Iespējams, pieaugušie ne vienmēr šiem vārdiem piešķir nepieciešamo nozīmi, domājot, ka bērns tos neatcerēsies vai nepievērsīs tiem uzmanību, ja vecāki būs pateikuši kaut ko aizvainojošu. Un otrādi – mēs varam pārāk reti ar saviem bērniem runāt par mīlestību, atbalstu, līdzjūtību, lai gribam redzēt savas atvases laimīgas. Mūsu vārdi atstāj pēdas bērna sirdī, un tās iekļūst viņa zemapziņā. Šīs pēdas var bērnam dāvāt spārnus, bet arī viņā iesēt bailes un nepārliecību.
Ja mēs vēlamies audzināt harmonisku personību, tādu, kas prot dāvāt un saņemt mīlestību, priecāties par dzīvi un būt pateicīgiem, tad ir vērts biežāk bērniem teikt šīs frāzes, ko "Ihappymama" ieteikuši psihologi!
- Tas ir normāli – dusmoties. Es tev palīdzēšu nomierināties.
- Tas ir normāli – skumt. Es pasēdēšu tev blakus.
- Tas ir normāli – justies sarūgtinātam. Es arī tā esmu jutusies.
- Tas ir normāli.
- Man patīk, kāds tu esi.
- Tu man esi svarīgs.
- Es klausos.
- Esmu šeit.
- Tavs pienākums nav darīt mani laimīgu.
- Tu esi stiprāks, nekā tavas emocijas, jo tās pāries.
- Es varu tikt galā ar emocijām, neatkarīgi no tā, cik tās ir iespaidīgas.
- Es vēlos skatīties, kā tu spēlē.
- Protams, es tev pievienošos.
- Nāc, es pagulēšu kopā ar tevi.
- Tu liec man smaidīt.
- Es tev ticu.
- Es tev uzticos.
- Tu ar to tiksi galā.
- Tu neesi ideāls un es arī tāda neesmu, taču mūsu mīlestība ir absolūti patiesa.
- Paldies.
- Es lepojos ar tevi.
- Esmu priecīga, ka tu esi šeit.
- Tas ir normāli – pieļaut kļūdas.
- Nesteidzies.
- Tu esi stiprs.
- Lepojos, ka esmu tava mamma.
- Tu esi drosmīgs.
- Es tev piedodu.
- Es domāju par tevi.
- Es skumu pēc tevis.
- Tas ir normāli, ka tu pārdomāji.
- Tas ir normāli – lūgt palīdzību.
- Es dzirdu tevi.
- Es redzu tevi.
- Piedod man.
- Tu manu dzīvi dari labāku.
- Tu esi īpašs bērns.
- Tu esi cieņas vērts.
- Tu man ļoti daudz nozīmē.
- Es tevi mīlu tieši tāpat, kā tu mani.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
