Eksperta padomi: kā un kad veikt elektroinstalācijas pārbaudi
Līdzīgi kā ejam pie ģimenes ārsta pārbaudīt savu veselības stāvokli, mums jāparūpējas arī par mājas “asinsriti” – elektroinstalāciju. Pārzinot savas elektrosaimniecības tehnisko stāvokli un regulāri to apsekojot, varam mazināt bīstamības riskus un pasargāt gan mājokļa iedzīvotājus, gan arī pašu īpašumu. Cik bieži un kā pareizi jāveic elektroinstalācijas pārbaudes un kādi ir biežākie “sarkanie karogi”, kas signalizē par to, ka pastāv kādi draudi, skaidro AS “Sadales tīkls” Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats.
Mājas elektrotīkla stāvoklis ir katra īpašnieka paša atbildība! Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumos ir teikts, ka ikvienam mājokļa īpašniekam vismaz reizi desmit gados ir jāveic elektroinstalācijas jeb iekšējā elektrotīkla pārbaude. Tas attiecas arī uz koplietošanas telpām, piemēram, daudzdzīvokļu namu kāpņu telpām. Diemžēl iedzīvotāju aptaujas “Elektrodrošības indekss” dati liecina, ka tikai aptuveni puse aptaujāto par šādu obligātu prasību ir informēta, bet vēl mazāk ir tādu, kas pārbaudes veic.
Kas ir elektroinstalācijas pārbaude?
Elektroinstalācijas pārbaudes būtu jāuztver kā pašsaprotama lieta, nevis apgrūtinājums. Tās tiek veiktas ar mērķi pasargāt no elektrotraumām, dzīvībai bīstamām situācijām un ugunsnelaimēm. Jānorāda, ka arī daudzas apdrošināšanas kompānijas pirms nekustamā īpašuma apdrošināšanas pieprasa šādus mērījumus.
Lai gan ikdienā mēs katrs pats varam parūpēties par savas elektrosaimniecības higiēnu, vizuāli novērtējot, piemēram, slēdžu, rozešu un elektroiekārtu tehnisko stāvokli, reizi desmit gados pārbaude jāuztic sertificētam elektriķim.
Elektriķis pārbaudes laikā izvērtē kopējo elektroinstalācijas tehnisko stāvokli – ar speciāliem mērinstrumentiem pārbauda elektrības vadus, novērtē drošības slēdžu stāvokli utt. Pēc pārbaudes veikšanas speciālists sagatavo oficiālu dokumentu – atzinumu par elektroinstalācijas tehnisko stāvokli, kā arī rekomendācijas, kā novērst nepilnības, ja tādas konstatētas.
Lai gan ikdienā mēs katrs pats varam parūpēties par savas elektrosaimniecības higiēnu, vizuāli novērtējot, piemēram, slēdžu, rozešu un elektroiekārtu tehnisko stāvokli, reizi desmit gados pārbaude jāuztic sertificētam elektriķim.
Elektriķis pārbaudes laikā izvērtē kopējo elektroinstalācijas tehnisko stāvokli – ar speciāliem mērinstrumentiem pārbauda elektrības vadus, novērtē drošības slēdžu stāvokli utt. Pēc pārbaudes veikšanas speciālists sagatavo oficiālu dokumentu – atzinumu par elektroinstalācijas tehnisko stāvokli, kā arī rekomendācijas, kā novērst nepilnības, ja tādas konstatētas.
“
Mēs aicinām sabiedrību būt prasīgākai – uzdot elektrospeciālistam visus neskaidros jautājumus un noskaidrot, kā vēl drošāk un efektīvāk ekspluatēt iekšējo elektroinstalāciju.
Kur meklēt speciālistu?
Viens no variantiem, kā atrast sertificētu elektrospeciālistu, ir darīt to ar interneta sludinājumu starpniecību. Daudzdzīvokļu māju iemītnieki var konsultēties arī ar nama apsaimniekotāju, kurš, visticamāk, varēs ieteikt kādu sev zināmu speciālistu. Pēc padoma un profesionāļu rekomendācijām var taujāt arī vietējā pašvaldībā.
Jebkuram namīpašniekam ir svarīgi, lai viņa izvēlētais speciālists būtu patiešām kompetents un zinošs, tāpēc lietderīgi pirms tam pameklēt atsauksmes, piemēram, interneta vidē.
Jebkuram namīpašniekam ir svarīgi, lai viņa izvēlētais speciālists būtu patiešām kompetents un zinošs, tāpēc lietderīgi pirms tam pameklēt atsauksmes, piemēram, interneta vidē.
“
Varam elektrospeciālistam palūgt uzrādīt kompetenci apliecinošus dokumentus – apliecības, sertifikātus. Pēc darbu veikšanas speciālistam ir jāspēj klientam sniegt rakstisku dokumentāciju, izskaidrot visas veiktās darbības, lēmumus un secinājumus, kā arī sniegt rekomendācijas.
Kas var liecināt par iespējamiem bojājumiem?
Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumos minētais punkts par pārbaudi, kas veicama ne retāk kā reizi desmit gados, nenozīmē, ka pārējā laikā varam par savas mājas elektroinstalāciju nelikties ne zinis un klaji ignorēt “sarkanos karogus”, kas var liecināt par kādiem bojājumiem. Biežākie indikatori:
- regulāra un neizskaidrojama drošības slēdžu atslēgšanās (“korķu izsišana”);
- strāvas noplūdes automātslēdžu nostrādāšana;
- nestabils spriegums, piemēram, traucēta elektroiekārtu darbība.
Būtiski arī ņemt vērā faktu, ka liela daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir novecojusi. “Vēsturiskajos namos, kas savulaik tika būvēti, vidējais ēku ekspluatācijas laiks tika paredzēts no 40 līdz 50 gadiem. Arī izveidotā elektroinstalācija tika paredzēta šādam laikam, bet ar vienu piebildi – ka nemainās elektroierīču lietošanas paradumi,” stāsta “Sadales tīkla” pārstāvis.
Elektroierīču lietošanas paradumi mūsdienās vairs nav salīdzināmi ar tiem, kas tika piekopti agrāk. Mēs vairs nespējam iztēloties savu dzīvi bez daudzām un dažādām elektroierīcēm. Ja atgriežamies, piemēram, trīsdesmit gadus senā pagātnē, elektrojaudas prasības ikdienā tolaik bija krietni piezemētākas. Šis ir viens no faktoriem, kas atstāj būtisku ietekmi uz mājas kopējās elektroinstalācijas tehnisko stāvokli.
Elektroierīču lietošanas paradumi mūsdienās vairs nav salīdzināmi ar tiem, kas tika piekopti agrāk. Mēs vairs nespējam iztēloties savu dzīvi bez daudzām un dažādām elektroierīcēm. Ja atgriežamies, piemēram, trīsdesmit gadus senā pagātnē, elektrojaudas prasības ikdienā tolaik bija krietni piezemētākas. Šis ir viens no faktoriem, kas atstāj būtisku ietekmi uz mājas kopējās elektroinstalācijas tehnisko stāvokli.
“
Elektroinstalācija, kas tiek ekspluatēta jau vairāk nekā 20 gadus, noteikti jāpārbauda sertificētam speciālistam, kurš tad arī sniegs rekomendācijas, vai elektroinstalācija daļēji vai pilnībā ir jāmaina.
Projekta “Esi elektrodrošs” ietvaros aicinājām lasītājus iesūtīt fotogrāfijas, kurās fiksēts elektrotīklu stāvoklis mājoklī, bet nav pārliecības, ka tur valda kārtība. Raksta turpinājumā piedāvājam aplūkot dažus no iesūtītajiem piemēriem, kurus izanalizējis “Sadales tīkls” elektrodrošības eksperts.
Plašāk par to, kas ir elektrodrošs mājoklis, lasiet šeit.
Plašāk par to, kas ir elektrodrošs mājoklis, lasiet šeit.
Jautājums: Ievācoties jaunajā dzīvoklī, konstatējām, ka iepriekšējie saimnieki bija izveidojuši mūzikas apskaņošanas sistēmu visā dzīvoklī – katrā telpā tumbas pie griestiem. Manā ģimenē tas nav aktuāli, šīs mūzikas tumbas nav vajadzīgas, bet tās tur vēl stāv, jo nesaprotam, vai var tā vienkārši nogriezt vadus un noņemt iekārtas. Vadi nāk no sienām.
Eksperta komentārs: Foto izskatās, ka skandas ir pieslēgtas spriegumam, jo deg indikācijas lampa. Pēc iesūtītajiem foto nav skaidrs, no kurienes skandām tiek nodrošināta sprieguma padeve. Sākotnēji nepieciešams atslēgt/atvienot sprieguma padevi skandām, un pēc tam var tās demontēt, vadus nogriezt un izolēt.
Eksperta komentārs: Foto izskatās, ka skandas ir pieslēgtas spriegumam, jo deg indikācijas lampa. Pēc iesūtītajiem foto nav skaidrs, no kurienes skandām tiek nodrošināta sprieguma padeve. Sākotnēji nepieciešams atslēgt/atvienot sprieguma padevi skandām, un pēc tam var tās demontēt, vadus nogriezt un izolēt.
Eksperta komentārs: Kopumā šeit viss izskatās labi, tomēr izvietoti tikai standarta automātslēdži. Ja šai iekšējai sadalnei pievienotas arī paaugstināta elektrodrošības riska telpas, piemēram, vannasistaba vai virtuve, ieteiktu uzstādīt arī strāvas noplūdes automātslēdžus. Tāpat arī slēdžus noteikti nepieciešams marķēt, lai plānoto darbu vai ārkārtas gadījumā operatīvi varētu tos atslēgt.
Jautājums: Vēl kopš remonta mums ir viens šāds mūžīgi nepabeigts gadījums. Vai te pastāv kāds risks? Manuprāt, šādi pēc remonta nepabeigtie darbi ir aktuāli daudziem.
Eksperta komentārs: Šāds risinājums nav drošs, un nepieciešams pēc iespējas ātrāk rozeti sienā nostiprināt. Savienojuma vietās, iespējams, ir pieejami atsegti vadi, kas šādā situācijā var būt bīstami, īpaši, ja mājās ir mazi bērni vai mājdzīvnieki. Tāpat, ņemot vērā, ka rozete nav nostiprināta, bet tiek izmantota, savienojuma vietas un vadi kustību dēļ var tikt bojāti.
Eksperta komentārs: Šāds risinājums nav drošs, un nepieciešams pēc iespējas ātrāk rozeti sienā nostiprināt. Savienojuma vietās, iespējams, ir pieejami atsegti vadi, kas šādā situācijā var būt bīstami, īpaši, ja mājās ir mazi bērni vai mājdzīvnieki. Tāpat, ņemot vērā, ka rozete nav nostiprināta, bet tiek izmantota, savienojuma vietas un vadi kustību dēļ var tikt bojāti.
Jautājums: Vai vadu izvilkšanas izskatam ir nozīme, ja viss pilda savu funkciju? Vai tomēr būtu pareizāk vilkt gofrās?
Eksperta komentārs: Elektroinstalācijas kabeļiem un citiem elementiem ir jābūt stingri nostiprinātiem. Ja visi elementi stingri tiek nostiprināti, gofrēta caurule nav nepieciešama. Caurules pamatuzdevums ir nodrošināt mehānisko aizsardzību.
Eksperta komentārs: Elektroinstalācijas kabeļiem un citiem elementiem ir jābūt stingri nostiprinātiem. Ja visi elementi stingri tiek nostiprināti, gofrēta caurule nav nepieciešama. Caurules pamatuzdevums ir nodrošināt mehānisko aizsardzību.
Jautājums: Vai lietus var “izsist korķus”?
Eksperta komentārs: Pastāv iespēja, ka lietus, ūdens un mitrums var izraisīt īsslēgumu, kā dēļ var tikt “izsisti korķi”. Ārpus telpām drīkst lietot tikai un vienīgi pagarinātājus un rozetes, kas tam paredzēti, ar atbilstošu marķējumu. Attēlā redzamajā situācijā, ja pagarinātājs saskartos ar mitrumu, varētu notikt ne tikai īsslēgums – pastāv risks gūt arī elektrotraumu.
Eksperta komentārs: Pastāv iespēja, ka lietus, ūdens un mitrums var izraisīt īsslēgumu, kā dēļ var tikt “izsisti korķi”. Ārpus telpām drīkst lietot tikai un vienīgi pagarinātājus un rozetes, kas tam paredzēti, ar atbilstošu marķējumu. Attēlā redzamajā situācijā, ja pagarinātājs saskartos ar mitrumu, varētu notikt ne tikai īsslēgums – pastāv risks gūt arī elektrotraumu.
Jautājums: Tā kā mājā siltais ūdens tiek sildīts ar caurplūdnieku, elektriķis uzlika strāvas noplūdes drošinātāju, kas aizsargā saistībā ar visu, kas ir ūdens. Uz šī paša drošinātāja ir uzlikta arī āra rozete, kam ir gan vienas fāzes, gan trīs fāžu ieeja. Āra rozetē ir regulāri iesprausts netīrā ūdens sūknis, kas ielaists kanalizācijas rezervuārā. Šis sūknis bieži šo drošinātāju “šauj ārā”, lai gan savienots viss ir pareizi. Kā jūs ieteiktu rīkoties?
Eksperta komentārs: Jāsaprot, vai strāvas noplūdes automātslēdzis ir uzstādīts visam īpašumam vai tikai konkrētām elektroierīcēm. Ja strāvas noplūdes automātslēdzis nostrādā, tas ir pirmais indikators, ka nepieciešams veikt elektroierīču tehniskā stāvokļa pārbaudi. Iespējams, ūdenssūknim ir izolācijas bojājums. Diemžēl gadījumi, kad elektrotraumas tiek gūtas saskarē ar bojātiem ūdenssūkņiem vai to labošanas laikā, nav retums.
Eksperta komentārs: Jāsaprot, vai strāvas noplūdes automātslēdzis ir uzstādīts visam īpašumam vai tikai konkrētām elektroierīcēm. Ja strāvas noplūdes automātslēdzis nostrādā, tas ir pirmais indikators, ka nepieciešams veikt elektroierīču tehniskā stāvokļa pārbaudi. Iespējams, ūdenssūknim ir izolācijas bojājums. Diemžēl gadījumi, kad elektrotraumas tiek gūtas saskarē ar bojātiem ūdenssūkņiem vai to labošanas laikā, nav retums.
Jautājums: Labdien! Nesen ievācāmies jaunā mājoklī un, gaidot apkures sezonu, sildījāmies ar vairākiem eļļas sildītājiem. Lai arī katrs no eļļas sildītājiem ir ar 1200 W jaudu, ieslēdzot tējkannu, mums regulāri izšāva galveno strāvas drošinātāju. Šobrīd elektrības skapī mums ir 16 A automāti un ienākošais kabelis ir alumīnija. Vai problēma ir ienākošā kabeļa jaudā un jāmaina tas, vai arī pietiek ar automāta nomaiņu uz vairāk ampēru?
Eksperta komentārs: Problēmas nav, vienkārši, ja bija vairāki eļļas sildītāji, tā ir normāla parādība. Ja kādā brīdī paralēli darbojās vairāki eļļas radiatori ar jaudu 1,2 kW, kas ir 5,2 A, un tējkanna (parasti 1,8–2 kW), kas ir aptuveni 9A, summāri tika pārsniegta galvenā drošības slēdža paredzētā slodze, kas ir 16 A, un drošības slēdzis atslēdzās. Pamodelējot situāciju, secinām, ka pietika ar diviem eļļas radiatoriem un tējkannu, kas ieslēgti vienlaicīgi, lai drošības slēdzis atslēgtos.
Eksperta komentārs: Problēmas nav, vienkārši, ja bija vairāki eļļas sildītāji, tā ir normāla parādība. Ja kādā brīdī paralēli darbojās vairāki eļļas radiatori ar jaudu 1,2 kW, kas ir 5,2 A, un tējkanna (parasti 1,8–2 kW), kas ir aptuveni 9A, summāri tika pārsniegta galvenā drošības slēdža paredzētā slodze, kas ir 16 A, un drošības slēdzis atslēdzās. Pamodelējot situāciju, secinām, ka pietika ar diviem eļļas radiatoriem un tējkannu, kas ieslēgti vienlaicīgi, lai drošības slēdzis atslēgtos.
Eksperta komentārs: Bīstamas elektroinstalācijas piemērs! Ja pareizi saprotu, pienākošais zemējuma vads ir nogriezts un netiek izmantots. Ir izmantoti neatbilstoša šķērsgriezuma un krāsu koda marķējuma pārvienojuma vadi. Neatbilstošā šķērsgriezuma pārvienojuma dēļ vadi sākuši kust, radot potenciālu elektrotraumu un ugunsgrēka izcelšanās risku.
Projekts sadarbībā ar:
Saturs:
"Delfi Brand Studio"
Izstrāde:
Krišjānis Bušs
MEDIJU KOMUNIKĀCIJAS EKSPERTS:
Ieva Zeibote
Foto:
"Sadales tīkls" un "Shutterstock"
Projekta vadība:
Žanete Kļaviņa
DIZAINS:
Māris Rītiņš
Redaktors:
Kristīne Melne, Līga Švāne