviedriju bija svarīga prioritāte.

"Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm, kas nodibināja diplomātisko klātbūtni Baltijas valstīs, apliecinot mūsu apņemšanos veicināt brīvību Baltijas jūras krastos. Šodien mēs vēl vairāk stiprinām divpusējās attiecības star Latviju un Zviedriju," uzsvēra Kristersons.

Viņš atzīmēja, ka gan Zviedrijas, gan Latvijas galvenā prioritāte ir atbalstīt Ukrainas cīņu par brīvību. Ņemot vērā intensīvos Krievijas gaisa un raķešu uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai, viņaprāt, ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem jāizskata visas pieejamās iespējas, lai nodrošinātu Ukrainai lielāku skaitu munīcijas un pretgaisa aizsardzības līdzekļiem. Viņš arī pieminēja apstiprināto ASV palīdzības paketi Ukrainai, kas ir atzinīgi vērtējams apliecinājums ASV apņēmībai atbalstīt Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas drošība ir arī ES un ASV drošība.

Zviedrijas premjers uzsvēra, ka Baltijas jūras reģionu ietekmē Krievijas hibrīdkarš, tostarp kiberuzbrukumi, dezinformācija, piespiedu migrācija, uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai. Viņš norādīja, ka gan Latvija, gan Zviedrija šos draudus uztver nopietni.

Viņš norādīja, ka Latvijas un Zviedrijas pārstāvji piedalās kiberaizsardzības mācībās "Locked Shield", kas notiek Tallinā, Igaunijā. Zviedrijas premjerministrs pastāstīja, ka gandrīz divus gadus Zviedrija ir cieši sadarbojusies ar NATO, lai nodrošinātu Zviedrijas bruņoto spēku militāro integrāciju aliansē. Viņš uzsvēra, ka ceturtdien starp Zviedriju un NATO tiks parakstīta Kopīgā militārās integrācijas deklarācija, tādējādi Zviedrija formāli šo integrāciju ir noslēgusi.

"Zviedrija ir gatava uzņemties atbildību par kolektīvo atturēšanu un aizsardzību. Pirms dažiem mēnešiem es paziņoju, ka Zviedrija apsver iespēju uz Latviju nosūtīt samazināta apmēra bataljonu. [..] Mēs esam gatavi sniegt savu ieguldījumu NATO gaista telpas aizsardzības jomā un Eiropas pretgaisa aizsardzības jomā," sacīja Kristersons.

Viņš uzsvēra, ka ceturtdienas rītā valdība Zviedrijas bruņotajiem spēkiem uzdeva plānot un sagatavoties Zviedrijas samazināta apmēra mehanizētā bataljona iesaistīties sauszemes spēkos Latvijā. Paredzēts, ka pirmās mehanizētās vienības Latvijā ieradīsies nākamā gada sākumā. Zviedrijas mehanizētajā bataljonā ietilps arī kājnieku kaujas mašīnas "CV90" un "Leopard 2" tanki.

"Spēku komplektēšana izskatās ļoti labi. Cilvēkiem patīk doma par piedalīšanos misijā Latvijā. Zviedrijā ir liela interese un skaidra motivācija piedalīties un dot savu ieguldījumu. Kopā ar mūsu Latvijas draugiem un kolēģiem, mēs padarām Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu un visu NATO daudz drošāku," uzsvēra Kristersons.

Latvijas premjere uzsvēra, ka Krievijas agresija pret Ukrainu 2022. gadā ir būtiski mainījusi drošības situāciju Eiropā. Viņa uzsvēra, ka Latvija novērtē Zviedrijas gatavību sniegt ieguldījumu kolektīvajā atturēšanā un aizsardzībā. Siliņa sacīja, ka Baltijas jūras drošība ir daudz svarīgāka nekā agrāk.

"Mēs novērtējam Zviedrijas lēmumu nosūtīt savu kontingentu NATO kaujas grupu sabiedroto spēku sastāvā. Mēs esam pagodināti un gatavi uzņemt. Mēs kopīgi strādājam kopējās drošības labā. Mēs ceram uz ciešu sadarbību ar Zviedriju, gatavojoties dalībai jūlijā gaidāmajam NATO samitam Vašingtonā. Latvijai ir četras prioritātes – atturēšanas un aizsardzības stiprināšana, reģionālo aizsardzības plānu īstenošana, atbalsts militārās rūpniecības attīstībai, Krievijas ierobežošana," pauda Latvijas Ministru prezidente.

Viņa akcentēja, ka Latvija ir ieinteresēta vairāk piesaistīt Zviedrijas investīcijas, īpaši ostas rūpniecības projektos, atjaunojamās enerģijas, digitālās un militārās rūpniecības jomā. Siliņa uzsvēra, ka Krievija neatsakās no savām imperiālistiskajām ambīcijām, tāpēc kopīgi attīstīt militārās spējas un rūpniecību kļūst arvien svarīgāk.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!