Foto: Gājēju trošu tilts, kas ved pāri lielākajai Ziemeļkurzemes upei – Irbei  (1)

Pie ietekas jūrā Irbe veido divu kilometru garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Starp Jaunciemu un Irbes ieteku atrodas 23,6 metru augstā kāpa Baltais kalns.

Lielirbes ciems (lībiski – Īra), kurā atrodas trošu tilts pār Irbes upi, atrodas vēsturiski lībiešu (lībiski – Līvõd Rānda) apdzīvotā teritorijā. Tas ir vienīgais trošu tilts Ziemeļkurzemē.

Lībiešu dzīvesveids jau izsenis saistīts ar kuģniecību un zvejniecību. Caur Irbes upi varēja veidot sakarus ar iekšzemes latviešiem, pa to pludināja baļķus no lielajiem Ances mežiem uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē vai kuģīti jūrā.

Vēl pirms tilta atjaunošanas darbiem tas izskatījās visai baiss un nedrošs, kaut kas līdzīgs tiem gājēju tiltiem, kādus redzam džungļu piedzīvojumu filmās.

Lielirbes teritorija pieguļ Ovīšu dabas liegumam, netālu atrodas vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi tūrisma objekti – Ovīšu bāka un Miķeļbāka, arī Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. Tilts ir vienīgā upes šķērsošanas iespēja Lielirbes ciemā. Tā atjaunošana nodrošina vēsturiskā Lībiešu krasta Lielirbes ciema savienošanu, kā arī ļauj Eiro Velo 13. velomaršrutu virzīt caur Lībiešu krasta ciematu un nozīmīgām dabas mantojuma teritorijām. Tāpat tilts veicina gājēju un velosipēdistu plūsmu pa vēsturisko dabas taku "Līvzemes Mazbānīša taka", savstarpēji sasaistot dabas un kultūras mantojuma objektus Tārgales pagastā.

Tiltu iespējams apmeklēt jebkurā gada laikā un diennakts stundā. Blakus tiltam atrodas arī atpūtas vieta, kur iespējams piknikot pie galdiņiem, cept desiņas uz ugunskura, nopeldēties un visādi citādi izbaudīt atpūtu pie dabas. Kā arī, pārejot tiltu, nonāksi meža ielokā, kurā iespējams izstaigāt taku takas.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Kultūras ministrijas kampaņas ''Atrastā Latvija'', ''Seakayak.lv'' un ''Visit Ventspils'' mājaslapām.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.