Izspūruši mati, steigā uzmestas drēbes, meikaps praktiski nekāds un daļēji piekrauts koferis, kam sīko kabatu rāvējslēdzēji nav aizvilkti līdz galam – ar sīkumiem krāmēties ir lieki, jo laika atskaite ir sākusies. Paniski skriedama, Glorija vienlaikus spaida taksometra aplikāciju un skatās, vai sakritības pēc uz ielas nestāvēs kāds, kurš varētu uzņemt pasažieri un aizvest līdz slepenai tikšanās vietai pierobežā, neuzdodot liekus jautājumus.
Šis beidzot ir jautājums, kur veiksme stāv bijušās politiķes pusē – tieši kāds noskrandis "Pasāts" stāv ielas malā, kamēr šoferis iegrimis telefona ekrānā. Automašīnai uz sāna pavisam svaigi uzlīmēta kārtējā fiktīvā SIA nosaukums – var redzēt, ka vadītājs darbu sācis nesen, jo uzlīme nav pat tuvu tik nolietota, cik mašīna. Daudz nevaicādama, sieviete atrauj aizmugurējās durvis. Vispirms ielido iekšā koferis, pēc tam pati, kliedzot "brauc, brauc, brauc, brauc!"
Vīrietim aiz straujās notikumu attīstības gaitas izkrīt telefons no rokas, bet viņš saprot, ka lieta nopietna. Izķeksēs to no vadītāja sēdekļa sāna nedaudz vēlāk. Tiekot ārpus Rīgas un saprotot, ka operācija "Slazds" vai nu vēl nav iedarbināta, vai netiks iedarbināta vispār, nedaudz atlaiž arī pulss un var izvērtēt līdzi paņemtās lietas koferī. "Velns… Sasodīts… Jēziņ… Klau… Man kauns sacīt, taču es neiepakoju līdzi maku. Man nav naudas, bet galamērķī ir jātiek, nav citu variantu.
Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.
Пожалуйста, подождите!
Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...
Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv
Подпишись и читай:
