Foto: Shutterstock
Noslēdzoties mācību gadam, no kura daļa pavadīta attālinātā režīmā, 84,9 procenti pedagogu un skolu vadītāju norādījuši, ka esošā situācija ir grūdiens pārmaiņām, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības īstenotā aptauja. Tāpat lielākā daļa aptaujāto pedagogu un skolu vadītāju ir norādījuši, ka tā bijusi ļoti noderīga pieredze gan skolotājiem, gan bērniem.

52,1 procents respondentu piekrīt apgalvojumam, ka "attālinātās mācības atklāja gan spēcīgās, gan vājās vietas izglītības sistēmā". 35,5 procenti respondentu drīzāk piekrīt šādam apgalvojumam. 88,6 procenti aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka "Attālinātās mācības bija izaicinājums ne tikai pedagogiem, bet arī skolēniem un vecākiem". 11 procenti aptaujāto drīzāk piekrīt šādam apgalvojumam. 65 procenti respondentu norāda, ka piekrīt apgalvojumam "Attālinātās mācības uzlaboja pedagogu un skolēnu digitālās prasmes", 33,3 procenti drīzāk piekrīt šādam apgalvojumam. Vairums aptaujāto (79 procenti) piekrīt un drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka "Attālinātās mācības ļauj brīvāk plānot savu laiku."

Runājot par iespējamiem trūkumiem vai zaudējumiem, ko rada attālinātās mācības, aptauja atspoguļo, ka 46,1 procents respondentu piekrīt apgalvojumam "Mācoties attālināti, nav iespējams uztvert skolēna emocijas", savukārt 52 procenti aptaujāto piekrīt apgalvojumam "Mācību stundās klasē (ne attālināti) mācību priekšmetam atbilstošus uzdevumus iespējams veikt kvalitatīvāk".

Analizējot apgalvojumus par to, kas trūkst, lai pedagogi attālināto mācību procesu īstenotu sekmīgāk, tika konstatēts, ka nav tiešsaistes mācību materiālu (38,4 procenti piekrita un 35 procenti drīzāk piekrita šādam apgalvojumam). Par tehnisko līdzekļu trūkumu un nepieciešamību uzlabot digitālās prasmes kā skolotājiem, tā skolēniem, respondentiem tika jautāts arī atvērtajos jautājumos. Vairākums aptaujāto piekrita, ka tā ir problēma, kas nekavējoties jārisina, un daudzi skolotāji norādīja, ka ir gatavi pilnveidoties arī paši.

Vairāk nekā puse respondentu norādīja, ka valstij nekavējoties jāizstrādā rīcības plāns un jānodrošina atbilstošs finansējums tehnoloģiju jēgpilnai ienākšanai mācību procesā, lai gan ikdienā, gan krīzes situācijā varētu strādāt produktīvi. "Respondenti savās atbildēs norāda, ka nepieciešams īstenot lēcienu skolu nodrošinājumā ar tehnoloģijām, liekot uzsvaru uz tehniku, programmatūru un IKT prasmēm. Katram skolēnam un pedagogam nepieciešams dators vai planšete, jābūt digitālajai metodisko un mācību materiālu krātuvei pa priekšmetiem un vecumposmiem, kā arī atbilstošo prasmju apguvei kā skolotājiem, tā skolēniem jau no 1. klases. Vairākkārt tiek uzsvērts, ka Latvijā tālākizglītības kursi ir zemā līmenī un ka vairāk jāsadarbojas ar ārzemju speciālistiem," stāsta Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, norādot, ka pedagogi no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagaida izlēmīgu rīcību, nevis atrunas par līdzekļu trūkumu.

Par komunikāciju un IZM rīcību krīzes apstākļos izsakās aptuveni piektā daļa respondentu, norādot, ka IZM ir jāveido pārskatāma, vienota pārvaldības sistēma, jāsamazina birokrātija un ātrāk jāpieņem lēmumi krīzes situācijās. Tāpat aptaujas dalībnieki norāda, ka jāmaina vadības stils un vairāk jāsadarbojas ar pedagogiem, vienlaikus ceļot skolotāja profesijas prestižu, darbos, nevis vārdos jāatbalsta skolu autonomija, jārada apstākļi elastīgai rīcībai, piemēram, jānojauc mācību gada robežas vai jāatmet dažādus kvantitatīvus kritērijus kā mērauklu (klašu un skolu izmēri u.c.). Respondenti arī uzskata, ka jāpārskata nākotnes izglītības vīzija.

Atvērtajos jautājumos respondenti dalījās ar daudzām svaigām idejām un risinājumiem, par ko drīzumā tiks sniegta plašāka informācija.

Aptaujā, kura norisinājās interneta vidē no 12. maija līdz 27. maijam, piedalījās vairāk nekā 200 pedagogu un skolu vadītāju (83,1 procents pedagogu un 16,9 procenti skolu vadītāju). 42 procenti respondentu pārstāv skolas Rīgā vai Pierīgā, 33,8 procenti – novadu ārpus Rīgas vai 24,2 procenti – pilsētu ārpus Rīgas. Lielākā daļa respondentu – 39,3 procenti – ir vecumā no 50 līdz 60 gadiem, 21,5 procenti – no 40 līdz 50 gadiem, 17,8 procenti – vecumā no 30 līdz 40 gadiem, 11,4 procenti – vecumā virs 60 gadiem, 10 procenti – vecumā līdz 30 gadiem. Lielākā daļa no respondentiem-pedagogiem (23,6 procenti) bija latviešu valodas un literatūras skolotāji, 15,9 procenti – svešvalodu skolotāji, bet 12,6 procenti – matemātikas skolotāji. Aptaujā piedalījās arī citu priekšmetu pedagogi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!