Viesmīlīga un ģimeniska tauta. Interesanti fakti par Melnkalni un melnkalniešiem  (2)

Viss Balkānu reģions pārsteidz ar viesmīlību, tomēr tieši Melnkalne, šķiet, no visām valstīm ierindojas pirmajā vietā. Patiesa, sirsnīga un nesamākslota viesmīlība šeit mijas ar dāsnumu un ir sastopama ik uz soļa. Visdāsnāk tā jūtama, viesojoties kādā ģimenē, saimniecībā, ģimenei piederošā veikaliņā vai ēstuvē. Līdzīgi kā ciemojoties pie vecmāmiņas, šeit nebeidz rimties ēdienu gardumi un tā vien šķiet, ka populārākais teiciens ir "vēl mazliet" – vēl mazliet kāda garduma, vēl mazliet pašu darinātas rakijas.

Var šķist, ka melnklanieši ir nedaudz slinki, jo bieži redzami atpūšamies, taču tā īsti nav patiesība. Melnkalnieši ir strādīga tauta, bet no viņiem var mācīties vieglo dzīves uztveri, it īpaši attiecībā uz darbu – pirmā prioritāte ir personīgā labsajūta, viss pārējais var pagaidīt. "Mēs piedzimām noguruši, mūsu dzīve ir atpūtai", "Atpūties dienas laikā, lai naktī vari gulēt" vai "No atpūtas neviens nav nomiris" – šādus un daudz citu teicienu par atpūtu Melnkalnē var dzirdēt ik uz soļa.

Melnkalne ir valsts, kur ikvienam ir laiks, un visi to labprāt izmanto. Šeit īsa pēcpusdienas kafijas pauze nemanāmi var pāraugt par vakariņām vai vakarīgu alus baudīšanu. Šeit grūti dzirdēt teicienu "piedod, man nav laika".

Lai arī tas var šķist pašsaprotami, bet svinības Melnkalnē ir visīstenākās dzīres ar gardiem ēdieniem, dziesmām, dejām un plašu svinētāju loku. Lai vai kuri svētki tiktu svinēti – kāzas, jubilejas, kristības vai izlaidums – neiztrūkstošs šeit būs nacionālais dzēriens rakija, kuru vienmēr pavadīs izteiksmīgi un sirsnīgi tosti.

Tomēr visīpašāk Melnkalnē tiek svinētas bēres. Lai godam atvadītos no aizgājēja, vienmēr ierodas pulks radu, paziņu, draugu, kas pēc svinīgās ceremonijas pulcējas pie bagātīgi klāta galda un vada laiku, baudot dažnedažādus ēdienus un dzērienus.

Melnkalniešu tik ļoti iemīlētā atpūta iet roku rokā ar skaļiem smiekliem, jo viņi mīl labu humoru. Un joku tēmai nav ierobežojumu. Par it visu var jokot, smiet. Arī par sevi.

To apliecina arī bijušais Melnkalnes prezidents un Dienvidslāvijas premjerministrs Momirs Bulatovičs (Momir Bulatović), kas vairākkārt savu publisko uzstāšanos laikā pats sevi ir saucis par "mammītes mazo puikiņu".

Joki par sevi Melnkalnē tiek izmantoti bieži, lai tādējādi darītu gaisotni nepiespiestāku un atraisītāku.

Ģimenes kopābūšana, tās nemainīgi atbalstošais spēks ir melnkalniešu īpaši sargāta un godāta vērtība. Šeit sirmgalvji mīt roku rokā ar jaundzimušajiem, šeit ģimenes tradīcijas caurvij paaudžu paaudzes, šeit nav iedomājami nevieni svētki bez plašās ģimenes klātbūtnes. Šeit vārds "ģimene" nav tikai vārds, bet tā ir beznosacījuma mīlestība, pieņemšana, sirsnība, atbalsts, spēks un cieņa.