Kāpēc balanss starp infrastruktūru un zaļo vidi ir tik būtisks? Kāda veida pilsētas sekmē izaugsmi? Kāpēc ir svarīgi darbiniekiem nodrošināt zaļās oāzes – vides bez paātrinājuma un piesātinājuma? Kāda pilsēta spēj piesaistīt talantīgus cilvēkus, un kā vadītājiem mudināt darbiniekus mainīt paradumus? Sarunu cikla "Nākotne ir attieksme" septītajā epizodē ar savu viedokli un pieredzi dalās pilsētplānotājs un atvērto inovāciju kustības “VEFRESH” izpilddirektors Viesturs Celmiņš.
Tas, kas raksturo jebkuru lielpilsētu, ir stress. Lielā pilsētā ir nepārtraukts paātrinājums un pārsātinājums – tie ir dažādi trokšņi, cilvēku masas, reklāmas, kā arī dažādi apdraudējumi, tostarp arī risks uz ietves tikt apšļakstītam, kādai mašīnai iebraucot peļķē. Tāpēc ir būtiski atrast veidus, kā optimizēt sevi darbadienai.
"Lai tu atrastos darbavietā un aktīvi strādātu, tev ir nepieciešams balanss starp šo intensīvo vidi, kurā tu esi radošs, kurā tu esi izdarīgs, kurā tu kvalitatīvi veic savu darbu un esi efektīvs. Un tad ir šis rāmais," norāda Celmiņš. Pilsētām ir jāatrod veids, kā ļaut cilvēkam atgūties, nevis bēgt.
"Lai tu atrastos darbavietā un aktīvi strādātu, tev ir nepieciešams balanss starp šo intensīvo vidi, kurā tu esi radošs, kurā tu esi izdarīgs, kurā tu kvalitatīvi veic savu darbu un esi efektīvs. Un tad ir šis rāmais," norāda Celmiņš. Pilsētām ir jāatrod veids, kā ļaut cilvēkam atgūties, nevis bēgt.
"Labas pilsētas ir tās, kurās intensīvā, paātrinātā, pārsātinātā vide ir līdztekus rāmajai – rāmajām kabatām jeb oāzēm."
Raugoties uz globālajām korporācijām, jau tagad redzams, ka lielajos biznesa centros tiek likts milzīgs uzsvars uz balansu starp infrastruktūru un zaļo vidi. Darbinieki, kuri ikdienā ir augsta stresa apstākļos, burtiski pieprasa rāmās vietas, kur atjaunoties un sagatavoties darbiem. Kā uzsver Celmiņš, ir pierādīts, ka zaļo zonu klātesamība var mazināt trauksmes stāvokli par 10-15%.
"Zaļa pilsēta ir pievilcīga un konkurētspējīga pilsēta, kas aug visos rādītājos."
Lai gan pēdējos gados vērojams pozitīvs virziens, Rīgai vēl ir daudz darāmā. Tas nebūs ātri vai viegli. Sakārtot novecojušo mājokļu jautājumu, mainīt pilsētnieku pārvietošanās paradumus, atrast veidus, kā izmantot Daugavu – šie ir daži no risinājumiem, ko redz pilsētplānotājs. Artavu pilsētas attīstībā var sniegt arī uzņēmumu vadītāji – līderi var aktualizēt sasāpējušas problēmas un ar savu piemēru iedvesmot cilvēkus mainīt ieradumus. Bet visiem ir jārēķinās, ka cilvēki nav gatavi ilgi gaidīt – viņi vēlas dzīvot labāk tagad.
Vide: Yeko Photo Studio (11. novembra krastmala 35-72a)
