Foto: Publicitātes foto

Latvija ir Eiropas dižkoku valsts. Ar savu koku bagātību esam otrie aiz Lielbritānijas. Līdz aizvadītā gada beigām datu sistēmā "Ozols" reģistrēti jau teju 14 800 un atklāti vairāk nekā 1400 jauni valsts nozīmes dižkoki. Viens no Latvijā pazīstamākajiem dižkoku pētniekiem Guntis Eniņš devās uz Lantes muižu Ropažos, lai padalītos ar savām zināšanām, kā pētīt kokus un kad tos varam saukt par dižkokiem.

Muiža pazīstama ar kritušo dižozolu, ko 1970. gadu sākumā Staņislavs Saliņš, kuru uzskata par dižkoku tēvu, bija izmērījis un nofiksējis. Pikāns: "Uz to brīdi Lantes dižozols bija trešais lielākais Rīgas rajonā. Mēs to saucam par olimpieti ar apkārtmēru 6,5 metri."

Netālu no tā atrodas 350 metrus garā Barona aleja. Un viena no versijām ir, ka tā stādīta reizē ar Lantes muižas būvniecību. Pikāns: "Es domāju, ka alejai varētu būt aptuveni 150 gadu. Tad ir daļa koku, kuri jau ir sasnieguši dižkoku statusu. To es sapratu lasot Gunta Eniņa grāmatas, arvien vairāk interesējoties par dižkokiem."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!